Facebook lietotāji Latvijā atsākuši dalīties ar attēlu, kas pirmoreiz kļuva populārs gada sākumā. Tajā teikts, ka vakcīna nesargājot no saslimšanas un nāves, kā arī ministri atsakoties vakcinēties. Nekas no tā nav taisnība.
Martā, kad Re:Check attēlā pausto atspēkoja pirmoreiz, ar to bija dalījušies vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku. Jūnija nogalē attēlu vairāki lietotāji ievietoja atkārtoti un ar to dalījās vēl apmēram pieci tūkstoši. Tā kā laika gaitā par vakcīnām un to drošumu iegūta jauna informācija, publicējam jaunu skaidrojumu.
Ierakstā teikts:
“Vakcīnas neatbrīvo no sejas maskām”
Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta
Jūnija beigās aktuālie ierobežojumi Latvijā nosaka, ka vakcinētajiem cilvēkiem, uzturoties citu vakcinēto un pārslimojušo kompānijā, nav jānēsā sejas maska. Mutes un deguna aizsegs gan jālieto iekštelpās, kur ir arī citi cilvēki. Veselības ministrija skaidro, ka maskas jānēsā vietās, kur nav iespējams izkontrolēt, vai cilvēki ir vakcinējušies un izslimojuši Covid-19 vai nav. Piemēram, maskas jānēsā veikalos un sabiedriskajā transportā.
Arī citās valstīs tiek atcelti dažādi ierobežojumi, tajā skaitā obligāta masku nēsāšana sabiedriskās vietās. Piemēram, Islandē nesen atcelti visi ierobežojumi, jo teju 90% iedzīvotāju saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu, raksta Reuters. Arī ASV vakcinētajiem iekštelpās vairs nav jānēsā maskas. Jāpiebilst, ka vien desmit dienas kopš Izraēla atcēla noteikumu par masku nēsāšanu iekštelpās, to atkal nācās ieviest no jauna. Valstī novērots saslimstības pieaugums, kas galvenokārt saistās ar vīrusa Delta paveidu. Valstī vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši vairāk nekā 60% iedzīvotāju. Arī Pasaules veselības organizācija šī paveida izplatības dēļ rekomendējusi vakcinētajiem turpināt nēsāt masku piesardzības dēļ.
“Vakcīnas neatbrīvo no saslimšanas no Covid-19”
un
“Vakcinētie nav pasargāti no nāves ar Covid-19”
Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
Vakcīnu pētījumos pirms reģistrācijas noskaidrota vakcīnu efektivitāte pret laboratoriski apstiprinātiem saslimšanas gadījumiem. Pfizer/BoNTech vakcīnai tā ir 95%, Moderna – 94,1%, AstraZeneca – 59,5%, bet Janssen – 66%.
Pret smagu saslimšanu, hospitalizāciju un nāvi vakcīnas ir vēl efektīvākas. Ziņu aģentūra AP analizēja ASV datus par hospitalizāciju un mirstību no Covid-19. No visiem cilvēkiem, kas nonāca slimnīcā Covid-19 dēļ, mazāk nekā 0,1% bija vakcinēti. Maijā apmēram 18 tūkstoši cilvēku nomira Covid-19 dēļ, bet tikai 150 bija vakcinēti. Tie ir apmēram 0,8% no visiem gadījumiem. Arī, piemēram, Losandželosas Sabiedrības veselības departaments ziņoja, ka 99,8% no Covid-19 mirušo nebija vakcinēti. Līdzīgs secinājums izdarīts arī par Pfizer/BioNTech vakcīnas efektivitāti Izraēlā.
Latvijā paustas bažas, ka rudenī var būt jauns slimības uzliesmojums saistībā ar vīrusa Delta paveidu. Lielbritānijā publicētas aplēses par vakcīnu efektivitāti pret šo mutāciju, kas sāka izplatīties Indijā. Pfizer/BioNTech vakcīna ir 95% efektīva pret hospitalizāciju, bet AstraZeneca – 92%, ja saņemtas abas vakcīnas devas. Datu par efektivitāti mirstības samazināšanā vēl nav, taču par sabiedrības veselību atbildīgā aģentūra norāda, ka aizsardzība varētu būt spēcīga tāpat kā pret citiem variantiem.
“Vakcīnas izstrādātāji netbild par jūsu veselību”
Vasarā ziņu aģentūra Reuters publicēja informāciju, ka kompānijai AstraZeneca nav jāuzņemas saistības par blakņu nodarīto kaitējumu. Tas nenozīmē, ka cilvēki nevar vērsties pret kompāniju tiesā, lai gūtu kompensāciju par morālo kaitējumu. Kā iepriekš Re:Check skaidroja advokātu biroja Sorainen partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone, līgumā starp kompāniju un ES noteikts, ka dalībvalstīm jāatmaksā kompensācijas, ko tiesa piespriež izmaksāt AstraZeneca. Tāda vienošanās panākta apmaiņā pret ātrākām vakcīnu piegādēm un zemāku cenu. Indivīdam, kas grib vērsties ar prasību tiesā, ir tādas pašas tiesības kā parasti. Citu vakcīnu ražotāju līgumi ar ES nav publiski pieejami.
Savukārt ārstēšanos kompensē no valsts budžeta – arī šajā ziņā vakcīnas pret Covid-19 nav izņēmums. Ja veselības problēmas radušās ārsta darbības vai bezdarbības rezultātā, kompensāciju var arī prasīt Ārstniecības riska fondā.
“Vakcīnas pētījuma dati nav pieejami”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Tā nav taisnība. Latvijā lietoto vakcīnu pētījumu rezultāti pieejami publiski. Pfizer/BioNTech pētījuma rezultāti publicēti akadēmiskajā žurnālā The New England Journal of Medicine. Šajā žurnālā publicēti arī pētījuma rezultāti par Moderna vakcīnu un Janssen vakcīnu. AstraZeneca pētījumu rezultāti publicēti The Lancet.
“Tiek slēpti vakcīnas pētījuma dati uz dzīvniekiem”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Arī tā nav taisnība. Pfizer/BioNTech un Moderna pētījumi uz dzīvniekiem pieejami akadēmiskajos žurnālos Nature un The New England Journal of Medicine. Savukārt detalizētu informāciju par visiem datiem, kas vērtēti pirms AstraZeneca un Janssen vakcīnas reģistrācijas, publicējusi Eiropas Zāļu aģentūra. Tur ir arī detalizēti apraksti par dzīvnieku pētījumu gaitu un rezultātiem.
“Paši ministri vakcinēties atsakās”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Oriģinālais ieraksts tika publicēts 8.februārī, kad ministri tiešām vēl nebija vakcinējušies. Lielākā daļa ministru līdz ar eksprezidentiem un citām augstām amatpersonām vakcinējās divās dienās februāra vidū pēc tam, kad valdība nolēma par viņu vakcinēšanos ārpus kārtas. Sākotnēji atteicās vienīgi Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji, kas paziņoja, ka vakcinēsies vien tad, kad vakcīna būs pieejama arī pedagogiem. Šobrīd visi valdības ministri ir pilnībā vakcinējušies.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
