Partijas Latvija pirmajā vietā līderis Ainārs Šlesers, kurš plāno kandidēt Rīgas domes vēlēšanās, stāsta, ka Latvijas demogrāfiskās situācijas dēļ Brisele mums liks gadā uzņemt padsmit tūkstošus bēgļu, piemēram, no Āfrikas un Sīrijas. Tas ir nepamatots izdomājums; nekas tāds nav paredzēts.
Šlesers par to runājis novembrī krievu valodā sarunā ar Edmundu Kaševski viņa YouTube kanālā. Tagad fragments no sarunas izgriezts un publicēts Latvija pirmajā vietā sociālo mediju kontos.
Šlesers, kurš saistīts ar nekustamā īpašuma projektu Riga Waterfront, sarunas fragmentā saka:
“Ja kāds saka, ka Šlesers grib piesaistīt bagātus cilvēkus, varbūt nevajag… Bet kāda ir alternatīva? Tagad Brisele Latvijas virzienā nosūtīs bēgļus. Viņi saka –- jūs izmirstat, 30 tūkstoši cilvēku nomira pagājušā gadā, 14 tūkstoši bērnu piedzima, tātad jums jāsaņem 16 tūkstoši bēgļu gadā, lai paliktu “pa nullēm”. “
Partijas Facebook kontā krievu valodā video parakstīts šādi:
“Ja Latvija tuvākajā laikā nesāks ātri risināt savas ekonomiskās un demogrāfiskās problēmas, Brisele ātri liks pieņemt tā sauktos “bēgļus” no trešās pasaules valstīm!”
Šādas sistēmas Eiropas Savienībā nav, un tūkstošiem bēgļu neviens šurp sūtīt negrasās. Līdzīgi pērn pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām biedēja Nacionālās apvienības pārstāvji. Arī viņi pilnīgi nepamatoti stāstīja, ka Eiropas Komisija varētu likt uzņemt tūkstošiem bēgļu gadā. Patiesībā Eiropas Savienības dalībvalstu pērn pieņemtais solidaritātes mehānisms paredzēja, ka Latvijai tas varētu būt nepilns simts cilvēku gadā. Turklāt viņus varēs arī neuzņemt, tā vietā iemaksājot noteiktu summu solidaritātes fondā. Šīs kvotas nav saistītas ar dzimstības rādītājiem dalībvalstīs. Tāpat ES pieņēma daudz stingrākus noteikumus nelegālās migrācijas kontrolei. Jāpiebilst arī, ka pērn ES nelegāli ieceļojušo cilvēku skaits strauji samazinājies – par nepilniem 40% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.
Šlesers nav korekts arī skaitļos. 2023. gadā, par kuru runā Šlesers, Latvijā nomira par 13,5 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā piedzima. Remigrantu un Ukrainas bēgļu dēļ kopējais iedzīvotāju skaita samazinājums bija mazāks – 11 tūkstoši cilvēku.
Šlesers YouTube kanāla sarunā turpina, sakot, ka tā rezultātā “mums palielinās noziedzība, cilvēki baidās iziet uz ielas, kā tas ir daudzās Eiropas pilsētās” un “viņi daudzi negrib strādāt, viņi nekad neintegrēsies”. Tad daudzi teikšot, ka krieviem un latviešiem jāturas kopā, jo “mēs esam kristiešu tautas, mēs dzīvojām simtiem gadu kopā, mēs esam viena nācija, visi Latvijas pilsoņi.“
Re:Check jautāja Šleseram, no kurienes viņam informācija par 16 tūkstošiem bēgļu, kas tikšot sūtīti uz Latviju. Viņš norādīja, ka tā esot viņa prognoze par nākotni: “Nē, Brisele aicinās. Nevis aicina, bet aicinās. Noskatieties precīzi manu video.” Viņš prognozējot, ka negatīvās demogrāfijas dēļ Latvija nevarēs apkalpot savu ārējo parādu un neviens arī vairāk neaizdošot, tāpēc esot jāpiesaista augstas kvalifikācijas darbinieki vai investori.
Kontekstam: Proporcionāli pret IKP Latvijas parāds arvien ir stipri zem Eiropas Savienības vidējā. Arī negatīvs dabiskais pieaugums jau kopš 2012. gada ir ne tikai atsevišķās dalībvalstīs, bet arī Eiropas Savienībā kopumā. Pat tad, ja ņem vērā migrāciju, Latvija nav vienīgā ES valsts, kurā samazinās kopējais iedzīvotāju skaits. Tas nenozīmē, ka šīm valstīm Brisele liek vai plāno likt uzņemt tūkstošiem bēgļu gadā vai vairāk nekā citām.
Secinājums: Eiropas Savienība neliek Latvijai uzņemt padsmit tūkstošus bēgļu gadā un arī neplāno to darīt. ES, kur lēmumus pieņem visas dalībvalstis, šādas sistēmas nav.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
