Vairāk nekā divi tūkstoši Facebook lietotāju Latvijā dalījušies ar video, kurā vakcīnu skeptiķu vidū iecienīts ASV ārsts Roberts Melons stāsta par Covid-19 vakcīnu bīstamību bērniem. Video viņš sevi nosauc par mRNS tehnoloģijas izgudrotāju un nolasa vairākus apgalvojumus, kuri, viņaprāt, ir zinātniski fakti. Taču tiem nav nekādu pierādījumu.
Šovasar par to, kas ir Roberts Melons, kāpēc viņš sevi dēvē par mRNS tehnoloģijas izgudrotāju un kāpēc izplata dezinformāciju par uz mRNS bāzes balstītām vakcīnām, rakstīja medijs The Atlantic. Iepriekš viņš arī izplatīja aplamus apgalvojumus, piemēram, ka pīķa proteīns nogalinot šūnas. Šo apgalvojumu atspēkoja aģentūra Reuters un Politifact. Melons ir ārsts, kurš popularitāti ieguva pandēmijas laikā. Viņš sevi dēvē par mRNS tehnoloģijas, kas ir Pfizer/BioNTech un Moderna vakcīnu pamatā, izgudrotāju. 80. gadu beigās Melons pētīja šo tehnoloģiju, taču viņa sasniegumi bija tālu no mRNS vakcīnu izgudrošanas. 1989.gadā viņš publicēja rakstu par pētījumu, kurā parādīja, kā RNS var tikt nogādāts šūnās, bet 1990.gadā veica pētījumu ar pelēm. Melonam vēl bija jāpanāk, lai šīs daļiņas pietiekami ilgi atrastos šūnās un radītu nepieciešamo proteīnu, taču tas viņam nebija izdevies. Lai gan Melons neapšaubāmi ir veicis ieguldījumu mRNS pētīšanā, tajā tika iesaistīti vēl daudzi zinātnieki, savukārt uz mRNS bāzes balstīto vakcīnu izgudrotāji ir Katalina Kariko un Drjū Veismans.
Melons video saka:
“Pirmais ir tas, ka jūsu bērnu šūnās tiks ievadīts vīrusa gēns. Šis gēns liks jūsu bērna ķermenim ražot toksiskus pīķa proteīnus. Šīs olbaltumvielas bieži izraisa neatgriezeniskus bojājumus bērnu kritiskajos orgānos”
Viņš arī pasaka, ka vakcīna varot “izdarīt būtiskas izmaiņas” bērnu imūnsistēmā. Izteikumiem par imūnsistēmas sagraušanu nav nekāda pamatojuma. Pētījumi liecina, ka vakcinācija pasargā no smagākas saslimšanas ar Covid-19. Piemēram, oktobra sākumā The Lancet publicētā pētījuma rezultāti par Pfizer/BioNTech vakcīnas efektivitāti liecina, ka tā nodrošina aizsardzību pret hospitalizāciju līdz aptuveni sešiem mēnešiem pēc pilnas vakcinācijas, ņemot vērā delta varianta plašu izplatību. Pētījumā piedalījās 3,5 miljoni cilvēku, kuru vidējais vecums ir 45 gadi. Pilnībā vakcinētām personām efektivitāte pret SARS-CoV-2 infekcijām bija 73%, bet pret hospitalizāciju – 90%. Efektivitāte samazinājās no 88% pirmajā mēnesī pēc pilnas vakcinācijas līdz 47% pēc pieciem mēnešiem.
Savukārt mRNS jeb informāciju nesošais RNS ir Latvijā un citur pasaulē lietoto Pfizer/BioNTech un Moderna vakcīnu sastāvā. Injicētais mRNS kalpo kā instrukcija tam, kā organismam izveidot uz koronavīrusa virsmas atrodamas olbaltumvielas – pīķa proteīnu. “Vakcīna instruē šūnas veidot pīķa proteīnu, uz kuru reaģē mūsu imūnā sistēma, veidojot antivielas, un iznīcina šīs šūnas, uz kurām ir pīķa proteīns,” vakcīnas iedarbību iepriekš skaidroja Zāļu valsts aģentūra. Šie proteīni un arī mRNS ar laiku no ķermeņa izzūd, taču organisms pa to laiku ir iemācījies, kā cīnīties pret pīķa proteīnu gadījumam, ja nonāk saskarē ar vīrusu. mRNS vakcīnu iedarbība grafiski atspoguļota šeit. Ieraksti ar nepatiesiem apgalvojumiem par pīķa proteīnu, kas it kā bojājot organismu, ik pa laikam parādās sociālajos medijos, par to iepriekš jau rakstīja Re:Check un faktu pārbaudītāji no citām valstīm.
“Šī vakcīna var izraisīt reproduktīvos bojājumus, kas var ietekmēt nākamās jūsu ģimenes paaudzes.”
Mīts, ka Covid-19 vakcīnas negatīvi ietekmē auglību, ir populārs vakcīnu un Covid-19 pandēmijas noliedzēju vidū – šo un daudzus citus ar Covid-19 un vakcīnām saistītus mītus Re:Check jau atspēkoja iepriekš. Apgalvojumam nav pamata. Daudz nopietnāks apdraudējums ir pati inficēšanās, ziņoja Healthline, Deutsche Welle un citi uzticami avoti. Klīnisko pētījumu laikā vairākām personām iestājās grūtniecība, kas liecina, ka vakcīnas neietekmē auglību, sacīja Dr. Hosē Majorga, Kalifornijas universitātes Īrvainas ģimenes veselības centra izpilddirektors.
Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 35 tūkstoši mRNS Covid-19 vakcīnu saņēmušo grūtnieču, netika secināts, ka vakcīna jebkādā veidā ietekmētu vai kaitētu mazulim vai grūtniecei.
Speciālisti norāda, ka grūtniecēm un nesen dzemdējušām sievietēm ir paaugstināts risks saslimt ar Covid-19 izraisītām smagām slimībām, kā arī paaugstināts priekšlaicīgu dzemdību un citu komplikāciju risks. Joprojām nav pierādījumu, ka vakcīnas pret Covid-19 negatīvi ietekmētu auglību, savukārt pierādījumi par vakcīnu drošību grūtniecēm arvien pieaug.
Jāpiebilst, ka Latvijā līdz šim no Covid-19 mirušas trīs grūtnieces. Vēl vairākas pārslimojušas smagi.
“Jūsu bērni nerada draudus saviem vecākiem vai vecvecākiem.”
Lai gan bērni ar Covid-19 neslimo tik smagi kā pieaugušie, viņi var viņus inficēt – par to ziņo uzticami avoti. Pētījumu atklājumi bija līdzīgi: inficētu bērnu augšējos elpceļos bija tikpat daudz vai vairāk koronavīrusa kā inficētiem pieaugušajiem. 2021. gada novembra pētījums, ko veica Hārvardas pētnieki, vēlreiz apstiprināja, ka bērni pārnēsā dzīvu vīrusu, kas spēj inficēt citus.
“Jūsu bērniem vai jūsu ģimenei nav nekāda labuma vakcinēt savus bērnus pret nelieliem vīrusa riskiem, ņemot vērā zināmos vakcīnas riskus veselībai”
Nav pamatojuma teiktajam, ka riski pēc vakcinācijas bērniem ir lielāki nekā ieguvumi. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka pieejamie pētījumi apliecina pretējo – bērniem un jauniešiem Covid-19 un tā sekas ir lielāks risks nekā saslimšana ar miokardītu un perikardītu pēc vakcīnas. Latvijā tikai Bērnu slimnīcā no Covid-19 šogad ārstējušies aptuveni 300 bērni.
Par Melonu un viņa maldinošajiem apgalvojumiem iepriekš jau rakstīja vairāki ārvalstu faktu pārbaudītāji.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
