Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Latvijas dezinformatori saista masveida lauksaimnieku protestus Vācijā ar valsts sniegto palīdzību Ukrainai. Plaisa Vācijas budžetā 60 miljardu eiro apmērā esot radusies, jo nauda esot iegrūsta “melnajā caurumā Ukrainā”. Šie apgalvojumi ir maldinoši. Iztrūkums radies pēc Vācijas Konstitucionālās tiesa sprieduma, ka valdība nedrīkstēja novirzīt Covid-19 pandēmijas apkarošanai piešķirto naudu klimata pārmaiņu ierobežošanai.

Sociālajā medijā TikTok un Facebook savu video par protestiem Vācijā publicēja bijušais diplomāts, dezinformators Rūdolfs Brēmanis. Viņš saista naudas iztrūkumu ar palīdzību Ukrainai:

“Vācijas budžetā šobrīd radies 60 miljardus eiro liels iztrūkums, nu, pateicoties lielā mērā, kā viņi paši saka, melnajā caurumā Ukrainā iegrūstajai naudai tagad. Nu, ko, tad viņiem valdība mānīja viņus un teica – Krievija zaudēs karu un tad šo naudu varēs no Krievijas piedzīt. Nekas tāds nav noticis.”

Brēmanis stāsta, ka Vācijas zemnieki saprotot – uz viņu rēķina taisās aizlāpīt caurumu budžetā. Ar video Facebook dalījušies vairāki simti cilvēku, TikTok tam ir 115 tūkstoši skatījumu. 

Arī kāda cita Facebook lietotāja publicēja video ar traktoriem ielās un rakstīja:

“Šādas Vācijas varas iestāžu darbības rezultāts bija budžeta deficīts jaunajā gadā Ukrainas finansējuma dēļ. 50% valsts no kases, ko papildina nodokļu maksātāji, aiziet Ukrainas vajadzībām.”

Šie apgalvojumi ir maldinoši. Trieciens budžetam 60 miljardu eiro apmērā radies pēc Vācijas Konstitucionālā tiesas lēmuma pērnā gada nogalē. Tiesa atzina, ka Covid-19 pandēmijas apkarošanai iepriekš atvēlēto un pāri palikušo 60 miljardu eiro novirzīšana klimata pārmaiņu ierobežošanai bijusi antikonstitucionāla. Kā ziņoja medijos, šis spriedums valsts budžetā radījis aptuveni 30 miljardu eiro lielu iztrūkumu. Lai iztrūkumu mazinātu, Vācijas valdība vienojās apcirpt subsīdijas dažādās programmās. Pret to iestājas lauksaimnieki, jo valdība plāno krasi samazināt subsīdijas dīzeļdegvielai un atcelt atbrīvojumu no automobiļu nodokļa lauksaimniecības transportlīdzekļiem. Tā rezultātā Vācijā lauksaimnieki kopš decembra organizē protesta akcijas un janvāra otrajā nedēļā visā valstī sākās nedēļu gari organizēti masveida protesti. Tūkstošiem lauksaimnieku dažādās Vācijas pilsētās izgājuši ielās un bloķēja ceļus ar traktoriem.

Savukārt kopējais valsts atbalsts Ukrainai bijis mazāks par iztrūkstošo summu jeb 20,96 miljardi eiro, liecina Vācijā bāzētā Ķīles institūta dati. Turklāt Ķīles institūta apkopotā informācija ir par nepilnu divu gadu periodu (no 2022. gada janvāra beigām līdz 2023. gada oktobra beigām). Nav arī pamata apgalvot, ka 50% no Vācijas valsts kases aizietu Ukrainas vajadzībām. Salīdzinājumam, Vācijas 2023. gada budžeta plānotie ieņēmumi bija 389,7 miljardi eiro, skaidrots Vācijas Finanšu ministrijas mājaslapā. Tātad atbalsts Ukrainai ne tuvu nav bijis tik liels, kā apgalvo maldinātāji. 

Secinājums: Ir maldinoši apgalvot, ka 60 miljardu eiro iztrūkums Vācijas budžetā radies Ukrainai sniegtā atbalsta dēļ. Nepilnu divu gadu laikā Vācija sniedza Ukrainai palīdzību kopumā 20,96 miljardu eiro apmērā.

*Raksts precizēts 2024. gada 6. februārī, norādot, ka Vācijas tiesas spriedums radījis valsts budžetā aptuveni 30 miljardu lielu iztrūkumu, nevis 60 miljardu, kā apgalvots video. 

Visu atbildību par Eiropas Mediju un informācijas fonda (EMIF) atbalstīto saturu uzņemas materiālu autori. Tam nav jāatspoguļo vai tas nav jāuztver kā EMIF vai fonda partneru – Calouste Gulbenkian fonda un Eiropas Universitātes institūta  – viedoklis.

The sole responsibility for any content supported by the European Media and Information Fund lies with the author(s) and it may not necessarily reflect the positions of the EMIF and the Fund Partners, the Calouste Gulbenkian Foundation and the European University Institute.

^{Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com. Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.} 

NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.