Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Vairāki simti cilvēku Facebook dalījušies ar ierakstu par Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurā teikts – viņš esot inscenējis slaktiņu Bučā un pēc tam pircis dārgas savrupmājas un jahtas. Ir pierādīts, ka civiliedzīvotājus Bučā nogalināja Krievijas karaspēks. Arī apgalvojumi par Zelenska it kā pirktajām villām un jahtām ir faktos nepamatota Krievijas propaganda.
Ieraksta autors, kā noprotams, pārmet Zelenskim, ka viņš nav piekāpies Krievijas noteikumiem kara pārtraukšanai. Viņš raksta:
“Viņš izlēma uzvilkt tautas cīņas sparu, inscenējot Bučas pilsētā agresoru sarīkotu slaktiņu… un turpināt karu.”
2022. gada martā drīz pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas karaspēks Kijivas piepilsētā Bučā nogalināja vairāk nekā 400 Ukrainas civiliedzīvotāju. Kremļa amatpersonas, ieskaitot diktatoru Vladimiru Putinu, noliedza Krievijas karaspēka dalību un apgalvoja, ka notikušais safabricēts. Tam nav nekādu pierādījumu. Krievijas propaganda apgalvoja, ka līķi uz ielām novietoti pēc tam, kad Krievijas karaspēks atkāpās no Bučas, taču vairāku Rietumvalstu mediji, piemēram, BBC un The New York Times ar satelītattēliem pierādīja, ka tā nav taisnība. Proti, nogalināto cilvēku ķermeņi tur atradās jau laikā, kad pilsēta bija Krievijas okupēta. Par to, ka Krievija Bučā nogalināja civiliedzīvotājus, ziņoja arī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā, to apliecinājuši arī vietējie iedzīvotāji.
Ieraksta autors arī raksta:
“Nejautājiet, kā iespējams pēc tā visa vēl dzīvot, pirkt jahtas un miljoniem vērtas savrupmājas, plānot personālo nākotni.”
Kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā Krievijas propagandas mediji regulāri izplata stāstus, ka Zelenskis un viņa ģimenes locekļi kara laikā pērk dārgus īpašumus ārzemēs. Piemēram, pērn janvārī arī līdz Latvijai nonāca apgalvojums, ka Zelenska sievasmāte nopirkusi miljonus vērtu villu Ēģiptē. Vienīgais pamatojums bija kādā vēlāk izdzēstā mediju rakstā publicēts līgums bez pārdevēja vārda un citas svarīgas informācijas. Nekustamo īpašumu uzņēmums, kura vārds tajā bija minēts, norādīja, ka līgums nav īsts un minētais īpašums pieder kādai ēģiptiešu ģimenei. Re:Check par to rakstīja šeit.
2024. gada pavasarī kāda ar Krieviju saistīta interneta lapa izplatīja un virkne Krievijas mediju pārpublicēja ziņu, ka Zelenskis par 20 miljoniem mārciņu iegādājies Lielbritānijas karaliskās ģimenes muižu Kornvolā, Anglijā. Arī tā nebija taisnība, Re:Check par to rakstīja šeit. Muiža arvien pieder Kornvolas hercogistei, ko pārvalda Princis Viljams. 2023. gada nogalē tika publicēta un lielu uzmanību ieguva nepatiesa ziņa par to, ka Zelenskis par ASV Ukrainai piešķirto naudu it kā nopircis divas jahtas. Raidorganizācija BBC izpētīja, ka dezinformāciju palīdzējusi izplatīt kāda ar Krieviju saistīta vietne, kuras uzturētāji mēģina izlikties par amerikāņiem. Līdzīgā veidā izplatīti arī citi nepatiesi apgalvojumi par Zelenska it kā pirktām villām Francijā un ASV.
Secinājums: Krievijas apgalvojumam, ka slaktiņu Kijivas priekšpilsētā Bučā inscenēja Ukraina pati, nav pierādījumu. Satelītuzņēmumi, iedzīvotāju liecības un citi pierādījumi liecina, ka civiliedzīvotājus tur nogalināja Krievijas karaspēks. Ar Krieviju saistīti avoti kopš tās pilna apjoma iebrukuma Ukrainā izplata apgalvojumus, ka Ukrainas prezidents Zelenskis ārzemēs pērk dārgas villas un jahtas. Arī tiem nav nekādu pierādījumu.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
