Debesīs nesmidzina ķimikālijas; Liepājas gaisa piesārņojuma rādītājs bija kļūdains
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Sociālajos medijos teju katru mēnesi ir kāds populārs ieraksts par tā sauktajām ķīmiskajām trasēm – lidmašīnu atstātajām svītrām, kas esot mērķtiecīgi izsmidzinātas kaitīgas vielas. Vēl nesen ar vienu no tiem Facebook dalījās vairāk nekā pusotrs tūkstotis cilvēku. Fotogrāfiju ar debesīs redzamām svītrām publicēja arī Saeimas deputātes Ramonas Petravičas (LPV) palīgs Sandris Točs, tās saistot ar it kā palielināto piesārņojumu Liepājā.
Kāda lietotāja publicējusi fotogrāfiju ar debesu svītrām un raksta:
“Tas, ko mēs redzam debesīs, nav ūdens un CO2 tvaiki! Pat, ja degviela sadeg nepilnīgi, tā jau ir liela problēma, tomēr tik ļoti acīmredzami ir tas, ka planētu apkaisa. To pat īpaši neslēpj, tikai valdībai nepietiek drosmes to atzīt.”
Tā saukto ķīmisko trašu teorijas pirmsākumi atrodami pagājušā gadsimta 90. gadu beigās, taču līdz ar interneta pieejamību tā kļuvusi populārāka nekā jebkad; pēc vairāku pētnieku aplēsēm tai zināmā mērā tic 14–40% amerikāņu. Latvijā “ķīmiskās trases” iepriekš vainotas Covid-19 vīrusa izplatīšanā, augu indēšanā un putnu nogalināšanā. Taču šādiem un līdzīgiem apgalvojumiem nav nekādu pierādījumu.
Debesīs redzamās svītras nav kaitīgas ķīmiskās vielas, bet tā sauktās inversijas gāzu sliedes. Tās veido nekaitīgi ledus kristāli, kas rodas, kad ūdens tvaiks no lidmašīnas dzinēja nonāk tropopauzē, kur ir zems spiediens un aptuveni −56°C temperatūra.
Taču ieraksta autore šo skaidrojumu noliedz, pamatojot savu viedokli ar attēliem, kur redzamas dažādas biezuma un blīvuma svītras:
“Visiem tiem saprātīgajiem, kuri atklāj mums banālu patiesību par ūdens tvaika sasalšanu –50 C, publicēju vēl vienu bildi, kur ir redzams, ka fizikas likumi, izrādās, ir izvēlīgi!”
Autores zobošanās par “izvēlīgajiem” fizikas likumiem ir nepamatota. Dažkārt svītras pazūd gandrīz uzreiz, bet citreiz tās var būt redzamas pat desmitiem minūšu; to ietekmē atmosfēras mitrums un temperatūra. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Vadības biroja vadītāja Annelaine Indriksone Re:Check skaidro: “Lidmašīnu kondensācijas grīstes noteiktos mitruma un lēnu vēju apstākļos neizklīst, bet veido spalvveidīgus mākoņus, kas intensīvas aviosatiksmes reģionos var veidot ievērojamu augšējo mākoņu slāni.”
Vai Liepājā septembra vidū bija ļoti slikta gaisa kvalitāte?
Sociālajos medijos aizdomas sēj arī Saeimas deputātes Ramonas Petravičas (Latvija Pirmajā vietā) deputātes palīgs Sandris Točs. Viņš 16. septembrī publicēja debesu attēlu ar parakstu: “Es nekad dzīvē neesmu redzējis tik platas līnijas.”
Attēls: Ekrānuzņēmums no Facebook.
Komentāros pie ieraksta cilvēki pievieno citus līdzīgus attēlus, kā arī raksta par jaunu vīrusa paveidu, ķimikālijām debesīs un to, kāpēc par šo “cilvēku indēšanu” neviens nerunājot. Pats Točs komentāros ielika saiti uz portāla TVnet 17. septembra ziņu ar virsrakstu “Svētdienas rītā Liepājā konstatēta ļoti slikta gaisa kvalitāte; cilvēkus aicina samazināt āra aktivitātes.” Tajā informēts par LVĢMC ziņu, ka novērojumu stacijā Ganību ielā 106 pārsniegts PM2.5 indeksa līmenis.
Re:Check noskaidroja, ka piesārņojuma nav bijis, proti, dati sākotnēji bijuši kļūdaini, bet pēc tam izlaboti. Re:Check jautāja LVĢMC, kāpēc ziņots par slikto gaisa kvalitāti Liepājā. Centra pārstāve Indriksone skaidroja, ka 16. septembrī pulksten 17:00 fiksētais mērījums radies tehniskas kļūdas dēļ. “Vērtība ir izbrāķēta un vides portālā pie operatīvajiem datiem vairs netiek attēlota.” Viņa norādīja, ka operatīvie dati tiešsaistes režīmā redzami pirms kvalitātes kontroles.
Kāpēc cilvēki tic “ķīmisko trašu” teorijai?
Kalifornijas Universitātes Bērklija atzara pētnieki norāda, ka sazvērestības teorijas kļūst populārākas, kad valstī vai pasaulē ir krīze, ko cilvēki paši nevar ietekmēt. Cilvēki ir īpaši uzņēmīgi pret sazvērestības teorijām, ja krīzes risinājums ir nesaprotams, neērts vai nesaskan ar viņu ideoloģisko piederību. Tās ļauj noraidīt informāciju, kas ir pretrunā ar cilvēka pasaules skatījumu, dod iespēju saprast nezināmo, rada ilūziju par situācijas kontrolēšanu vai ļauj izvairīties no trauksmes. Savukārt dalīšanās ar “patiesību” rada kopības sajūtu ar citiem sazvērestības teorijas atbalstītājiem.
Šie un citi pētnieki secinājuši, ka “ķīmiskajām trasēm” tic cilvēki ar dažādu izglītības līmeni, ienākumiem un politisko piederību; vienojošais ir neuzticība valdībai, medijiem un autoritātēm kopumā. Tā bieži ir saistīta ar personīgo pieredzi, piemēram, kāds pētījuma dalībnieks to izmanto, lai izskaidrotu savas hroniskās veselības kaites. Vairāki teorijas sekotāji saskārušies ar vietējās pašvaldības korupciju, kas, viņuprāt, ļauj amatpersonām piedēvēt arī šo kaitniecisko rīcību.
Tāpat “ķīmiskās trases” iet roku rokā ar citām sazvērestības teorijām, proti, ja tici vienai, visticamāk, ticēsi arī citām. Iespējams, tādēļ Latvijā sociālo mediju ieraksti par ķīmisko vielu smidzināšu regulāri redzami arī vakcīnskeptiķu grupās un zināmu maldinātāju lapās.
Secinājums: Debesīs redzamās svītras ir ūdens tvaiki, kas sasalst, lidmašīnai lidojot desmit un vairāk kilometru augstumā; tās nav cilvēkiem bīstamas vielas. Nav nekāda pamata saistīt ziņas par slikto gaisa kvalitāti Liepājā ar lidmašīnu atstātajiem ūdens tvaikiem. LVĢMC rādītāji par slikto gaisa kvalitāti Liepājas mērījumu stacijā 16. septembra vakarā bijuši kļūdaini.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
