Teju tūkstotis Facebook lietotāju dalījušies ar kāda Latvijas dezinformācijas izplatītāja ierakstu, kurā viņš apgalvo, ka Covid-19 vakcīnas nogalina vai atstāj smagas sekas uz veselību. Pausto viņš pamato ar uzņēmuma Pfizer dokumentu – analīzi par saņemtajiem ziņojumiem par iespējamām blakusparādībām pēc Pfizer/BioNTech vakcīnas. Taču apgalvojumam nav nekāda pamata, jo ziņojumus par blaknēm var iesniegt ikviens, un dokumentā norādīts, ka šie ziņojumi nepierāda cēloņsakarību ar vakcināciju.
Ierakstā teikts:
“Tātad ko tur var ieraudzīt – ziņojums viņiem saucas “Pēcmārketinga pieredze” un tas ir pirmo trīs mēnešu laikā pēc produkta izlaišanas saņemtie un analizētie veselības traucējumi – tātad pirmo 90 dienu laikā tur ir redzamas 1223 nāves un 42.000 ziņojumi, kas apraksta gandrīz 159 tūkstošus dažādas blaknes. Tie nākuši no dažādām valstīm, gan ASV, gan Eiropas.”
un
“Te ir skaidri pateikts, ka tās nogalina un lielos apmēros.”
To pašu ieraksta autors ievietojis arī savā tīmekļvietnē, kurā regulāri publicē maldinošu informāciju. Ierakstā norādītie dati nāk no kompānijas Pfizer pārskata par iespējamām blakusparādībām, ziņojumi par kurām saņemti līdz 28.februārim. Līdzīgi kā VAERS, par kuru Re:Check rakstīja jau vairākkārt, arī Pfizer savā mājaslapā pieņem ziņojumus par nevēlamiem notikumiem pēc vakcinācijas, un šādu ziņojumu iesniegt var ikviens.
VAERS datubāzi uztur ASV slimību kontroles un prevencijas centrs (CDC) un Pārtikas un zāļu administrācija (FDA), bet ziņojumus tajā var pievienot jebkurš, līdz ar to VAERS nav uzticams informācijas avots par blaknēm vai nāvēm pēc vakcinācijas. VAERS pieņem ziņojumus par iespējamām blaknēm pēc visām vakcīnām, savukārt Pfizer mājaslapā iespējams ziņot tikai par Pfizer/BioNTech vakcīnas blakusparādībām.
Dokumentā, par kuru spriež ieraksta autors, teikts, ka ziņojumi par nevēlamiem notikumiem ne vienmēr norāda, ka konkrētas blakusparādības izraisījušas zāles; drīzāk notikums var būt saistīts ar pamatslimību vai kādu citu faktoru(-iem), piemēram, slimības vēsturi vai vienlaikus lietotiem medikamentiem. Tāpat tajā teikts, ka dažos ziņojumos trūkst klīniskās informācijas (piemēram, slimības vēsture, diagnozes apstiprināšana, laiks no zāļu lietošanas līdz slimības sākumam, deva un vienlaicīgu zāļu lietošana) vai tā ir nepilnīga, un pēcpārbaudes informācija var nebūt pieejama. Dokumentā arī secināts, ka dati neatklāj nekādus jaunus drošības apsvērumus vai riskus, kas būtu saistīti ar vakcīnas lietošanu, taču ierakstā tas nav minēts.
Nevēlams notikums pēc vakcinācijas ir jebkāda neparedzēta vai nelabvēlīga medicīniskā izpausme, kas parādās pēc vakcinācijas, taču tas nenozīmē, ka tai vienmēr ir cēloņsakarība ar vakcīnu.
CDC mājaslapā ziņots, ka Covid-19 vakcīnas ir drošas un efektīvas. Līdz 24.novembrim vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši jau vairāk nekā četri miljardi cilvēku pasaulē. Daļai cilvēku pēc vakcīnas saņemšanas nav nekādu blakusparādību, bet visbiežākās blakusparādības ir galvassāpes, nogurums, nespēks, palielināta ķermeņa temperatūra, sāpes injekcijas vietā, drebuļi un gripai līdzīgi simptomi. Nopietnas blakusparādības kā anafilakse jeb smaga alerģiska reakcija sastopamas reti. Pēc Janssen vakcīnas saņemšanas pastāv retu, bet nopietnu nevēlamu notikumu risks – asins recekļi ar zemu trombocītu skaitu (tromboze ar trombocitopēnijas sindromu vai TTS). Šī blakusparādība gadās aptuveni septiņām vakcinētām sievietēm no viena miljona vecumā no 18 līdz 49 gadiem. Sievietēm no 50 gadu vecuma un visu vecumu vīriešiem šī nevēlamā parādība ir vēl retāka. Ļoti reti tromboze ar trompocitopēniju novērojama arī Vaxzevria vakcīnai.
Covid-19 ir atņēmis dzīvības vairāk nekā pieciem miljoniem cilvēku pasaulē un vairāk nekā četriem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Pierādīts, ka Latvijā atļautās vakcīnas ievērojami samazina smagas slimības, hospitalizācijas un nāves iespējamību no Covid-19. Joprojām Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kuram būtu noteikta cēloniska saistība ar vakcīnu. Arī Latvijā ikviens cilvēks var ziņot par iespējamām blaknēm pēc vakcinācijas. Latvijas Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati liecina, ka līdz 30.novembrim saņemti 2796 ziņojumi par iespējamām blakusparādībām. Par blakusparādībām ir ziņojis viens no 1000 vakcinētiem cilvēkiem. Līdz 30.novembrim vakcinācija Latvijā veikta 2 270 977 reizes.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
