
Plašas diskusijas un galēji pretēju nostāju Saeimā raisījis jaunā Klimata likuma projekts, ar kuru Latvija apņemtos līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti. Re:Check pārbaudīja deputātu teikto un secināja, ka pārspīlējumi un puspatiesības izskanēja abu pušu argumentos.
Klimata likumprojektu pirmajā lasījumā bija plānots pieņemt 9. janvārī, taču pēc garām debatēm opozīcija balsojumā nepiedalījās. Koalīcijai pietrūka balsu un kvoruma trūkuma dēļ nepieciešamo atbalstu likumprojekts nesaņēma. Dienu pirms nākamās Saeimas sēdes klimata ministrs Kaspars Melnis no ZZS rakstīja, ka Tautsaimniecības komisija piekritusi likumprojektu izņemt no darba kārtības – debates iezīmējot nepieciešamību pēc paplašinātas diskusijas par ietekmi uz iedzīvotājiem un tautsaimniecību kopumā. Likumprojekta teksts un anotācija lasāmi šeit.
Jurģis Klotiņš (NA): Ogļu kurināšanas apjoms Vācijā nekrītas
Nav taisnība

Saeimas sēdē Klotiņš uzteica Latviju, ka tai piecos gados samazinājies vidējais ogļskābās gāzes emisiju apjoms uz iedzīvotāju. Deputāts to pretstatīja Vācijai, kurā CO2 emisijas uz iedzīvotāju skaitu ir augstākas, un sacīja, ka ogļu kurināšanas apjoms Vācijā nekrītas:
“Bet Latvijas emisijas uz vienu personu CO2 piecu gadu laikā , kā rāda statistika, ir samazinājušās. 2018. gadā dati: 4,1 tonna, 2023. gadā – 3,56. Tajā pašā laikā Vācijā, ja salīdzinām valstis savā reģionā, kur tiešām jēgpilni kaut ko salīdzināt. Vācijā tās ir 7 un Vācija kurina ogles joprojām. Un tas ogļu kurināšanas apjoms Vācijā nekrītas.”
Klotiņa minētais par Latvijas un Vācijas ogļskābās gāzes emisijām atbilst organizācijas Global Carbon Project datiem par valstu tiešajām CO2 emisijām.
Taču nav tiesa, ka Vācijā nekrītas ogļu kurināšanas apjoms. Starptautiskās enerģētikas aģentūras datos redzams, ka pēdējos desmit gados Vācijā no oglēm saražotais elektroenerģijas apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes. 2021. un 2022. gadā tas pieauga, bet 2023. gadā nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2000. gada. Tas pats attiecas uz saražoto ogļu daudzumu. Pagājušajā gadā kritums turpinājās. Emisijas no elektroenerģijas ražošanas pērn bijušas zemākās kopš 1990. gada.
Klotiņš sēdē nepateica, ka arī Vācijas emisijas samazinās. Turklāt viņa minēto piecu gadu laikā Vācijas progress emisiju samazināšanā bijis straujāks nekā Latvijas. Kopš 2018. gada Vācija CO2 emisijas uz iedzīvotāju skaitu ir samazinājusi par 23%, bet Latvija – par 15%. Atšķirība ir vēl lielāka, ja skaita visas siltumnīcefekta gāzes.
Klotiņš rakstiski Re:Check skaidroja, ka par oglēm runājis kontekstā ar Vācijas enerģijas ražošanas politiku ilgākā termiņā un lēmumu slēgt atomelektrostacijas, kā rezultātā valsts sākusi vairāk izmantot Krievijas gāzi un ogles. Klotiņš atzina, ka balstījies uz 2016. gada datiem. Taču arī tolaik Vācijā ogles izmantoja ar katru gadu mazāk. Pilnu Klotiņa atbildi var izlasīt šeit.
Leila Rasima (Progresīvie): Pārkāpjot 2°C robežu, pasaules IKP saruks par 18%
Drīzāk nav taisnība

Rasima Saeimas sēdē pieminēja Šveices apdrošināšanas uzņēmuma Swiss Re 2021. gada aplēses par klimata pārmaiņu sekām uz globālo ekonomiku:
“Šveicē bāzētais pētījumu institūts secina, ka līdz 2050. gadam kopumā pasaules IKP saruks par 18 procentiem. Pasaules ekonomika piedzīvos teju piektdaļu IKP samazinājumu, ja mēs nemazināsim klimata pārmaiņas, panākot, ka planēta nesasilst vairāk par diviem grādiem pēc Celsija.”
Deputāte pārspīlē uzņēmuma prognozes. Ziņojuma autori secināja – ja līdz 2050. gadam vidējās globālās zemes virsmas temperatūras kāpums sasniegs 2°C virs pirmsindustriālā laika temperatūras, globālais IKP samazināsies par 11, nevis 18 procentiem. Savukārt, ja kāpums būs līdz diviem Celsija grādiem, IKP samazinājums būs 4,2 procenti. Rasimas minētais IKP samazinājums par piektdaļu jeb 18% paredzams, ja vidējā globālā zemes virsmas temperatūra sasniegs 3,2 Celsija grādus.
Sarakstē ar Re:Check Rasima atzina kļūdu. Viņa skaidroja, ka informāciju par IKP kritumu 18% apmērā smēlusies no sabiedriskā medija portāla LSM ziņas, taču tajā nav teikts par diviem Celsija grādiem, kā pauž Rasima. “Jāatzīst, ka argumentā pieļāvu loģikas un neuzmanības kļūdu, atsaucoties uz divu grādu slieksni,” skaidroja deputāte. Viņa atzina, ka nebija kārtīgi izpētījusi pirmavotu.
Kiršteins (TZV): Vēja turbīnu minimālais attālums no mājām pārkāpj Satversmi
Nav taisnība
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Aleksandrs Kiršteins izteicās par vēja ģeneratoriem:
“(..) ir pārkāpta Satversme un ir pārkāpta arī mūsu likumdošana. Un, ja mums iepriekšējā likumā bija teikts, ka jābūt pieciem augstumiem no šiem brīnumparkiem (tātad trīssimt metri reiz pieci – pusotrs kilometrs), tad tagad tika pieņemts nelikumīgs lēmums, ka astoņsimt metru attālumā tas ir pilnīgi droši. Tie ir meli. Pēdējie pierādījumi rāda, ka tas ir pretēji Latvijas Satversmei.”

Latvijā kopš 2020. gada noteikts, ka vēja elektrostacijas nevar būt tuvāk par 500–800 metriem (atkarībā no to jaudas) no dzīvojamām un publiskām ēkām. Re:Check neatrada lēmumus par šīs kārtības neatbilstību Satversmei. Kiršteins kā pamatojumu atsūtīja atsauci uz Satversmes 111. pantu, kas aizsargā cilvēka veselību un garantē medicīniskās palīdzības minimumu, kā arī 115. pantu, kas aizsargā cilvēku tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
Kiršteins pauda, ka jaudīgo vēja elektrostaciju trokšņi izplatās astoņu kilometru attālumā. Kā avotu šim apgalvojumam viņš atsūtīja Igaunijas galēji labēji orientēta medija Uued Uudised publikāciju. Tajā aprakstītas kāda Pērnavas apriņķa iedzīvotāja veselības problēmas, kas esot sākušās pēc vēja parka uzbūvēšanas 8 km no viņa mājām. Igaunijas sabiedriskais medijs EER decembrī informēja, ka Sārdes pašvaldībā pēc iedzīvotāju sūdzībām par deviņu turbīnu vēja parku mērīts tā trokšņu līmenis. Pārbaudes rezultāti gaidāmi februārī.
Taču tas, ka Igaunijā vēja parka tuvumā dzīvojošie sūdzas par troksni un notiek pārbaude, nenozīmē, ka Latvijas normatīvos noteiktais minimālais turbīnu attālums no mājām ir pretrunā ar Satversmi. Šāda Satversmes tiesas lēmuma nav. Re:Check iepriekš rakstīja par vēja turbīnu ietekmi uz cilvēkiem un dabu (šeit un šeit).
Uģis Rotbergs (JV) un Andrejs Ceļapīters par Latvijas mežsaimniecību – tā emitē vai piesaista CO2?
Trūkst konteksta
Saeimas sēdē deputāts Uģis Rotbergs teica, ka Latvijā mežsaimniecība emitē siltumnīcefekta gāzes:

“Vai jūs zināt, ka Latvijas mežsaimniecība ir tāda, kas emitē siltumnīcefekta gāzes? Nevis atšķirībā no likuma, kas paredz, ka jāpiesaista ogleklis. Mežsaimniecība arī mums ir emitētājs, un tajā brīdī, kad mēs sāksim mērīt oglekļa emisijas, arī mežsaimniecībai būs jāmaksā.”
Rotberga kādreizējais frakcijas biedrs, tagad pie tām nepiederošais deputāts Andrejs Ceļapīters viņam iebilda, ka emisijas ir tikai metodoloģijas īpatnību dēļ:
“Arī meži mums absorbē. Tikai tāpēc, ka metodoloģijā šie CO2 tiek pieskaitīti Latvijai… ko mēs izvedam pārsvarā, tāpēc mēs arīdzan esam ar zināmu mīnusu. Tur ir tas āķis, kāpēc mēs šādā veidā izskatāmies.”
Rotbergs Re:Check norādīja uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotajiem datiem par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām, kas rodas no zemes izmantošanas, tajā skaitā no meža zemes. Re:Check jautāja centram, kuri no datos redzamajiem sektoriem attiecas uz mežsaimniecību. Centrs norāda, ka tā ir meža zeme, savukārt Zemkopības ministrija pēc līdzīga jautājuma norādīja uz meža zemi un koksnes produktiem. Tas ir būtiski, vērtējot, vai bijušas emisijas vai piesaiste.
Neto SEG emisijas ZIZIMM sektorā (zemes izmantošana, izmantošanas maiņa, mežsaimniecība)

Jaunākie dati ir par 2022. gadu, kad meža zemes izmantošana vien pirmoreiz radījusi emisijas, nevis tās piesaistījusi. Meteoroloģijas centrs (šeit, 39. lp.) skaidro, ka tas galvenokārt saistīts ar mežizstrādes apjoma un dabiskā atmiruma pieaugumu novecojušās mežaudzēs, kā rezultātā samazinājās CO2 piesaiste dzīvajā biomasā meža zemē. Meža zemes sektorā ietilpst oglekļa uzkrājuma izmaiņas dzīvajā biomasā (koksnes pieauguma un mežizstrādes apjoma starpība), nedzīvajā koksnē un meža zemsegā, augsnē, kā arī meža ugunsgrēku, mežistrādes atlieku dedzināšanas un meliorēšanas radītās SEG emisijas.
Savukārt koksnes produktu sektorā iekļauj oglekļa uzkrājuma izmaiņas zāģmateriālos, koksnes plātnēs, kartonā un papīrā. Katram no šiem produktiem pieņemts noteikts pussadalīšanās periods. Koksnes produktu sektors oglekli vairāk piesaista nekā emitē.
Tātad meža zemes un nocirstās koksnes produktu izmantošana kopā oglekli piesaista, nevis emitē. Savukārt, ja vērtē tikai meža zemju izmantošanu, kā to dara Rotbergs, līdz šim vienā – 2022. gadā – šis sektors emitējis, nevis piesaistījis.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
