Kopš septembra beigām Facebook populārs kļuvis kāds ieraksts par to, kā Latvijā un pasaulē ražo elektroenerģiju. Tajā nekorekti teikts, ka starp galvenajiem elektrības avotiem pasaulē esot naftas produkti un kūdra un vedināts domāt, ka arī elektroutomobiļi faktiski tiek darbināti, izmantojot naftas produktus.
Ieraksts, visticamāk, Facebook lietotāju uzmanību piesaistījis ar attēlu, kurā redzama ar dīzeļdegvielu darbināma elektromobiļu uzlādes stacija. Ieraksta autors to piesaka šādi:
“Austrālijā jau kādu laiku atpakaļ uzstādīta speciālā elektromašīnu uzlādes stacija, kas darbojas pa taisno ar dīzeli. Vai esat redzējuši kaut ko vēl dīvaināku? Neizmantot dīzeļa motorus, bet izmantot dīzeļa ģeneratoru, lai uzlādētu elektro mašīnu.”
Trūkst konteksta
Avots: Ekrānuzņēmums no Facebook.
Foto arī citās valstīs izmantots, vedinot domāt, ka elektromobiļi nemaz nav zaļi vai zaļāki par iekšdedzes dzinēja auto. Taču, to publicējot, noklusēts konteksts, proti, šāda uzlādes stacija ir rets izņēmums, nevis izplatīta parādība.
Attēlā redzamo staciju idejas testēšanai 2018. gadā savā pagalmā uzbūvēja pensionētais inženieris Džons Edvardss. Intervijā elektromobiļu ziņu vietnei Driven Edvardss skaidroja, ka viņa mērķis bija radīt pagaidu risinājumu garām distancēm, kurās nav izveidota elektromobiļu uzlādei adekvāta infrastruktūra (piemēram, Austrālijas lielajos tuksnešos un krūmāju zemēs). Pats Edvardss toreiz apgalvoja, ka šāda automašīnas uzlāde esot zaļāka nekā braukt ar dīzeļa dzinēju, jo “pastāvīgais dzinēja darbības režīms izmanto degvielu daudz efektīvāk nekā automašīnas brīvgaitas un paātrinājuma režīmā.”
Edvardss turpināja savu projektu, uzstādot līdzīgu uzlādes staciju gandrīz neapdzīvotajā Nalārboras līdzenumā, caur kuru iet aptuveni 1250 kilometru gara šoseja. Edvardsa jaunā stacijā elektrības ražošanai izmanto vecu cepšanas eļļu, kas savākta blakus esošajā ceļa mājā.
Tālāk ieraksta autors turpina par elektrības ražošanu un vedina domāt, ka arī elektroutomobiļi faktiski tiek darbināti, izmantojot naftas produktus. Viņš pauž:
“It kā visi saprot, ka lielāko daļu elektrības ražo kurinot. Trīs lielākie pasaules elektrības ieguves veidi ir naftas produkti, ogles, kūdra, (..) gāze. Tikai pēc tam seko HES kā ceturtās.”
Puspatiesība
Informāciju par elektroenerģijas ieguves avotiem dažādās pasaules valstīs jau gadiem apkopo domnīca Ember – pirms 15 gadiem dibināta starptautiska organizācija ar mērķi veicināt pāreju uz zaļo enerģiju un izskaust ogles kā energoresursu.
Jaunākajā Ember ziņojumā par 2022. gadu redzams, ka ierakstā teiktais neatbilst patiesībai. Pēdējos gados elektroenerģija visā pasaulē galvenokārt tika ražota no oglēm un dabasgāzes, kā arī hidroelektrostacijās. Naftas produktus izmanto salīdzinoši maz. Piemēram, pērn pasaulē ar tiem saražoja tikai 3,1% elektrības. Kūdru Ember ziņojumos atsevišķi neizšķir.
Organizācijas metodoloģiju un katras valsts datu avotus var apskatīti šeit, bet Ember apkopotie dati par katru valsti vizualizēti vietnē Our World in Data (šeit).
Ieraksta autors turpina:
“Latvija joprojām gandrīz 50% elektrības saražo, dedzinot gāzi, kūdru, šķeldu. Attiecīgi braucot ar elektroauto, Vācijā, tas brauc, dedzinot ogles. Latvijā elektroauto izmanto gāzi…”
Līdz 2022. gadam, kad Krievija īstenoja pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, gandrīz pusi Latvijā saražotās elektroenerģijas ieguva ar dabasgāzi, biomasu, biogāzi un koģenerāciju. Taču pērn to kopējais īpatsvars saruka uz 39%. Savukārt ierakstā minēto kūdru elektrības ražošanai Latvijā gandrīz nemaz neizmanto.
Vai tiesa, ka Latvijā elektromobiļi “brauc ar gāzi”, bet Vācijā – ar oglēm? Tikai daļēji, jo pēdējos gados abi resursi veidojuši aptuveni trešdaļu attiecīgo valstu elektroenerģijas saražošanas bilances. Jāņem arī vērā, ka Latvenergo TEC, dedzinot dabasgāzi, strādā koģenerācijas režīmā, proti, saražo ne tikai elektroenerģiju, bet arī siltumenerģiju.
Foto: Elektroenerģijas saražošanas īpatsvars pēc avota: citi atjaunīgie energoresursi, bioenerģija, saules enerģija, vēja enerģija, hidroenerģija, kodolenerģija, nafta, dabasgāze, ogles. Avots: Our World In Data (Ember dati).
Vai tas, ka lielu daļu elektrības ražo no dabasgāzes un citiem fosilajiem kurināmajiem nozīmē, ka elektromobiļi nav zaļāki par iekšdedzes dzinēja mašīnām? Nē, akadēmiski pētījumi liecina, ka elektriskās automašīnas mazāk kaitē klimatam. Savukārt cita veida ietekme uz vidi nav tik viennozīmīga. Plašāk Re:Check par to rakstīja jūnija beigās (šeit).
Secinājums: Attēlā redzamo elektromobiļu uzlādes stacija ir prototips, kuru kāds pensionēts inženieris uzbūvēja kā pagaidu risinājumu tāliem braucieniem Austrālijā. Ar dīzeļdegvielu darbināma uzlādes stacija nav plaši izplatīta prakse. Pasaulē galvenokārt elektroenerģija tiek ražota ar dabasgāzi un oglēm, kā arī hidroelektrostacijās un atomelektrostacijās. Nafta un kūdra kā elektrības avoti tiek izmantoti salīdzinoši reti. Latvijā ar “kurināšanu” iegūst aptuveni 39% elektroenerģijas.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
