Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Latvijas informatīvajā telpā izplatās vairāki grafiki ar medija Politico aprēķiniem, kuros redzams, ka pērn no februāra līdz augustam Eiropas Savienības no Krievijas importēto preču vērtība bijusi lielāka nekā šajā laika posmā gadu iepriekš. Datus pārpublicēja vairāki Latvijas ziņu portāli, bet maldinātāji tos izmantoja, lai apgalvotu, ka tirdzniecība ar Krieviju pretēji solītajam pieaugusi un sankcijas netiek ievērotas. Patiesībā preču imports apjoma ziņā ir būtiski samazinājies, bet pieaugums naudas izteiksmē skaidrojams ar drastisko cenu kāpumu pagājušajā gadā, nevis ar vēlmi pirkt vairāk.
Politico par ES importu no Krievijas rakstīja, izmantojot Eurostat datus. Grafiku Twitter kā apliecinājumu sankciju mazajai ietekmei izcēla populārais beļģu politiķis Gijs Verhofstads. Grafiku pamanīja un savos rakstos pārpublicēja arī portāli NRA un LA (par to, ka šajos medijos grafiki pārpublicēti, nevis veidoti pēc Eurostat datiem, ļauj domāt grafikos redzamā Politico pieļautā aprēķinu kļūda Luksemburgas importa rādītājā, kuru pats Politico ar atsauci sava raksta beigās vēlāk izlaboja).
Latvijas portāli savos rakstos bija norādījuši, ka importa vērtības pieaugums ir uz straujā cenu kāpuma rēķina, taču Politico grafiks un to latviskotās versijas strauji sāka ceļot sociālajos medijos jau bez svarīgā konteksta.
Piemēram, dezinformators Rūdolfs Brēmanis šos datus izmanto, lai radītu iespaidu, ka lielākā daļa ES dalībvalstu neievēro pret Krieviju noteiktās sankcijas. Viņš publicējis video ar nosaukumu Viltus sankcijas pret Krieviju, kurā stāsta:
“Īstenībā visi tirgojas. Ne tā, ka pa nullēm tur stāv. Tieši februāris – augusts, kad notiek karš. Palielinājuši tirdzniecību ar Krieviju jau vairākas reizes. Kā tā var būt?”
To, ka tirdzniecība esot pieaugusi, sociālajos medijos apgalvoja arī partijas Latvija pirmajā vietā pārstāvji. Deputātes Ramonas Petravičas palīgs Sandris Točs Facebook stāstīja, ka “Eiropas Savienības tirdzniecība ar Krieviju pieaugusi par spīti sankcijām.”
Savukārt cits viņa partijas pārstāvis – deputāta Edmunda Zivtiņa palīgs Māris Mežals rakstīja:
“Kad imports no Krievijas pieaug ar visām sankcijām, visi pelna un bizness notiek. Tomēr Latvija atkal atrodas lohu lomā, atšķirībā no pārējās Eiropas!”
Šajos un līdzīgos izteikumos nav minēts būtisks konteksts – imports no Krievijas palielinājies tikai naudas izteiksmē.
Vai 2022. gadā ES no Krievijas pirka vairāk?
Eurostat vēl nav publicējis datus par importu visa gada laikā. Politico publicēja datus par importa vērtību laikā no februāra (kad Krievija iebruka Ukrainā) līdz augustam. Taču Eurostat ir pieejami dati līdz 2022. gada oktobrim. Tie rāda, ka naudas izteiksmē ES imports no Krievijas 2022. gadā bija 1,43 reizes lielāks nekā 2021. gadā. Jāpiebilst, ka šī atšķirība starp gadiem galvenokārt ir uz pirmo mēnešu rēķina. Janvārī naudas izteiksmē imports bija divas reizes lielāks, bet septembrī un oktobrī tas bija pat zemāks nekā 2021. gadā.
Preču importu var vērtēt arī preču apjoma izteiksmē – ņemot vērā ievesto preču kopējo neto masu. Masas izteiksmē no Krievijas iepirkto preču apjoms šajā laika posmā pērn ir samazinājies – tas ir par 28% mazāks nekā tajā pašā laikā 2021. gadā. Mazāk importēja gan lielākā daļa dalībvalstu, gan ES kopumā.
Tātad ES ir pirkusi nevis vairāk, bet gan dārgāk. Iemesls nav pret Krieviju noteikto sankciju neievērošana. Noplokot Covid pandēmijai un Krievijai iebrūkot Ukrainā, būtiski pieauga cenas vairākām precēm: pārtikai, mēslojumam un galvenajai Krievijas eksportprecei – energoresursiem. Proti, cenu kāpuma dēļ 2022. gadā viens un tas pats preču daudzums maksāja ievērojami vairāk nekā 2021. gadā.
Tāpat jāņem vērā, ka sankcijas pret Krieviju 2022. gadā tika ieviestas pakāpeniski. Piemēram, ES aizliegums no Krievijas importēt ogles stājās spēkā tikai augustā. Tā kā Politico grafiks parāda laika posmu no kara sākuma līdz augustam, tas neatspoguļo gada otro pusi, kad no Krievijas bija liegts importēt plašāku preču klāstu. Iespējams, tāpēc Eurostat datos redzams, ka 2022. gadā gan vērtības jeb naudas, gan apjoma jeb masas izteiksmē imports no Krievijas pakāpeniski saruka.
Secinājums: Jaunākie Eurostat dati liecina, ka naudas izteiksmē pagājušajā gadā no februāra līdz oktobrim ES imports no Krievijas bija par 43% lielāks nekā šajā pašā laika posmā 2021. gadā. Taču tas nenozīmē, ka ES dalībvalstis neievēro pret Krieviju noteiktās sankcijas un iepērk vairāk preču. Atšķirību starp gadiem var izskaidrot ar to, ka pērn būtiski palielinājās dažādu preču, tostarp energoresursu, cena. ES importēto Krievijas preču kopējā masa 2022. gadā no februāra līdz oktobrim bija par 28% mazāka nekā šajā laika posmā gadu iepriekš. Turklāt imports gan naudas, gan masas izteiksmē pērn ar katru mēnesi saruka.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
