Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku dalījušies ar vairākiem vienādiem ierakstiem par “Latvijas vakcinācijas traģēdiju”. Tajā minētie apgalvojumi ir nepatiesi. Piemēram, teikts, ka vakcīna nepasargā no nāves ar Covid-19, lai gan nav zināms par nevienu šādu gadījumu. Vēl norādīts, ka nav pieejami pētījumu dati un pat ministri atsakās vakcinēties, lai gan tā nav taisnība.

“Vakcinētie nav pasargāti no nāves ar Covid-19”

Tā nav taisnība. Medijos galvenokārt apspriesta vakcīnu efektivitāte pret laboratoriski apstiprinātiem inficēšanās gadījumiem. Pfizer/BoNTech vakcīnai tā ir 95%, Moderna – 94,1%, AstraZeneca – 59,5%, bet Johnson&Johnson – 66%. Taču vakcīnas ir vēl efektīvākas pret mirstību no Covid-19. Medijs Vox.com norāda, ka pētījumos šādu gadījumu nebija. Izraēlā janvāra beigās apkopoti dati par 700 tūkstošiem ar Pfizer/BioNTech un Moderna vakcinētajiem cilvēkiem. Smagākās sekas – saslimuši 317 cilvēki, hospitalizēti 16. Marta sākumā Izraēlas Veselības ministrija secinājusi, ka Pfizer/BioNTech vakcīna ir vismaz 97% efektīva pret smagām saslimšanām, hospitalizāciju un nāvi.

Vakcīnu drošums tiek apspriests arī no blakusparādību viedokļa. Šobrīd nav apstiprināta nevienas nāves saistība ar vakcīnu, taču drošības nolūkos vairākās valstīs, piemēram, Norvēģijā, Dānijā, Islandē, Vācijā, Nīderlandē, Īrijā un arī Latvijā apturēta AstraZeneca vakcīnas lietošana. Dažiem cilvēkiem pēc potēšanās veidojās trombi, bija zemādas un smadzeņu asiņošana. Eiropas Zāļu aģentūra gan norāda, ka nav pierādījumu, ka vakcīna saistītos ar paaugstinātiem riskiem, proti, šādu gadījumu skaits vakcinēto cilvēku vidū nav augstāks kā sabiedrībā kopumā. Arī Latvijā lēmums pieņemts, balstoties uz ziņojumiem no atsevišķām Eiropas Savienības (ES) valstīm par trombembolijas un līdzīgiem gadījumiem, kas novēroti dažādos laika posmos pēc vakcīnas saņemšanas. Izvērtējums, vai tas noticis vakcīnas vai citu iemeslu dēļ, vēl notiek. 

“Vakcīnas izstrādātāji netbild par jūsu veselību”

Vasarā ziņu aģentūra Reuters publicēja informāciju, ka kompānijai AstraZeneca nav jāuzņemas saistības par blakņu nodarīto kaitējumu. Tas nenozīmē, ka cilvēki nevar vērsties pret kompāniju tiesā, lai gūtu kompensāciju par morālo kaitējumu. Advokātu biroja Sorainen partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone Re:Check skaidro, ka līgumā starp kompāniju un ES noteikts, ka dalībvalstīm jāatmaksā kompensācijas, ko tiesa piespriež izmaksāt AstraZeneca. Tāda vienošanās panākta apmaiņā pret ātrākām vakcīnu piegādēm un zemāku cenu. Indivīdam, kas grib vērsties ar prasību tiesā, ir tādas pašas tiesības kā parasti. Savukārt ārstēšanos kompensē no valsts budžeta – arī šajā ziņā vakcīnas pret Covid-19 nav izņēmums. Ja veselības problēmas radušās ārsta darbības vai bezdarbības rezultātā, kompensāciju var arī prasīt Ārstniecības riska fondā

“Vakcīnas pētījuma dati nav pieejami”

Tā nav taisnība. Latvijā lietoto vakcīnu pētījumu rezultāti pieejami publiski. Pfizer/BioNTech pētījuma rezultāti publicēti akadēmiskajā žurnālā The New England Journal of Medicine. Šajā žurnālā publicēti arī pētījuma rezultāti par Moderna vakcīnu. AstraZeneca pētījumu rezultāti publicēti The Lancet.

“Tiek slēpti vakcīnas pētījuma dati uz dzīvniekiem”

Arī tā nav taisnība. Pfizer/BioNTech un Moderna pētījumi uz dzīvniekiem pieejami akadēmiskajos žurnālos Nature un The New England Journal of Medicine. Savukārt detalizētu informāciju par visiem datiem, kas vērtēti pirms AstraZeneca vakcīnas reģistrācijas, publicējusi Eiropas Zāļu aģentūra. Tur ir arī detalizēti apraksti par dzīvnieku pētījumu gaitu un rezultātiem.

“Paši ministri vakcinēties atsakās”

Oriģinālais ieraksts tika publicēts 8.februārī, kad ministri tiešām vēl nebija vakcinējušies. Ieraksts tika pārpublicēts un kļuva vēl populārāks martā, kad valdības locekļu vakcinēšana jau sen bija notikusi. Ministri līdz ar eksprezidentiem un citām augstām amatpersonām vakcinējās divās dienās februāra vidū. Atteicās vienīgi Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji, kas paziņoja, ka vakcinēsies vien tad, kad vakcīna būs pieejama arī pedagogiem. Arī pirms tam nebija ziņu, ka kāds ministrs plānotu no vakcīnas atteikties bažās par tās blaknēm vai efektivitātes trūkumu.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.