Mediji opozīcijas akcijas atspoguļo; protestam Doma laukumā nav dota valsts nauda
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Partijas Latvija pirmajā vietā (LPV) līderis un Rīgas domes deputāts Ainārs Šlesers sociālajos medijos raksta par vērienīgo protestu pret izstāšanos no Stambulas konvencijas. Viņš sāk ar to, ka pandēmijas laikā mediji atteikušies atspoguļot akcijas pret “Vienotības politiku”, bet pašreizējiem protestiem pat esot piešķirta nodokļu maksātāju nauda. Tā nav taisnība.
Vai mediji neatspoguļoja pandēmijas laika protestus?
Šlesers 6. novembra vakarā publicēja ierakstu par tobrīd notiekošo protestu Doma laukumā, kur vismaz 10 tūkstoši cilvēku pulcējās pret izstāšanos no Stambulas konvencijas. Šlesers tikmēr rakstīja sociālajos medijos. Viņš sāka ar atgādinājumu par pandēmiju:
“Kad Covid laikā notika protesti pret Vienotības realizēto politiku, kad tika padzīti visi valsts sektorā strādājošie, kuri atteicās potēties, LTV un citi sabiedriskie mediji un arī nopirktie privātie mediji, kuri saņem naudu no SIF, Sabiedrības Integrācijas fonda, atteicās atspoguļot šos protestus!”
Tā nav taisnība. Gan sabiedriskā televīzija, gan radio, gan privātie mediji atspoguļoja pandēmijas laika protestus. Piemēram, sabiedriskajos medijos ziņoja par 2021. gada augustā notikušo protestu pret obligātu vakcināciju, kurš pulcēja ap 4000 cilvēku. To demonstrēja arī, piemēram, portāls TVnet un gandrīz divu stundu tiešraidē portāls Delfi.
Par protestu pret kovida ierobežojumiem mediji ziņoja arī, piemēram, 2020. gada decembrī (šeit, šeit, šeit un šeit).
Tāpat vēlāk, 2023. gada pavasarī un vasarā, notikušos protestus pret Krišjāņa Kariņa valdību un tās īstenoto politiku atspoguļoja gan sabiedriskie mediji (piemēram, šeit, šeit, šeit un šeit), gan privātie mediji (piemēram, šeit, šeit, šeit, šeit un šeit).
Vai neintervēja par budžetu?
Šlesers arī raksta par nākama gada valsts budžeta likumprojekta apspriešanu Saeimas sēdē dienu iepriekš:
“Vakar [5. novembrī – aut.], kad Saeimā notika debates par budžetu un par Stambulas konvenciju, partijas LPV – Latvija pirmajā vietā viedokli pauda LPV Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa, kuras viedokli nemaz neatspoguļoja LTV Panorāma savā sižetā, jo viņas teiktais nepatika progresīvās Vienotības varai!”
Divarpus minūšu garajā LTV Panorāmas sižetā tiešām neatspoguļoja Liepiņas teikto. Taču Šlesers noklusē, ka sižetā izskanēja citas LPV deputātes – Ramonas Petravičas – teiktais. Turklāt nākamajā rītā LTV raidījumā Rīta Panorāma sešas minūtes par budžetu tiešraidē intervēja vēl vienu LPV Saeimas deputāti – Ilzi Stobovu. Tāpat 6. novembra Panorāmas sižetā parādīja trīs citu opozīcijas deputātu – Edgara Putras (Apvienotais saraksts), Jāņa Dombravas (Nacionālā apvienība) un pie frakcijām nepiederošās Jekaterinas Dreilingas – kritiskos izteikumus par koalīcijas partiju sagatavoto budžeta likumprojektu. Kritisku viedokli Panorāmas sižetā pauda arī koalīcijas deputāts Uldis Augulis (ZZS).
Ko atbildēja Šlesers?
Re:Check centās sazināties ar Šleseru. Viņš uz telefona zvaniem un nosūtīto īsziņu ar jautājumiem raksta tapšanas laikā neatbildēja.
Uz to, ka Šlesers manipulē un mediji protestus ir atspoguļojuši, platformā X norādīja arī Delfi žurnālists Jānis Sildniks. Šlesers viņam atbildēja: “Pasākumus Delfi atspoguļo, bet Delfi nekad neatbalstīja un nereklamēja protestus PRET vakcināciju un citus!” Viņš arī atgādināja par kovida laika protestu pie Latvijas Televīzijas ēkas Zaķusalā. Šlesers rakstīja:
“(..) diemžēl, no LTV puses šis pasākums ne tikai netika atspoguļots, bet uz šo protestu neatnāca pat neviens žurnālists”.
Taču raidījums Panorāma 2022. gada februārī ziņoja, ka protestētāji pulcējušies arī pie LTV ēkas. Aģentūra Leta informēja, ka protestēji pie televīzijas galvenās ieejas radījuši troksni no automašīnu signāliem un ar roku darbināmām sirēnām, kā arī izmetuši dūmu sveci. Toreiz Valsts policija sāka pārbaudes par nesankcionētu pulcēšanos, neatļautu skaņu iekārtu izmantošanu un LTV darba traucēšanu.
Šlesers jau iepriekš ar nekorektiem argumentiem pārmetis medijiem viņa ignorēšanu.
Vai protestam pret izstāšanos no Stambulas konvencijas dota nodokļu nauda?
Šlesers tajā pašā ierakstā arī klāsta:
“Šodien protestu organizē organizācijas, kurām naudu nodrošina progresīvā Vienotības valdība, no SIF un citiem fondiem! Tas nozīmē, ka šiem protestiem tiek piešķirta nodokļu maksātāju nauda.”
Līdzīgi populārā Facebook ierakstā pauž arī LPV Saeimas deputāts Mārcis Jencītis. Viņš raksta, ka bijis “protests par mūsu naudu”, un turpina:
“(..) taču patiesībā šis “tautas protests” ir rūpīgi izplānota un apmaksāta kampaņa. Aiz tās stāv nevalstisko organizāciju tīkls, kas saņem dāsnu finansējumu no valsts un ārvalstu fondiem. Citiem vārdiem — šis pasākums tiek atbalstīts par nodokļu maksātāju naudu.”
Šiem apgalvojumiem nav pamata. Viens no galvenajiem organizatoriem protestam pret izstāšanos no Stambulas konvencijas 6. novembrī bija biedrība Centrs Marta. Tās vadītāja Iluta Lāce Re:Check telefonsarunā noliedza, ka protesta izmaksas būtu segtas no nodokļu maksātāju naudas. Lāce skaidroja, ka protesta rīkošanas izmaksas palīdzēja segt organizāciju, uzņēmumu un ziedotāju atbalsts. Biedrība arī sociālajos medijos publicējusi informāciju, ka protesta rīkošana izmaksāja 8350 eiro. Nauda bija vajadzīga gaismu, skaņas, skatuves un ģeneratoru nodrošināšanai, apsardzei, mediķu patruļai, rācijām un plakātu izdrukai. “Visas izmaksas tika segtas no ziedojumiem, Centra Marta līdzekļiem un uzņēmēju iesaistes,” norāda biedrība.
Šlesers raksta tapšanas laikā neatbildēja arī uz Re:Check īsziņā nosūtīto jautājumu par it kā valsts piešķirto naudu protesta rīkošanai.
Secinājums: Pretēji LPV līdera Šlesera paustajam mediji ir atspoguļojuši protestus kovida pandēmijas laikā. Nav pamata apgalvojumam, ka protestam pret izstāšanos no Stambulas konvencijas piešķirta nodokļu maksātāju nauda. Biedrība Centrs Marta norāda, ka visas izmaksas segtas no ziedojumiem, paša centra līdzekļiem un uzņēmēju atbalsta.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
