Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Facebook lietotāji Latvijā aktīvi dalās ar 10.novembrī publicēto ierakstu, kurā teikts, ka Norvēģijā nav Covid-19 ierobežojumu, bet mirstība ir mazāka kā jebkad. Taču mirstība Norvēģijā nav “mazāka kā jebkad”, turklāt ierakstam pievienotais video vispār nav uzņemts Norvēģijā. Nav arī ņemts vērā konteksts, proti, lielākā daļa ierobežojumu tur ir atcelta iedzīvotāju aktīvās vakcinēšanās dēļ.

Ierakstā teikts:

“Norvēģijā pagājis mēnesis, kopš atcelti ierobežojumi. Nav ne masku, ne sadarbspējas sertifikātu, ne distancēšanās. Un mirstība mazāka kā jebkad bijusi. Kas tas ir?”

Ierakstam pievienots video, kurā kāds vīrietis staigā pa veikalu Lidl un stāsta, ka Norvēģijā neesot ar Covid-19 izplatību saistītu ierobežojumu, bet mirstība esot mazāka kā jebkad. Taču Norvēģijā nav veikalu Lidl, redzams uzņēmuma interneta vietnē. Arī uzraksti uz sienām ir nīderlandiešu, nevis norvēģu valodā.

Ekrānšāviņš no video

Zem Lidl logo rakstīts “De hoogste kwaliteit voor de laagste prijs”, kas tulkojumā no nīderlandiešu valodas nozīmē “Augstākā kvalitāte par zemāko cenu”. Savukārt Norvēģijā runā norvēģu valodā, līdz ar ko secināms, ka video uzņemts Nīderlandē vai Beļģijā.

Līdz 9.novembrim Norvēģijā pilnībā vakcinēti ir 69% no visiem iedzīvotājiem, bet pieaugušo vidū šis rādītājs ir krietni augstāks – 88%. Savukārt vecumā virs 60% pilnībā vakcinēti 97,5% iedzīvotāju. Salīdzinājumam Latvijā šajā vecuma grupā – tikai 61,2%, liecina Eiropas Zāļu aģentūras apkopotā informācija. Tieši iedzīvotāju aktīvās vakcinēšanās dēļ Norvēģija varēja atcelt lielāko daļu ierobežojumu. 

Kopš pandēmijas sākuma tur reģistrēti 222 tūkstoši Covid-19 inficēšanās gadījumu, no kuriem 947 beigušies ar nāvi. Aģentūra Reuters ziņo, ka vidējais jauno inficēšanās gadījumu skaits Norvēģijā pēdējo trīs nedēļu laikā pieaudzis par vairāk nekā tūkstoti: Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits Norvēģijā palielinās, un katru dienu tiek ziņots par vidēji 1466 jauniem inficēšanās gadījumiem. 

Nav arī taisnība, ka mirstība Norvēģijā ir “mazāka kā jebkad bijusi”. Norvēģijas mediji ziņo, ka šobrīd valstī mirst daudz vairāk cilvēku nekā pirms pandēmijas. Pandēmijas pirmajā gadā nomira daudz mazāk cilvēku nekā parasti, taču tagad tendence ir mainījusies un mirstības līmenis strauji pieaug. Laika posmā no gada 29. līdz 41. nedēļai šogad ziņots par 10 126 nāvēm, liecina Norvēģijas statistikas dienesta dati. Pēdējo reizi tik liela mirstība šajā periodā bija 2003.gadā. Vislielākais mirstības pieaugums ir vecuma grupā no 75 līdz 84 gadiem. Eksperti uzskata, ka mirstības līmenis senioru vidū strauji palielinājies, jo Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ daudzi no viņiem nebija pakļauti infekcijas slimībām, kas ļāva viņiem dzīvot ilgāk. Tas nozīmējot, ka pašlaik esot vērojamas vecāka gadagājuma cilvēku “atliktās” nāves.

Arī mirstība no Covid-19 Norvēģijā nav “mazāka kā jebkad”. 10.novembrī tur nomiruši 23 Covid-19 slimnieki. Ja skatās vidējo mirušo skaitu nedēļā, par ko runā vīrietis video, tad, piemēram, 15.oktobrī tie bija vidēji divi mirušie, 30.oktobrī – viens, bet 7.novembrī – trīs. Norvēģijā septiņu dienu vidējais mirušo skaits no Covid-19 ir bijis nulle – piemēram, jūlija beigās vai septembra sākumā.

Avots: Worldometers.info

Re:Check iepriekš rakstīja, ka Norvēģijas piemērs rāda – vakcinācija ļauj atcelt ierobežojumus. 25. septembrī, kad atcēla lielāko daļu ierobežojumu, pilnībā vakcinēti bija 67% norvēģu, bet vienu Covid-19 potes devu bija saņēmuši vismaz 76%. “Lai gan ikdienas dzīve vairumam cilvēku atgriežas ierastajās sliedēs, pandēmija vēl nav beigusies. Cilvēki slimos un tāpēc ir svarīgi, lai visi vakcinētos,” toreiz ziņās par ierobežojumu atcelšanu piebilda Norvēģijas Ministru prezidente Erna Solberga. 


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.