Foto: LETA

Pēdējos mēnešos daudzus satraucis gāzes un cita veida kurināmā cenu pieaugums, kā rezultātā virknē pašvaldību būtiski kāps centrālapkures tarifs. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns stāsta, ka vairākās pašvaldībās jau līdz šim ilgstoši bijuši ievērojami augstāki tarifi nekā tie, par kuriem tiek runāts pašlaik. Re:Check secināja, ka Leiškalna teiktajam trūkst pamatojuma, savukārt viņa skaidrojums ietver plašāku kontekstu, nekā izskanēja raidījumā.

Pa enerģijas cenu kāpuma ietekmi un iespējamiem atbalsta pasākumiem sprieda arī Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā. Leiškalns tajā stāstīja, ka valstij daudz nopietnāk jārisina to atsevišķo uzņēmumu problēmas, kas ražošanas procesā patērē daudz elektrības un gāzes, savukārt mājsaimniecību līmenī jāatbalsta tikai sociāli mazaizsargātās. Viens no viņa argumentiem bija šāds:

“Vispirms man jāsaka, ka ir līdz šim bijušas pašvaldības, kurās ilgstoši bijuši ievērojami augstāki tarifi nekā tie, par kuriem mēs šobrīd runājam. Tas attiecas uz siltumenerģiju.”

Par kādiem tarifiem šobrīd ir runa? Apkures izmaksas dažādās pašvaldībās ir ļoti atšķirīgas. Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone Krustpunktā sacīja, ka vidējais pieaugums ir aptuveni 20%. Izmaksas būtiski aug tur, kur kurina pamatā ar dabasgāzi un tagad, strauja cenu kāpuma laikā, jāslēdz jauni līgumi par tās iegādi. Visskaļāk izskanējis Daugavpils gadījums, kur pašvaldība pat lēmusi izsludināt vietējās nozīmes enerģētisko krīzi. Tur gada nogalē bija plānots, ka apkures tarifs pieaugtu par gandrīz 169 procentiem – no 57 eiro līdz 153 eiro par megavatstundu. Nedēļu vēlāk Daugavpils tarifa piedāvājumu gan pārstrādājusi, un tagad paredzēts, ka no februāra tas būs 94 eiro bez PVN par vienu megavatstundu.

Tikmēr Siguldas novada Krimuldas un Lēdurgas pagastos tarifs jau no oktobra ir 107 eiro par megavatstundu, liecina informācija pašvaldības mājaslapā. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati rāda, ka aptuveni 100 eiro tarifs ir Jelgavas novadā nelielajos Branku un Ānes ciematos – arī tur kopš oktobra tarifs divkāršojies. Vairākās Pierīgas pašvaldībās tas ir no 75 līdz gandrīz 80 eiro bez PVN. Rīgā un Talsu novada pagastos – 67 eiro.

Vai Leiškalnam taisnība, ka vairākās pašvaldībās līdz šim tarifs bijis ievērojami augstāks? Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) norāda, ka tai apkopotu vēsturisko datu nav. Taču mediju arhīvos atrodamie dati Darba devēju konfederācijas pārstāvja teikto neapstiprina. Augstākie tarifi bijuši nedaudz virs 60, retā gadījumā ap 70 eiro par megatavatstundu. Izņēmums ir Ķegums, kur vairāku gadu garumā apkure maksājusi netipiski daudz – ap 77 eiro par megavatstundu. Jāpiebilst, ka SPRK neapstiprina tarifus visur. Tas tiek regulēts tur, kur kopējais siltumenerģijas apjoms ir lielāks par 5000 megavatstundām gadā. Pārējos gadījumos tarifu apstiprina pašvaldības.

Arī Leiškalns sazvanīts minēja tikai Ķegumu. Uz norādi, ka vairākās pašvaldībās tagad jāmaksā daudz vairāk, viņš pauda pārliecību, ka jāņem vērā izmaiņas pirktspējā. Proti, esot jāskata ne tikai absolūtie skaitļi, bet apkures izmaksu īpatsvars attiecībā pret iedzīvotāju ienākumiem, kas līdz ar pensiju un algu kāpumu ir pieauguši. 

* Pēc raksta publicēšanas 2022.gada 17.janvārī Pēteris Leiškalns atsūtīja savu viedokli, kurā plašāk pamato savu teikto. Publicējam to pilnā apmērā šeit. Raksta ievadā arī pievienojām norādi, ka Leiškalna skaidrojums ietver plašāku kontekstu, nekā izskanēja raidījumā.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.