Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!) nepiekrīt uzskatam, ka vakcinācijas sākumā ģimenes ārsti tika iesaistīti par maz, un pamato: jau pašā sākumā esot ieviesta riska grupu aptveres maksājumu sistēma. Fakti liecina ko citu – ģimenes ārsti riska grupas sāka vakcinēt pagājušā gada februārī, taču šis maksājums tika apstiprināts tikai maija beigās, tātad trīs mēnešus vēlāk. 

Pavļuts 3.februārī sniedza interviju TV Rīga 24 raidījumā Dr.Apinis (šeit). Raidījuma vadītājs Pēteris Apinis runāja par vakcinācijas aptveri riska grupās un (no 16:30) jautāja, vai ministram nešķiet, ka ģimenes ārsti sākumā tika izmantoti pārāk maz. Pavļuts atbildēja noliedzoši – tāds uzskats pastāvot, bet viņš tam nepiekrītot. Tad ministrs skaidroja, ka vēl pirms vakcinācijas sākšanas ģimenes ārstu paustā gatavība iesaistīties bija “švaka” un arī valdībā bijusi nostāja, ka nedrīkst vakcināciju balstīt uz ģimenes ārstu kapacitāti. Pavļuts turpināja: 

“Tas, ko es gribu teikt. Mēs faktiski uzreiz ieviesām metodi, aptveres maksājumu sistēmu, lai motivētu ģimenes ārstu, ka viņa pacienti ir vakcinēti. Tieši no riska grupām. Respektīvi, tie motivēšanas pasākumi, ģimenes ārstu iesaiste ir īstenota faktiski no paša sākuma, kopš mēs šo vakcinācijas projektu mēģinājām uzlikt uz kājām.”

Tātad ministrs sacīja, ka aptveres maksājuma sistēma riska grupām tika ieviesta “faktiski uzreiz”. Taču, kā liecina Veselības ministrijas (VM) preses relīze (šeit), piemaksas par riska grupu vakcinācijas aptveri tika noteiktas tikai 27.maijā valdībās sēdē. Lēmums paredzēja, ka ģimenes ārsts saņems vienu, divus vai trīs eiro par katru senioru un hronisko pacientu, ja būs vakcinēti attiecīgi līdz 60%, 60%-80% vai 80%-100% šo grupu pacientu, kas reģistrēti viņa praksē. Jāpiebilst, ka ģimenes ārsti vakcināciju nodrošināja jau no 17.februāra, pirmos vakcinējot cilvēkus, kas vecāki par 70 gadiem. Savukārt jau aprīļa vidū Latvija pirmā no ES valstīm piedāvāja iespēju vakcinēties visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no vecuma. Tolaik Latvijā bija būtiski zemāks vakcinēto senioru īpatsvars nekā, piemēram, Lietuvā un Igaunijā.

Ko atbildēja Pavļuta birojs?

Re:Check lūdza skaidrojumu ministra komunikācijas padomniecei Lāsmai Binderei. Viņa rakstiski norādīja, ka vienošanās ar ģimenes ārstiem par piemaksām par riska grupu vakcināciju tikusi panākta jau pagājušā gada februārī. Taču lēmumi tiešām esot pieņemti 20.aprīlī (kad valdība piešķīra finansējumu piemaksām un būtiskai tarifa paaugstināšanai par senioru vakcinēšanu) un jau minētajā 27.maijā. 

“Tomēr paaugstinātais hronisko pacientu un senioru vakcinācijas tarifs tika attiecināts par laika periodu no 2021. gada 22. februāra, bet aptveres maksājums rēķināts no 2021. gada 1. janvāra, tātad faktiski uzreiz un no paša vakcinācijas sākuma, kā to raidījumā sacīja veselības ministrs,” uzsver Bindere (pilnu atbildi lasiet šeit). 

Tātad Bindere ministra raidījumā teikto, ka aptveres maksājuma sistēmu “ieviesām uzreiz”, pamato ar to, ka piemaksas aprēķinātas ar atpakaļejošu datumu. Taču tas nemaina faktu, ka piemaksas tika ieviestas nevis pašā sākumā, bet tikai ar 27.maija lēmumu – vairāk nekā trīs mēnešus pēc tam, kad ģimenes ārsti bija vakcinēšanu sākuši.

Vai ģimenes ārstus iesaistīja pietiekami?

Ministrs raidījumā norādīja, ka nepiekrīt viedoklim, ka vakcinācijas sākumā ģimenes ārsti tika iesaistīti par maz. Taču paši ģimenes ārsti medijos norādījuši, ka tiem ilgstoši bija pārāk maz atbalsta, lai viņi varētu vakcinēt vairāk cilvēku. Piemēram, LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens novembra sākumā secināja, ka lielākā senioru vakcinācijas aptvere ir to ģimenes ārstu praksēs, kur pārslodzes apstākļos vakcinēšanas organizācijā iesaistījās papildu darbinieks jeb trešā māsa. Arī VM jau 2021.gada sākumā valdībā apstiprinātajā vakcinācijas plānā (lasāms šeit) rakstīja, ka, iesaistot ģimenes ārstu prakses vakcinācijas procesā, to kapacitāte būtu jāstiprina, “piesaistot praksēm trešo medicīnas māsu”. Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācija par to runāja jau pašā vakcinācijas sākumā. Taču lēmumu no valsts budžeta finansēt trešo darbinieku valdība pieņēma tikai šogad janvāra beigās – tātad gadu pēc vakcinācijas sākšanas (VM skaidrojusi, ka pirms tam trūcis valdības atbalsta).  

Re:Baltica nesenajā pētījumā par vakcinācijas neveiksmēm pēc sarunām ar vairākiem ģimenes ārstiem secināja, ka arī par vakcināciju paredzētā samaksa (un jau minētās piemaksas par aptveri) bija nepietiekama. Šogad oktobrī valdība aptveres samaksu dubultoja un paplašināja. Ģimenes ārsti arī norādīja, ka pavasarī to praksēm netika piegādāts vajadzīgais vakcīnu daudzums. To praksēs nepietika arī tad, kad bija atvērti lielie vakcinācijas centri un valdība jau bija nolēmusi vakcinēšanos piedāvāt visiem. Tāpat tikai augustā ģimenes ārstiem noteica piemaksas par nevakcinēto senioru apzvanīšanu, un tikai no oktobra vakcinēšanā vai tās organizēšanā tika iesaistīti visi ģimenes ārsti.

Bindere atbildē arī norāda, ka kopumā pērn no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ģimenes ārstu prakšu kapacitātes stiprināšanai novirzīti vairāk nekā 72 miljoni eiro. Taču, lai gan daļa šīs naudas mērķēta vakcinēšanas pasākumiem, Aizliegtais paņēmiens secināja, ka lielai daļai ar vakcināciju nekādas saistības nebija. Proti, piemaksas 100% apmērā no vidējā atalgojuma par darbu Covid-19 laikā saņēma visu ģimenes ārstu prakses, arī tās, kas nevakcinēja. Turklāt pērn no 1.jūlija līdz 1.oktobrim, kad vakcinācija bija jāturpina, šīs piemaksas tika samazinātas līdz 25% no iepriekšējā apmēra.

Secinājums: Taisnība, ka maksājums ģimenes ārstu praksēm par riska grupu aptveri pēc tā ieviešanas tika aprēķināts ar atpakaļejošu datumu, proti, maksājot par visiem pacientiem kopš vakcinēšanas sākuma. Taču kā motivējošs pasākums, lai panāktu lielāku aptveri riska grupās, tas tika ieviests tikai 2021.gada maija beigās, nevis “faktiski uzreiz” vai no vakcinācijas projekta paša sākuma, kā sacīja Pavļuts.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.