Covid svītrošana no bīstamo slimību saraksta nenozīmē, ka pandēmija bija afēra
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Nedēļas sākumā valdība pieņēma noteikumu grozījumus, ar kuriem no bīstamo infekciju slimību saraksta svītrots Covid-19 un pērtiķu bakas. Kādā nesen publicētā video melu izplatītājs Rūdolfs Brēmanis šo lēmumu sagroza. Viņš stāsta, ka tā ir valdības atzīšanās, ka Covid bijusi afēra. Ne šis, ne citi video paustie apgalvojumi par pandēmiju nav patiesi.
Brēmanis stāsta:
“Valdība beidzot atzīst to, ka Covid bija afēra. Tā var tulkot to, ka viņi tagad izņem Covid no bīstamo slimību. Pēc trim gadiem pamodās! Tas ir tas, ko teica liela daļa cilvēku jau pašā sākumā.”
Valdība neko tādu nav atzinusi.
Epidemioloģiskās drošības likumā bīstamas infekcijas slimības definētas kā tādas, kas efektīvu profilakses vai ārstniecības līdzekļu trūkuma dēļ apdraud sabiedrības veselību un var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtas sabiedrības veselības situāciju.
Covid-19 no bīstamo infekcijas slimību saraksta svītrots, ņemot vērā, ka patlaban izplatītie vīrusa paveidi ir mazāk bīstami nekā pandēmijas pirmajos gados izplatītais alfa un delta variants. Noteikumu projekta anotācijā rakstīts, ka “Covid-19 izraisītājs, nepārtraukti mutējot, vairs nav radījis tādu vīrusa paveidu, kas radītu lielu apdraudējumu sabiedrības veselībai un smagāku slimības gaitu”. Tādēļ neesot nepieciešama obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, izolēšana un ārstēšana. Tas nenozīmē, ka slimība agrāk nebija īpaši bīstama un nāvējoša vai ka tās iekļaušana bīstamo slimību sarakstā 2020. gadā bija nepamatota.
Maldinātājs turpina:
“Mirstība Latvijā nebija lielāka šajos gados tāpat kā pārējā pasaules daļā.”
Arī tā nav taisnība. Pandēmijas pirmajos gados mirstība palielinājās gan Latvijā, gan citur pasaulē. Pēc Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm Latvijā uz katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju no Covid nomira 387, bet pasaulē – 7384.
Brēmanis maldina arī par Covid pošu bīstamību:
“[No vakcīnām] daudzi ir miruši, daudzi ir zaudējuši radiniekus dēļ šī te.”
Jaunākajos Zāļu valsts aģentūras datos redzams, ka Latvijā veikti 2,86 miljoni vakcināciju. Līdz 2023. gada jūlijam aģentūra ir saņēmusi 59 ziņojumus par cilvēkiem, kas miruši vairākas dienas vai mēnešus pēc Covid potes. No tiem tikai viens esot ticami saistāms ar vakcinēšanos. Šajā gadījumā cilvēks saņēma Vaxzevria (AstraZeneca) poti.
Visbeidzot, Brēmanis pielīdzina Covid sezonālajai gripai:
“Tagad izrādās – jā, nekas traks tas nav. Kā katru gadu, kā visu laiku vienmēr ir bijis, kā sezonālā gripa.”
Pirms gada Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis Re:Check skaidroja, ka joprojām aktuālais omikrona paveids ir pielīdzināms gripai tajā sabiedrības daļā, kas ir trīsreiz vakcinēta. Taču tas neattiecas uz nevakcinētajiem. Brēmanis noklusē, ka iepriekšējie – alfa un delta – varianti bija daudz bīstamāki. Latvijas Veselības statistikas datubāzes dati liecina, ka pandēmijas laikā no Covid mira vairāk cilvēku nekā no iepriekš no gripas, daudz vairāk arī nonāca slimnīcās To Re:Check skaidrojis arī iepriekš, piemēram, šeit.
Atšķirībā no sezonālās gripas Covid gadījumos pacienti mēdz sasirgt ar tā saukto garo Covid – slimība norit ilgāk par 12 nedēļām un tās nopietnākie simptomi ir, piemēram, grūtības koncentrēties un domāt, orgānu bojājumi un trombi. Gada sākumā žurnāla Nature Reviews Microbiology publikācijā pētnieki skaidro, ka ar to saskaras 10% inficēto un, iespējams, lielāks risks ir nevakcinētajiem.
Secinājumi: Latvijas valdība nav atzinusi, ka Covid bija afēra. Tā izņemta no bīstamo infekciju slimību saraksta, jo vīruss mutāciju rezultātā kļuvis mazāk bīstams. Covid būtiski palielināja mirstību gan Latvijā, gan pasaulē. Nav pamata apgalvot, ka Latvijā no potēm mira daudz cilvēku. Covid ir bīstamāka slimība par sezonālo gripu.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
