Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Sociālajā tīklā Facebook publicētā video uzņēmējs, bijušais politiķis un Ministru prezidents Vilis Krištopans kritizē jaunos ierobežojumus, sakot, ka Norvēģijā vakcinēti mazāk cilvēku nekā Lietuvā, taču tur visi ierobežojumi atcelti. Tā nav taisnība – Norvēģijā ir vairāk vakcinēto iedzīvotāju nekā Lietuvā.
Minētajā video Krištopans apgalvo, ka
“Norvēģijā ir savakcinēti mazāk nekā Lietuvā. Norvēģija noņēma visus ierobežojumus, Lietuva arī nelaiž lielveikalos. Tā kā vaina jau nav vakcinēšanā.”
Norvēģijā vakcinēto vairāk nekā Lietuvā
Norvēģija ir viena no līderēm vakcinācijas ziņā – tur pret Covid-19 pilnībā vakcinēti vairāk nekā 86% pieaugušo iedzīvotāju. Tādējādi Norvēģija ir sestajā vietā pilnībā vakcinēto iedzīvotāju ziņā starp Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm. Vakcinācijas aptvere vēl lielāka ir tikai Dānijā, Īrijā, Islandē, Maltā un Portugālē.
Savukārt Krištopana pieminētajā Lietuvā pilnībā vakcinēti ir 69,8% pieaugušo iedzīvotāju, Zviedrijā 78,8%, bet Igaunijā – 63,3%. Latvija šajā sarakstā ir gandrīz pašā apakšgalā ar 52,2% pilnībā vakcinētiem pieaugušajiem, apsteidzot vien Slovākiju, Horvātiju, Rumāniju un Bulgāriju.
Tieši vakcinācija ļāva atcelt ierobežojumus
Pretēji Krištopana apgalvotajam, “vaina” ir vakcinācijā. Proti, Norvēģija lielāko daļu ierobežojumu varēja atcelt tieši iedzīvotāju aktīvās vakcinēšanās dēļ. Tobrīd, 25. septembrī, kad atcēla lielāko daļu ierobežojumu, pilnībā vakcinēti bija 67% norvēģu, bet vienu Covid-19 potes devu bija saņēmuši vismaz 76%. “Lai gan ikdienas dzīve vairumam cilvēku atgriežas ierastajās sliedēs, pandēmija vēl nav beigusies. Cilvēki slimos un tāpēc ir svarīgi, lai visi vakcinētos,” toreiz ziņās par ierobežojumu atcelšanu piebilda Norvēģijas Ministru prezidente Erna Solberga.
Arī Zviedrija septembra beigās lielu daļu ierobežojumu atcēla, kad bija zemi saslimstības rādītāji un augsta vakcinācijas aptvere. Tiesa, spēkā palika ieteikumi nevakcinētajiem izvairīties no tuvas saskarsmes ar senioriem, strādāt no mājām, neizmantot pārpildītu sabiedrisko transportu, veikalus.
Pirmā no Eiropas Savienības valstīm visus Covid-19 dēļ ieviestos ierobežojumus atcēla Dānija, kurā ir lielākā vakcinācijas aptvere ES valstu vidū. Tas notika 10. septembrī, Dānijas veselības ministram Magnusam Heunikem paziņojot, ka, pateicoties vakcinācijai un ierebežojumu ievērošanai, šis vīruss vairs nav “būtisks drauds sabiedrībai.”
Vakcinācijai cieša saistība ar hospitalizāciju
Eiropas Zāļu aģentūras dati par vakcinēto skaitu un Oksfordas universitātes pētnieku veidotās vietnes Ourworldindata.org apkopotie dati par hospitalizēto īpatsvaru rāda, ka valstīs, kur vakcinēti vairāk iedzīvotāju, mazāk cilvēku nonāk slimnīcās.
Piemēram, Dānijā, kur pilnu vakcinācijas kursu pabeiguši 95% iedzīvotāju, ir 14 hospitalizēto uz vienu miljonu. Turpretī Bulgārijā, kur vakcinēto īpatsvars ir vismazākais, slimnīcās nonākušo ir visvairāk. Precīzi hospitalizēto dati par Rumāniju nav pieejami, taču zināms, ka tur slimnīcas ir pārslogotas un tāpat kā Latvijā ir atceltas plānveida operācijas un ārstu apmeklējumi. Latvija ir starp tām valstīm, kur hospitalizēto skaits ir augsts – 262 cilvēki uz miljonu.
Sazvanīts Krištopans paskaidro, ka ar sacīto, ka Norvēģijā vakcinēti mazāk nekā Lietuvā, bija domājis statistiku pirms mēneša. Savukārt ar teikto, ka “vaina nav vakcinēšanā”, viņš esot domājis to, ka nedz Norvēģijā, nedz citās Skandināvijas valstīs nav bijusi obligāta vakcinēšanās.
Uz jautājumu, kā, viņaprāt, Norvēģijai izdevās nonākt pie ierobežojumu atcelšanas, bijušais politiķis atbildēja, ka tur neesot tā pārspīlēts, kā pie mums. Viņš sacīja, ka pandēmijas laikā Latvijā mirušo neesot vairāk kā citus gadus. Tā nav – šā gada janvārī un februārī Covid-19 dēļ Latvijā bija izteikti augstāka mirstība nekā iepriekšējos piecos gados. Par to Re:Check, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus, rakstījis jau iepriekš. Savukārt pērn nomira par 1135 cilvēkiem vairāk nekā gadu iepriekš.
Sarunas laikā bijušais politiķis kļuva aizkaitināts. Nosauca Re:Check komandu par aitām, kurām “atspēlēšos par katru kļūdu”.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
