Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Re:Check sadarbībā ar sabiedriskajiem medijiem pārbauda deputātu kandidātu teikto LTV priekšvēlēšanu diskusiju ciklā “Izvēlies nākotni”. Pēc katras tematiskās diskusijas, kurās aicināti piedalīties 12 sabiedriskās domas aptaujās populārāko partiju kandidāti, pārbaudām viņu izteikumu atbilstību faktiem.


Vēršam uzmanību uz tādiem faktoloģiskiem apgalvojumiem, kas ir pārbaudāmi un saskaņā ar mūsu secināto nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina); drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs); puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta) vai kuriem trūkst konteksta (tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas).


Diskusijā 4. septembrī debatēja par sociālo aisardzību. Kandidāti nosaukti popularitātes secībā, un iekavās norādīts, cik problemātiskus apgalvojumus katra teiktajā konstatējām.

Piedalījās Inga Bērziņa (2) no Jaunās Vienotības, Imants Parādnieks (1) no Nacionālās apvienības, Andrejs Klementjevs no Saskaņas, Uldis Augulis no Zaļo un Zemnieku savienības, Andris Šuvajevs no Progresīvajiem, Aija Barča (1) no Apvienotā saraksta, Andris Skride (2) no Attīstībai/Par!, Vladimirs Buzajevs (1) no Latvijas krievu savienības, Evita Zālīte-Grosa (1) no Konservatīvajiem, Ramona Petraviča no Latvija pirmajā vietā un Karina Sprūde (4) no Katrai un katram. Pilnu diskusijas atšifrējumu lasiet šeit.

Inga Bērziņa (JV): pensiju indeksācija faktiski nosedz inflāciju

Drīzāk nav taisnība

Bērziņa sacīja: “Kopumā pensiju indeksācijā, kāda ir noteikta šogad, un šāda pensiju indeksācija, kas faktiski nosedz inflāciju, līdz šim Latvijā nav bijusi.”

Pensiju indekācija (ap 23%) ir liela, bet diskutējami, vai tā pensionāriem “faktiski nosedz inflāciju”. Augustā gada inflācija bija 21,5%. Taču pārtika aizvadītā gada laikā kļuvusi dārgāka par nepilniem 26%, savukārt mājokļa izdevumi – par 52%. Šīs pozīcijas saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem veido lielāko daļu pensionāru izdevumos. To, kāpēc pensionāriem un mazāk turīgajiem kopumā parasti inflācija ir augstāka nekā sabiedrībai vidēji, iepriekš aprakstījusi arī Latvijas Banka. Arī ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš norādījis, ka pensionāru inflācija ir lielāka nekā vidēji un pašreizējā pensiju indeksācija vien to nenosegs. 

Andris Skride (A/Par!): partija uzstās uz divreizēju pensiju indeksāciju nākamgad

Trūkst konteksta

Runājot par to, kā jāmaina pensiju sistēma, Skride sacīja: Attīstībai/Par! noteikti uzstās uz divreizēju pensiju indeksāciju nākamgad.”

Kontekstam jāatgādina, ka šāds priekšlikums – turpmāk pie noteikta inflācijas līmeņa pensijas indeksēt divas reizes gadā – šovasar jau Saeimā tika skatīts. Koalīcija, ieskaitot Skridi, to noraidīja. 

Evita Zālīte-Grosa (Konservatīvie) par partijas atbalstu pensiju celšanai

Trūkst konteksta

Pēc lūguma ieskicēt partijas pozīciju saistībā ar pensiju politiku Zālīte-Grosa norādīja uz trim ceļiem, ko partija atzīst un “ko mēs arī darām un ar savu darbu Labklājības ministrijā”. Viņa uzskaitīja: “Tāda minimālā ienākuma līmeņa pārskatīšana katru gadu, kā to lūdz arī Eiropas Savienība. Otrais ir, indeksāciju vērtējot, ja vajag, arī divreiz gadā, un trešais ir bāzes pensijas.” 

Kontekstam būtiski norādīt, ka visi trīs priekšlikumi pēc opozīcijas iniciatīvas skatīti jau šīs Saeimas laikā, un visus trīs Zālītes-Grosas pārstāvētie Konservatīvie ir noraidījuši pārāk lielo papildu izmaksu dēļ. Priekšlikums par pensiju indeksāciju divas reizes gadā Saeimas atbildīgajā komisijā tika skatīts vēl šovasar. Koalīcijas deputāti to neatbalstīja. Arī Labklājības ministrija (LM), kuru vada Konservatīvie, ieteica to neatbalstīt. 

Tāpat Konservatīvie šīs Saeimas laikā nav atbalstījuši Zālītes-Grosas minēto minimālā ienākuma līmeņa (MIL) pārskatīšanu katru gadu. Tas nozīmētu, ka katru gadu atbilstoši ekonomikas izaugsmei arī būtu jāpalielina ar MIL saistītās minimālās pensijas un vairāku pabalstu apmēri. Partija kopā ar pārējiem koalīcijas partneriem pret to balsoja, piemēram, 2020. gada beigās, pieņemot 2021. gada valsts budžetu. Tiesa, Konservatīvo vadītā LM šovasar ir iesniegusi valdībā MIL reformas paketi, kas šādu kārtību paredz no nākamā gada. Pagaidām valdība to nav skatījusi; līdz šim šai reformai trūcis koalīcijas atbalsta lielā papildus nepieciešamā finansējuma dēļ. 

Savukārt priekšlikums par bāzes pensijām, kas palielinātu pašlaik saņemtās pensijas, Saeimas darba kārtībā bija šā gada maijā. Koalīcija tā skatīšanu noraidīja. Konservatīvo labklājības ministrs Gatis Eglītis toreiz skaidroja, ka šis piedāvājums ir pārāk dārgs un ministrija ar 2023. gada budžeta projektu piedāvāšot “savu redzējumu par to, kā vajadzētu reformēt pensiju sistēmu nākamo desmit gadu laikā”.

Karina Sprūde (KuK): OECD saka, ka minimālai pensijai jābūt 350 eiro

Trūkst konteksta

Sprūde, runājot par pensijām, stāstīja, ka “Mums rekomendē no OECD, no visām hartām, ka mūsu minimālai algai jābūt 350 eiro.”

Minimālā alga Latvijā ir 500 eiro. Sprūde Re:Check skaidroja, ka domājusi minimālo vecuma pensiju, kas Latvijā ir 149,6 eiro.

Jaunākais OECD pensiju sistēmas pārskats par Latviju tika publicēts 2018. gadā. Tajā norādīts, ka Latvijai ieteicams palielināt minimālo vecuma pensiju un pamata pensijas līmeni. Konkrētus skaitļus OECD min tikai par pamata pensijas līmeni, kas ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts cilvēkiem, kas sasnieguši pensijas vecumu, bet nav ar tiesībām saņemt valsts pensiju. OECD nenorāda, par cik vajadzētu palielināt minimālo vecuma pensiju.

Sarakstē ar Re:Check Sprūde skaidroja, ka informāciju par minimālo vecuma pensiju smēlusies Eiropas Sociālās hartas 12. pantā, kuru skaidrojot, Eiropas Sociālo tiesību komiteja norādījusi – minimālajai vecuma pensijai jābūt, kā minimums, vismaz 50% no ienākumu mediānas. Sprūde rakstīja, ka minimālās pensijas apmērs (350 eiro) iegūts, balstoties uz 2018. gada ienākumu mediānu Latvijā.

Karina Sprūde (KuK): pensiju indeksācija ir 6%

Nav taisnība

Sprūde salīdzināja inflāciju un pensiju indeksāciju. Viņa teica: “Indeksācija ir 6%. Inflācija ir cik mums liela?”. Taču šis apgalvojums neatbilst faktiem. Šogad izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām piemēro koeficientu 1,2287. Tātad tās paaugstinājums ir par 22,87%, Re:Check skaidro Labklājības ministrija (LM). Vecuma pensiju indeksācijā piemēro dažādus indeksus, atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem paaugstinājums būs 22,87% (indekss – 1,2287). Bet, piemēram, cilvēkiem ar 45 un vairāk gadu stāžu – par 23,69% (indekss – 1,2369).

Sprūde atbildē norādīja, ka labklājības ministrs Gatis Eglītis LSM krievu redakcijas raidījumā TČK runājis, ka oktobrī pensijas vajadzēs indeksēt par 6–7%. Taču raidījums bija šā gada janvārī, tāpēc Eglīša un līdz ar to Sprūdes minētie 6% sen vairs nav aktuāli.

Karina Sprūde (KuK) un Imants Parādnieks (NA) par Latvijas demogrāfiju

Trūkst konteksta

Sprūde teica, ka Latvijā nav uzlabojusies demogrāfiskā situācija NA laikā: “Demogrāfija mūsu valstī nepalielinājās visu laiku, kad bija NA. 17000 dzimstība mums ir. Viszemākā.” Uz to Parādnieks (NA) atbildēja: “Jūs sākumā iepazīstieties ar datiem, Sprūdes kundze!”

Kuram no kandidātiem taisnība? Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17,4 tūkstoši bērnu, kas tiešām ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā. Taču jāņem vērā, ka jaundzimušo skaits pēdējos gados samazinās tāpēc, ka 90. gadu dzimstības bedres un emigrācijas dēļ ar katru gadu strauji mazinās sieviešu skaits fertilajā vecumā. Par to, ka tā notiks, Re:Baltica pirms vairākiem gadiem rakstīja šeit.

Objektīvāks rādītājs ir summārais dzimstības koeficients, kas rāda, cik bērnu konkrētajā gadā vidēji sievietei piedzimst viņas mūža laikā. Šo koeficientu iegūst, dalot dzimušo skaitu sievietēm noteiktā vecumā (15–49) ar vidējo sieviešu skaitu šajā vecumā.

Avots: Oficiālās statistikas portāls

Nacionālā apvienība lepojas, ka šis rādītājs strauji uzlabojās pēc partijas izteiktā “demogrāfijas ultimāta” un bērnu pabalstu celšanas 2012. gadā. Taču eksperti norādījuši, ka tas notika pēc strauja dzimstības krituma ekonomiskās krīzes laikā un daļā ģimeņu šajā laikā piedzima krīzes dēļ “atliktie” bērni. Statistikas datos redzams, ka vēlāk summārais dzimstības koeficients kritās un, lai gan pērn atkal nedaudz audzis, tas ne tuvu nav atgriezies iepriekšējā augstajā līmenī. Lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu, summārajam dzimstības koeficientam jābūt aptuveni 2,1.

2021. gadā būtiski pieaudzis mirušo skaits, bet tas ir saistāms ar Covid-19 pandēmiju. Pozitīvas izmaiņas ir migrācijas saldo – lai gan tas arvien ir negatīvs (vairāk no Latvijas aizbrauc nekā pārceļas šurp uz dzīvi), pēdējos gados situācija uzlabojusies. Jāpiebilst, ka migrācijas saldo samazināšanās tendence novērojama jau no 2011. gada.

Vladimirs Buzajevs (LKS): starp nabadzības riskam pakļautajiem ir liela etniska starpība

Trūkst konteksta

Buzajevs runāja kontekstā ar LTV studijā uz ekrāna redzamo Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) grafiku par nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem un teica: “Ir nepieciešams sīkāk izpētīt šo grafiku, jo ir liela starpība, etniska starpība starp nabadzības riskam pakļautiem iedzīvotājiem.” Taču šim apgalvojumam trūkst konteksta. 

Avots: Ekrānšāviņš no LTV Izvēlies nākotni! “Sabiedrības veselība” un “Sociālā aizsardzība, nevienlīdzība”. Priekšvēlēšanu diskusijas pirms 14. Saeimas vēlēšanām

Jaunākajā CSP apsekojumā, no kura nāk konkrētais grafiks, norādīts, ka 2020. gadā visaugstākais nabadzības risks bija iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem. Analizējot datus pēc iedzīvotāju sociālekonomiskā statusa, nabadzības riskam visvairāk pakļauti pensionāri. 

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Par etniskajām grupām CSP ziņojumā nekas nav minēts. Re:Check vērsās CSP, lai skaidrotu šo jautājumu. Pārvaldes pārstāve Kristīne Bērziņa atbildēja, ka CSP rīcībā ir dati par pilsoņiem un nepilsoņiem. Tie rāda, ka Latvijas nepilsoņu un citu valstspiederīgo nabadzības riska indekss ir lielāks. Tomēr šajā gadījumā būtiskāka par pilsonisko piederību ir tieši vecuma ietekme uz nabadzības rādītāju. Proti, lielākā daļa jeb apmēram 65% Latvijas nepilsoņu ir pirmspensijas un pensijas vecumā (55 un vairāk gadu). Tā kā šajā vecumā, jo īpaši vecumā virs 65 gadiem, nabadzības risks ir ļoti augsts, nepilsoņi proporcionāli tam pakļauti vairāk.

Aija Barča (Apvienotais saraksts): Vācijā PVN pārtikai ir 0%

Nav taisnība

Barča diskusijā stāstīja, ka viņas partijas programmā paredzēts samazināt PVN pamata partikas grozām. Barča skaidroja, ka PVN likme “varētu būt 5%, jo mēs zinām, ka Vācija tagad pārtikai 0% PVN.”

Barčai nav taisnība, jo Vācijā patlaban ir divas PVN likmes: parastā (19%) un samazinātā (7%). Samazināta likme noteikta vairākām precēm un pakalpojumiem, piemēram, lielai daļai pārtikas produktu: dārzeņiem, augļiem, piena produktiem u.c.

Inga Bērziņa (JV): šādas krīzes 30 gadu laikā nav bijis

Drīzāk nav taisnība

Runājot par soļiem trūcīgo skaita mazināšanā, Bērziņa norādīja uz sociālajiem pabalstiem un pensiju indeksāciju, kā arī piebilda: “Bet jāatceras, ka Latvija šādos krīzes apstākļos, ko ir izraisījis Ukrainas karš un pandēmija, 30 gadu laikā nav bijusi”. 

Apgalvojums ir apšaubāms, tā kā 2008. – 2009. gada krīzē Latvijas ekonomika cieta daudz vairāk nekā pandēmijā. Piemēram, 2021. gada rudenī Finanšu ministrija rakstīja: “Otrā ceturkšņa dati vēlreiz apstiprina, ka Covid-19 krīze Latvijā atstājusi daudz mazāku ietekmi, nekā eksperti pieļāva pērnā gada pavasarī, sākoties pandēmijas uzliesmojumam, un krīzes dziļums nav salīdzināms ar situāciju, kāda bija 2008.–2009. gada ekonomiskās krīzes laikā, kad Latvijas ekonomikas attīstība un struktūra bija daudz mazāk stabila un sabalansēta.” 

Avots: Oficiālais statistikas portāls

To apliecina arī IKP rādītāji. Savukārt Krievijas iebrukums Ukrainā ekonomikas izaugsmi sabremzējis, bet ne apturējis. Latvijas Banka arī turpmāk prognozē tās izaugsmi, lai arī lēnāku nekā paredzēja iepriekš.

Andris Skride (A/Par!): seniori zālēm tērē trešdaļu vai pusi pensijas 

Trūkst konteksta

Skride sacīja: “Ko es redzu saistībā ar PVN ikdienā – senioriem viena trešdaļa, pat reizēm puse no savas pensijas aiziet zāļu apmaksai. Un te ir jāsāk ar PVN samazināšanu zālēm.”

Skride debatēs atsaucās uz personīgo pieredzi, ko pārbaudīt nav iespējams. Taču tā kā politiķis personīgo novērojumu izmanto kā argumentu politikas maiņai jeb nodokļa likmes mazināšanai, Re:Check pārbaudīja, vai viņa teiktais atbilst statistikas datiem. Secinājums: neatbilst. Saskaņā ar 2019. gada (jaunākajiem pieejamajiem) Centrālās statistikas pārvaldes datiem (šeit), pensionāri veselības aprūpei kopumā tērē 14,3% no saviem izdevumiem. Veselības aprūpei, kurā ietilpst ne tikai tēriņi par zālēm, bet arī medicīskās iekārtas un pakalpojumi, tiek tērēta aptuveni septītā daļa, nevis trešdaļa vai puse. Tā ir trešā lielākā pozīcija pensionāru izdevumos. Divas galvenās ir pārtika (31,5%) un mājokļa izmaksas (21,9%).

Karina Sprūde (KuK): inflācija auga vēl pirms kara un kovidlaikā, bet visi klusē

Drīzāk nav taisnība

Sprūde diskusijā pārmeta valdības politiķiem bezdarbību, sakot, ka “jūs esat atbildīgi, jūs neko nedarāt, un mums 150 000 šo ziemu diez vai pārziemos”. Viņa arī sacīja: “Un tas laikam bija ne pirmskrīzes, pirms kara, kad visas cenas palielinājās, inflācija mums auga vēl pirms kara un tad, kad bija kovidlaiks un visi klusē,” radot iespaidu, ka nekas netika un netiek darīts. 

Tā gluži nav. Pie varas esošās partijas vairākkārt sniegušas mērķētu atbalstu pensionāriem. Pandēmijas laikā 2021. gadā pensiju saņēmējiem izmaksāja vienreizēju atbalsta maksājumu 200 eiro apmērā. 2021. gada beigās Latvijā dzīvojoši un vakcinēti vismaz 60 gadus veci seniori četrus mēnešus varēja saņemt 20 eiro pabalstu.

Savukārt gada sākumā – no janvāra līdz maijam (neskaitot) – pensionāriem katru mēnesi tika izmaksāts 20 eiro pabalsts saistībā ar energoresursu cenu kāpumu. Šā gada augustā Saeima apstiprināja atbalstu energocenu krīzē. No novembra līdz nākamā gada jūnijam (neieskaitot) pensionāri saņems papildu 10–30 eiro mēnesī atkarībā no pensijas apmēra. Tāpat paredzēts kompensēt daļu apkures izdevumu. Visbeidzot, šogad pensijas tiek indeksētas divus mēnešus agrāk nekā parasti. Tiesa, eksperti norādījuši, ka īpaši pensionāriem inflācijas negatīvā ietekme ir un būs lielāka nekā plānotais atbalsts.


Visu atbildību par Eiropas Mediju un informācijas fonda (EMIF) atbalstīto saturu uzņemas materiālu autori. Tam nav jāatspoguļo vai tas nav jāuztver kā EMIF vai fonda partneru – Calouste Gulbenkian fonda un Eiropas Universitātes institūta  – viedoklis.

The sole responsibility for any content supported by the European Media and Information Fund lies with the author(s) and it may not necessarily reflect the positions of the EMIF and the Fund Partners, the Calouste Gulbenkian Foundation and the European University Institute.


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.