Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta
Nacionālās apvienības priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Raivis Dzintars stāsta, ka partija pildījusi solījumus demogrāfijas jomā, un kā piemēru min to, cik daudz bērnu dzimst vienai sievietei – šajā rādītājā Latvijai esot lielākais progress Eiropas Savienības valstu vidū. Taču Dzintara teiktais ir maldinošs – summārais dzimstības koeficients jeb bērnu skaits, kas vidēji piedzimst vienai sievietei, auga īslaicīgi pēc ievērojama krituma ekonomiskās krīzes gados. Kopš 2017. gada šis rādītājs atkal samazinājies, un nekāda Latvijas izrāviena jau sen vairs nav.
LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? 31. maijā tā vadītājs Jānis Domburs NA pārstāvjiem jautāja par solījumu izpildi demogrāfijas jomā. Dzintars sacīja, ka tie ir pildīti un kā pierādījumu sasniegtajam minēja konkrētu rādītāju:
“Kopš tā laika, kad pirmoreiz izskanēja jēdziens “demogrāfijas ultimāts”, mēs esam Eiropas Savienībā panākuši visstraujāko progresu attiecībā uz bērnu īpatsvaru attiecībā uz vienu sievieti ES. (..) Tie ir statistikas dati. Tas sakrīt ar laiku, kopš Nacionālā apvienība ir izvirzījusi demogrāfijas ultimātu.”
Pēc brīža deputāts norādīja uz atbalsta palielināšanu ģimenēm ar bērniem un vēlreiz uzsvēra:
“Tā ir mana pilnīga pārliecība, ka tas bez mums nenotiktu. Tas ir noticis, un izrāviens salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir ļoti, ļoti būtisks – straujākais no ES valstīm.”
Bērnu īpatsvaru uz vienu sievieti rāda summārais dzimstības koeficients. Tas ir rādītājs, cik bērnu dzīves laikā piedzimst vienai sievietei, ja dzimstība saglabātos aprēķina gada līmenī. Paaudžu nomaiņai minimālais nepieciešamais dzimstības līmenis ir 2,1 bērns vidēji uz vienu sievieti.
Vai tiešām Latvija bērnu skaita ziņā uz vienu sievieti ir izrāvusies citām valstīm priekšā? Ne gluži. Ar demogrāfijas ultimātu Nacionālā apvienība nāca klajā 2012. gada rudenī. Solīja nebalsot par valsts budžetu, ja koalīcijas partneri nepiekritīs dažādiem atbalsta pasākumiem ģimenēm ar bērniem. Toreiz NA spiediena rezultātā dažu gadu laikā tika palielināti dažādi pabalsti, pagarināts bērna kopšanas atvaļinājums, piešķirts valsts līdzfinansējums privāto bērnudārzu apmeklēšanai, noteikti atvieglojumi daudzbērnu ģimenēm.
Summārais dzimstības koeficients ekonomiskās krīzes gados bija strauji nokritis no vidēji 1,58 līdz vidēji 1,33 bērniem uz vienu sievieti. Proti, krīzes laikā dzima mazāk bērnu nekā iepriekš. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, rādītājs atkal sāka augt jau minētajā 2012. gadā – tātad vēl pirms demogrāfijas ultimāta izteikšanas.
Augstāko līmeni – vidēji 1,74 bērni uz vienu sievieti – sasniedza 2016.gadā. Tolaik rādītājs bija viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Kā 2015. gadā portālam LSM skaidroja demogrāfs Pēteris Zvidriņš, vairāk bērnu tad dzima arī tāpēc, ka krīzes laikā daļa ģimeņu lēmumu par tās paplašināšanu, visticamāk, bija atlikuši. Tā kā krīzes gados šis koeficients bija būtiski nokrities, līdz 2016. gadam patiesi bija straujš kāpums, salīdzinot ar citām ES valstīm.
Taču kopš 2017. gada koeficients pakāpeniski samazinājies un pēdējos gados turas jau minētajā pirmskrīzes līmenī – proti, dzimst mazāk nekā vidēji 1,6 bērni uz vienu sievieti. 2021. gadā koeficients bijis 1,57 bērni uz vienu reproduktīvajā vecumā esošo sievieti. Eurostat dati rāda, ka ES vidējais radītājs 2020. gadā bija 1,5 bērni uz sievieti. Tātad šajā ziņā esam mazliet priekšā Eiropas Savienības vidējam rādītājam, taču ne starp līderiem. Arī kopējais progress kopš demogrāfijas ultimāta 2012. gadā nav lielāko vidū.
Dzintars Re:Check rakstiski norādīja, ka raidījumā esot runājis par konkrētajiem gadiem. Viņaprāt, vēlākajos gados netika pietiekami ieguldīts ģimeņu atbalstā, lai gan NA esot nākusi klajā ar dažādām iniciatīvām, tāpēc koeficients atkal sāka kristies un svārstījies arī iepriekšējos gados.
Secinājums: Dzintara teiktais ir maldinošs. Pēc tā sauktā NA demogrāfijas ultimāta summārais dzimstības koeficients tiešām auga, taču laiks sakrita ne tikai ar valsts atbalsta pieaugumu ģimenēm, bet arī ar ekonomikas kopējo atgūšanos pēc ekonomiskās krīzes gadiem. Koeficients pieauga pēc tam, kad krīzes iespaidā bija būtiski nokrities. Turklāt pieaugums bija īslaicīgs – tikai līdz 2016. gadam, pēc kura rādītājs atkal pakāpeniski samazinājās līdz pirmskrīzes līmenim. Tagadnes formā teikt, ka Latvijai ir izrāviens citu ES valstu vidū, nav nekāda pamata.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
