Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
Energoresursu cenu straujais pieaugums pasaulē ir būtiski ietekmējis komunālo pakalpojumu cenas, piemēram, maksu par apkuri un elektrību. Oportūnistiski maldinātāji to izmanto, lai kurinātu agresīvas diskusijas savu sekotāju vidū. Piemēram, sociālajā medijā Facebook kopš aprīļa beigām tiek izplatīts kāds attēls, kurā redzami divi komunālo maksājumu rēķini – no 2018. un 2022. gada. Attēla publicētāji cenšas maldināt par to, ka komunālie maksājumi ir kļuvuši daudz dārgāki nekā patiesībā. Taču rēķini nav salīdzināmi, jo tajos atšķiras saņemtie pakalpojumi un to apjoms.
Viens no attēla izplatītājiem raksta:
“Latvija var! Komunālie 2018. gadā – 80,25 eiro. Komunālie 2022. gadā – 190,21 eiro.”
Daži attēla pārpublicētāji ir ambiciozāki, cerot, ka Facebook publika nepamanīs uz rēķiniem norādītos gadus, un dalās ar attēlu, komentējot:
“Latvijas komunālo maksājumu rēķini pieauga no 80,25 eiro uz 190,21 eiro vien mēneša laikā.”
Tieši salīdzināt abu rēķinu kopējās summas nav pamata, jo atšķiras norādītie pakalpojumi un to apjoms. Apskatīsim tuvāk atšķirības.
Pirmkārt, jaunākajā – 2022. gada marta rēķinā – ir norādīti vairāki pakalpojumi, kas neparādās 2018. gada aprīļa rēķinā. Tie ir aukstais un karstais ūdens, kanalizācija, pagraba apsardze un karstā ūdens uzsildīšana. Kopā šie pakalpojumi vien maksā vairāk nekā 60 eiro.
Otrkārt, patērētās siltumenerģijas apjoms 2022. gada marta rēķinā ir aptuveni trīs reizes lielāks nekā 2018. gada aprīļa rēķinā, attiecīgi 0,702 un 0,257 megavatstundas. Proti, pat tad, ja pēdējo četru gadu laikā siltumenerģijas pakalpojumi nebūtu kļuvuši dārgāki, 2022. gadā konkrētais cilvēks maksātu vairāk, jo viņa mēneša patēriņš ir gandrīz trīs reizes lielāks. Attēla publicētāji, visticamāk, cer, ka neviens nemanīs patērētās enerģijas daudzumu un padomās, ka cena kāpusi vairāk nekā četras reizes. Ja ņem vērā patērēto siltumenerģiju, var izrēķināt, ka patiesībā konkrētajam cilvēkam siltumenerģijas izmaksas par to pašu siltumenerģijas patēriņu četru gadu laikā ir pieaugušas 1,5 reizes.
Jāpiemin, ka rēķinos redzams – karstā ūdens cirkulācijas cena ir palielinājusies vairāk nekā trīs reizes kopš 2018. gada. Tomēr maksa augusi par aptuveni pieciem eiro mēnesī un no kopējiem rēķiniem veido tikai nelielu daļu.
Kāds no attēla izplatītājiem arī apgalvo, ka Latvijā
“no 1. maija apkures tarifs tiks palielināts piecas reizes.”
Maijs ir klāt, un siltumenerģijas tarifs Latvijā nav audzis piecas reizes. Piemēram, Daugavpils siltumtīkla siltumenerģijas tarifs tika palielināts par 17%, Jūrmalas siltumam tas pieauga par 5,6%, bet Jēkabpils siltumam tarifs saruka par 1,4%, savukārt Rīgas siltumam siltumenerģijas tarifs nav mainījies kopš 11. marta. Maijā gāzes cenu pieauguma dēļ milzīgs lēciens – tarifa kāpums aptuveni 4,6 reizes – bija Rēzeknē, taču jāņem vērā, ka tur līdz šim bija izteikti zemas apkures izmaksas. Siltumenerģijas cenu pieaugums, protams, nav apstājies. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ziņo, ka jūnijā siltumenerģijas tarifs tiks palielināts, piemēram, Brocēnos, Baložos, Aizkrauklē, Dobelē un citur. Tomēr nevienā no šīm pilsētām tas nebūs pieaudzis piecas reizes. Siltumenerģijas tarifu kāpumu iepriekš dažādās Latvijas vietās Re:Check apskatīja šajā rakstā šā gada janvārī.Secinājums: Pasaules energoresursu cenu kāpums ir ietekmējis komunālo pakalpojumu izmaksas, tomēr cenu pieaugums nav tik liels, kā liek domāt maldinātāji portālā Facebook. Šā gada maijā siltumenerģijas tarifs Latvijā nepieauga piecas reizes, un tas nenotiks arī jūnijā.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
