Vai Latvijai ir “milzu parāds”?

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Jau vairākus gadus Latvijas it kā lielo parādu piesauc, lai pamatotu, ka valsts brūk pa gabaliem un viss virzās tikai uz slikto pusi. Šo naratīvu Latvijas proklamēšanas 105. gadadienā izplatīja arī kāda Facebook lietotāja, ar kuras vārdiem dalījušies vairāk nekā tūkstotis cilvēku.

Ierakstā pausts:

“Āaaa, piemirsu, varbūt milzīgo Latvijas parādu … ko “varenie” notriekuši?”

Straujš vispārīgā valsts parāda kāpums lielākajā daļā ES, tostarp Latvijā, sākās līdz ar Covid-19 pandēmiju. Kopš pandēmijas sākuma 2020. gada pirmā ceturksnī Latvijai tas pieaudzis par aptuveni 4,6 miljardiem eiro. Šā gada 2. ceturksnī Latvijas vispārējās valdības konsolidētais parāds bija aptuveni 15,9 miljardi eiro jeb 39,5% no IKP.

Taču ieraksta autore nemin, ka, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijai tas ir viens no zemākajiem. Pēc jaunākajiem Eurostat datiem Latvija ierindojas 21. vietā no 27 ES dalībvalstīm. Latvijas parāds ir gandrīz divas reizes mazāks nekā vidēji ES.

Tāpat jāpiebilst, ka šogad 2. ceturksnī vispārējās valdības kopējais bruto parāds saruka par 1,2 miljardiem eiro un attiecīgi ir par 3,5% no IKP zemāks nekā iepriekšējajā ceturksnī.

Autore arī raksta, ka vārdā nenosaukti “varenie” parādu jeb aizņemto naudu ir “notriekuši”. Kā skaidrojusi Fiskālās disciplīnas padome, Latvijas bankas un SEB bankas ekonomisti, pieaugums daļēji saistīts ar Covid-19 pandēmiju, globālo energocenu krīzi un Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas būtiski palielinājis iedzīvotājiem un uzņēmējdarbībai nepieciešamo atbalstu. Autore arī nesniedz nekādus piemērus “notriekšanai”.

Naratīvu par it kā milzīgo valsts parādu izplata opozīcijas partijas, īpaši Latvija pirmajā vietā, vainojot pašlaik pie varas esošos politiskos spēkus. Re:Check par to rakstījis, piemēram, šeit. Taču valsts parāds audzis ne tikai pašreizējo varas partiju politiķu vadībā. Iepriekšējais straujais valsts parāda kāpums bija ekonomiskās krīzes laikā no 2008. līdz 2010. gadam, un toreiz pirmos lēmumus par aizņēmumu vairāku miljardu eiro apmērā pirmos pieņēma LPV līdera Ainara Šlesera toreizējā politiskā spēka LPP/LC premjera Ivara Godmaņa vadītā valdība. 

Ir novērots, ka augstam valdības parādam ir korelācija ar samazinātu ekonomikas izaugsmi. Taču nav viennozīmīgas parāda vērtības, pie kuras šī izaugsme būtiski sarūk. Vīnes Starptautisko ekonomikas pētījumu institūta (VSEPI) ekonomisti norāda, ka klasiski uzskata – ekonomiskā izaugsme būtiski samazinās, ja valdības parāds ir lielāks par 90% no IKP. VSEPI un Latvijas bankas ekonomisti tomēr skaidro, ka ekonomisko izaugsmi ietekmē ne tikai valsts parāds, bet arī vairāki citi faktori. Savukārt ES Māstrihtas līgums paredz, ka dalībvalstu kopējais valdības parāds nepārsniedz 60% no IKP.

Secinājums: Pēdējos gados Latvijas vispārējās valdības kopējais bruto parāds ir palielinājies, taču relatīvi pret IKP tas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. 

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

^{Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.} 

NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.