
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Dezinformators Rūdolfs Brēmanis 4. janvāra vakarā publicēja video par nākamās dienas augstajām elektroenerģijas cenām Nord Pool biržā. Tajā viņš lēš, ka cenas esot mākslīgi paaugstinātas, lai iedzītu Latvijas iedzīvotājus nabadzībā. Brēmaņa apgalvojumam nav nekādu pierādījumu; cenu kāpumu galvenokārt veicināja neierasti zemā temperatūra, kuras rezultātā būtiski pieauga elektrības pieprasījums.
Brēmanis apgalvo:
“Sveiciens jaunajā gadā un no globālistiem. Tagad, zinot speciāli, ka ir mīnus grādi, rīt liels sals būs. Daudzi sildīsies visādiem elektriskajiem sildītājiem. Tieši tāpēc Eiropas Nord Pool uzliktas kosmiskas cenas ir. (..) Tā vietā, lai palīdzētu cilvēkiem, viņi jau teiks, ka viņi neko, [bet] mistiskais Nord Pool būs vainīgs.”
Pēc viņa teiktā “globālistu ielikteņu” mērķis, šādi rīkojoties, ir padarīt Latvijas iedzīvotājus nabadzīgus un panākt, ka viņus izliek no mājām. Video Facebook skatīts 66 tūkstošus reižu, bet TikTok – teju 300 tūkstošus reižu.
5. janvārī vidējā elektroenerģijas cena Nord Pool tirgū bija 670 EUR/MWh Latvijas un Lietuvas cenu zonās un 890 EUR/MWh Igaunijas un Somijas cenu zonās. Proti, salīdzinot ar gadu miju, vidējā dienas cena pieauga 15–19 reižu. Lai gan šajās valstīs lēciens bija īpaši liels, cena kāpa visā biržā.
Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) eksperti lēš, ka 5. janvāra augsto cenu galvenais iemesls bija gaisa temperatūra, kas bijusi par 10–15°C zemāka nekā vidēji šajā sezonā. Līdz ar to vairāk sildīti mājokļi un audzis elektrības patēriņš. Taču nav pamata apgalvot, ka cenas paceltas mākslīgi. SPRK vērsās pie Nord Pool biržas, lai pārliecinātos, ka nav ļaunprātīgas tirgus manipulācijas pazīmju. Patlaban to neesot, taču birža vēl veiks padziļinātu datu analīzi.
Arī elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls (AST) skaidro, ka janvāra pirmajā nedēļā Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs elektroenerģijas patēriņš sasniedzis šajā ziemā augstāko līmeni.

Avots: Nord Pool
Līdz ar to pieaugušas cenas. AST norāda, ka Baltijas valstīs un Somijā cenu kāpums bijis īpaši liels, jo papildu pieprasījums segts, izmantojot termoelektrostacijas. Tajās saražotā elektroenerģija ir dārgāka. Tāpat kopš 1. janvāra mainījusies elektroenerģijas importa un eksporta dinamika. Proti, parasti plūsma notiek no Somijas uz Baltijas valstīm, bet kopš pirmā janvāra – pretēji.
Tāpat AST norāda, ka patlaban Baltijas un Somijas reģionā vairākas elektrostacijas ir remontā un netiek izmantotas. To vidū Latvijas TEC-2 420 MW ģenerācijas bloks.
Jāpiebilst, ka par spīti arvien zemākajām diennakts temperatūrām kopš 5. janvāra elektroenerģijas biržas cena Latvijas zonā pakāpeniski samazinājusies un tuvojas ierastajam cenu līmenim. Proti, ja “ielikteņu” mērķis būtu izputināt Latvijas iedzīvotājus, varētu gaidīt, ka elektrības cena paliktu nemainīgi augsta.

Avots: Nord Pool
Turklāt ne visi elektroenerģiju iepērk par biržas mainīgo cenu. Kā informē SPRK, pērn trešajā ceturksnī fiksētas cenas līgumu īpatsvars bija 72% mājsaimniecību segmentā, bet juridisko lietotāju segmentā – 48%.
Secinājums: Augstās elektroenerģijas cenas 5. janvārī var izskaidrot ar neierasti zemo temperatūru, kuras rezultātā Baltijas valstīs un Somijā būtiski pieaudzis elektroenerģijas patēriņš, kā arī daļa elektrostaciju ir remontā un netiek izmantotas. Nav pamata apgalvot, ka cenas paceltas mākslīgi vai ka tas darīts, lai finansiāli ietekmētu Latvijas iedzīvotājus.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.