Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajos medijos izplata video, ka Latvijas medijiem “esot pavēlēts” nerakstīt par protestiem Vācijā. Tā nav taisnība, un Latvijas plašsaziņas līdzekļos par protestiem Vācijā ir ziņots.
Bijušais diplomāts, dezinformators Rūdolfs Brēmanis savā Facebook un TikTok video vēsta par protestiem un raksta, ka “Latvijā šo slēpj”. Viņa 8. janvāra vakarā publicēto video savos sociālajos medijos ielika arī kāds cits lietotājs. Facebook ar to dalījušies vairāki simti cilvēku. Savā video viņš stāsta:
“Vācijas budžetā šobrīd radies 60 miljardus eiro liels iztrūkums, nu, pateicoties lielā mērā, kā viņi paši saka, melnajā caurumā Ukrainā iegrūstajai naudai tagad. Nu, ko, tad viņiem valdība mānīja viņus un teica – Krievija zaudēs karu un tad šo naudu varēs no Krievijas piedzīt. Nekas tāds nav noticis.”
Brēmanis stāsta, ka Vācijas zemnieki saprotot – uz viņu rēķina taisās aizlāpīt caurumu budžetā. Taču ir maldinoši saistīt valsts iztrūkumu budžetā ar palīdzību Ukrainai. Tas radies pēc Vācijas Konstitucionālā tiesas lēmuma pērnā gada nogalē. Tiesa atzina, ka Covid-19 pandēmijas apkarošanai iepriekš atvēlēto un pāri palikušo 60 miljardu eiro novirzīšana klimata pārmaiņu ierobežošanai bijusi antikonstitucionāla. Kā ziņoja medijos, šis spriedums valsts budžetā radījis aptuveni 30 miljardu eiro lielu iztrūkumu. Lai iztrūkumu mazinātu, Vācijas valdība vienojās apcirpt subsīdijas dažādās programmās. Pret to iestājas lauksaimnieki, jo valdība plāno krasi samazināt subsīdijas dīzeļdegvielai un atcelt atbrīvojumu no automobiļu nodokļa lauksaimniecības transportlīdzekļiem. Tā rezultātā Vācijā lauksaimnieki kopš decembra organizē protesta akcijas un janvāra otrajā nedēļā visā valstī sākās nedēļu gari organizēti masveida protesti. Tūkstošiem lauksaimnieku dažādās Vācijas pilsētās izgājuši ielās un bloķēja ceļus ar traktoriem.
Savukārt kopējais valsts atbalsts Ukrainai bijis mazāks par iztrūkstošo summu – 20,96 miljardi eiro, liecina Vācijā bāzētā Ķīles institūta dati.
Brēmanis arī melo, ka “mediju cenzūra un propaganda Latvijā ir sasniegusi Padomju Savienības līmeni”.
Nacionālajā enciklopēdijā skaidrots, ka PSRS okupācijas laikā pilnībā tika likvidēta preses un vārda brīvība. Oficiālās priekšcenzūras (cenzūras pirms publicēšanas) beigas bija tikai 1990. gadā līdz ar tās izpildvaras iestādes – Galvenās pārvaldes valsts noslēpumu glabāšanai presē ‒ likvidēšanu. Šobrīd nekas tamlīdzīgs nenotiek. Tiesības uz vārda brīvību ietvertas Satversmē. Tās 100. pants nosaka arī, ka cenzūra ir aizliegta. Līdz ar to nav nekāda pamata šādiem apgalvojumiem.
Brēmanis turpina:
“Latvijas medijiem esot pavēlēts par šo te nerakstīt neko vai nu ļoti minimāli pieminēt, ka tie kaut kādi trakie tur protestē Vācijā, maziņš protestiņš.”
Nav arī taisnība, ka Latvijas mediji neziņotu par protestiem Vācijā vai tiem tas būtu “pavēlēts”. Brēmanis savu video publicēja 8. janvāra vakarā. Jau tobrīd par protestiem Vācijā bija ziņots virknē Latvijas mediju. Todien vien par to informējuši Latvijas sabiedriskie mediji, TV3, portāls Delfi, Jauns.lv, LA.lv, Lasi.lv.
Secinājums: Ir maldinoši saistīt Vācijas 60 miljardu eiro triecienu budžetam ar sniegto palīdzību Ukrainai. Nav nekāda pamata apgalvot, ka Latvijā būtu mediju cenzūra kā PSRS un mediji neziņotu par protestiem Vācijā. Par tiem informēja gan sabiedriskie, gan privātie mediji.
*Raksts precizēts 2024. gada 6. februārī, norādot, ka Vācijas tiesas spriedums radījis valsts budžetā aptuveni 30 miljardu lielu iztrūkumu, nevis 60 miljardu, kā apgalvots video.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
