Jau vairākas nedēļas redzam, kā materializējas sociālajās aptaujās secinātais, ka daudzi Latvijā Covid-19 neuzskata par nopietnu vīrusu un negrasās vakcinēties. Uzklausījām vairākus cilvēkus gan no kategoriski pret noskaņotajiem, gan vēl neizlēmušajiem. Jautājām, kas viņus uztrauc, un meklējām viņu bažām skaidrojumu.
Tieši puse aptaujāto janvārī pētījumu centram SKDS norādīja, ka vakcinēsies vai drīzāk vakcinēsies. Skeptiķu netrūkst – 38% cilvēku norāda, ka drīzāk vai noteikti nevakcinēsies, bet 12% nav izlēmuši.
Esmu jauns un vesels, Covid-19 man risku nerada
“Ja tev ir veselība visu mūžu bijusi laba, es uzskatu, ka tev nav jēgas vakcinēties,” ir pārliecināts Kārlis, kurš strādā būvniecības un enerģētikas sektorā. Kārlis ir jauns un tic, ka pārslimotu viegli: “Pēc maniem uzskatiem veselīgāk ir pārslimot, lai imūnsistēma patrenējas dabīgi.”
SKDS aptauju dati liecina, ka saslimšanu ar Covid-19 kā augstu risku vērtē vien 16% iedzīvotāju.
Pārliecība par savu noturību pret Covid-19 mazinās ar vecumu. To atspoguļo arī mūsu intervēto stāstītais. “Protams, ir jāvakcinējas riska grupām, cilvēkiem ar lieko svaru, diabētiķiem, viņiem tas ir svarīgi,” saka Jeļena. Viņa pati sevi sauc par jaunu un sportisku un uzskata, ka vakcinācija ir lieka. Valdības komunikāciju vērtē kā pārāk agresīvu: “Reizēm pat vaino tos cilvēkus, kur ir saslimuši – jūs bijāt bezatbildīgi, tie ierobežojumi ir jūsu dēļ.” Negatīvas emocijas radījis arī tas, ka viņai ilgstoši neizdevās saņemt pabalstu. Jeļena ir sporta trenere, kuras darbs saistās ar mācību procesu, tāpēc vasaras beigās un pērnā gada rudenī nebija atbalstam nepieciešamā ienākumu krituma.
Pieņēmums, ka jaunus un sportiskus cilvēkus vīruss neapdraud, ir mānīgs. Slimību profilaksesun kontroles centra (SPKC) dati uzrāda, ka slimība visbiežāk dzīvību atņēmusi cilvēkiem 80-89 gadu vecumā. Taču, piemēram, 19.februārī gandrīz katrs septītais no 837 cilvēkiem, kas Covid-19 dēļ atradās slimnīcā, bija jaunāks par 50 gadiem. Deviņi no viņiem bija smagā stāvoklī. Par visiem pandēmijas laikā Latvijas slimnīcās nonākušajiem šādu datu nav, taču ieskatu sniedz ASV Slimību kontroles un prevencijas centru (CDC) informācija. No visiem ar Covid-19 hospitalizētajiem ceturtā daļa ir 18-49 gadus veci. Savukārt 9% no visiem pieaugušajiem šķietami nav nekādu blakusslimību.
Vēl viens risks ir tā sauktais ilgais Covid. Daļai cilvēku slimības simptomi, piemēram, nogurums, sāpes un elpas trūkums saglabājas pat mēnešiem ilgi. Stradiņa slimnīcas virsārste Zaiga Kravale Re:Baltica stāstīja, ka vairākos gadījumos šķitis, ka pacients ir vesels un var doties mājās, tomēr nākas atgriezties: “Nereti šīs komplikācijas ir saistītas tieši ar asinsriti, var būt gan asiņošana, gan trombozes. Mums ir bijuši pacienti diemžēl, kuri ir pilnīgi stabili, kuri ir izrakstīti mājās, saņēmuši nepieciešamo asinis šķidrinošo medikamentu un atgriežas ar insultu.” Par ilgu cīņu ar slimību medijos stāstīja, piemēram, gastroenterologs Anatolijs Danilāns. Viņš slimnīcā pavadījis 48 dienas un vēl trīs mēnešus pēc inficēšanās nav atguvis spēkus, rakstīja jauns.lv. Pat pēc pavisam nelielas pastaigas profesoram strauji krities skābekļa līmenis asinīs, pārņēmis nogurums. Pētījumā Ķīnā noskaidrots, ka 76% no hospitalizētajiem kādas veselības problēmas, piemēram, grūtības elpot saglabājās pat sešus mēnešus.
Taču ar ilgo Covid saskaras arī tie, kas neslimo smagi. Piemēram, Edgars Lapiņš, kurš ir jauns, sportisks un smagi neslimoja, joprojām izjūt neiroloģiskas problēmas: “Tas bija tas mans nepareizais priekšstats, ka tūlīt varēšu atgriezties normālā dzīvē. Joprojām turpinās daļa no tiem simptomiem, piemēram, galvassāpes ir pārgājušas, bezmiegs pēc kāda pusotra mēneša nopietna darba, tai skaitā ar terapeitu un zālēm, arī uzvarēts. Bet tā reibšana vai tas, ko no angļu valodas sauc par smadzeņu miglas plīvuru, joprojām ir. Es jūtu, ka darbā esmu lēnāks, lēnāk runāju.” CDC lēš, ka apmēram trešdaļai pacientu, kas pārslimo viegli, neizdodas atgūt veselību divu līdz trīs nedēļu laikā pēc simptomu parādīšanās.
Tikai viens cilvēks, ar kuru runāja Re:Check, pauda atturību pret vakcināciju kopumā. Inga stāsta, ka dzīvo Rēzeknes rajonā diezgan izolēti no citām mājsaimniecībām. “Es labāk sēžu šeit, kā es to esmu līdz šim darījusi,” viņa saka. Inga neuzskata sevi ne par aktīvu vakcīnu pretinieci, ne atbalstītāju, taču norāda: “Man vienkārši nav vēlēšanās bez liekas vajadzības sevī laist kaut ko iekšā, kamēr es jūtos vesela.” Arī 63% SKDS aptaujāto sacīja, ka šajā ziņā seko ģimenes ārsta ieteikumiem, bet 61% uzskata, ka ieguvumi no vakcinācijas ir lielāki nekā potenciālie zaudējumi.
Vakcīnai varētu būt spēcīgas blaknes
Trīs ceturtdaļas no tiem, kas nav izlēmuši, SKDS norādīja, ka vēlas redzēt, kā vakcīna darbojas, piemēram, kādas ir blaknes. Mūsu intervijas liecina, ka bažas saistītas arī ar sociālajos medijos klejojošajiem stāstiem. Jeļenai atmiņā iespiedies stāsts par Tifāniju Doveru, medmāsu no ASV, kas kameru priekšā noģība pēc vakcīnas saņemšanas. Latvijā vairāki tūkstoši cilvēku dalījās ar šo stāstu. Par notikušā iemesliem un kontekstu rakstīja arī Re:Check. Uzreiz pēc noģībšanas Dovera atguvās un klātesošajiem medijiem skaidroja, ka bieži zaudē samaņu, kad jūt sāpes. Neskatoties uz to, sociālo mediju lietotāji ASV sāka izplatīt ziņu, ka medmāsa vakcīnas dēļ patiesībā mirusi. Slimnīca, kur viņa strādā, vēlāk publicēja foto un video, kur redzama medmāsa darbā, viņa arī parādījusies uz vietējā laikraksta vāka, taču ziņa par sievietes veselības problēmām aizceļoja daudz tālāk.
Tifānijas stāstu pamanīja arī jogas skolotājs Guntis, kuru uztrauc informācija par sakropļojumiem un nāves gadījumiem. Viņš ir kategoriski pret vakcināciju un pielīdzina to nāvessodam. Arī viņš paļaujas uz savu veselību un uzskata, ka tā ir gana laba, jo jau 20 gadus nodarbojas ar jogu. Viņš daudz informācijas gūstot sociālajos medijos, kuros, kā pats atzīst, interesējas arī par “konspiroloģiskajām notikumu versijām”. Guntis piesauc, piemēram, stāstus par cilvēkiem, kuriem pēc vakcīnas bijusi paralizēta puse sejas. Tā tiešām noticis ar dažiem Pfizer/BioNTech un Moderna vakcīnu pētījumu dalībniekiem, taču šis simptoms ir rets (piemēram, Moderna vakcīnai mazāk nekā vienam no tūkstoš cilvēkiem). Problēma ir ārstējama, un vairums cilvēku atveseļojas deviņos mēnešos, norāda britu Nacionālais veselības dienests.
Visvairāk skandāli ir ar AstraZeneca vakcīnu. Vairākās valstīs, piemēram, Norvēģijā, Islandē un Dānijā apturēta vakcīnas izmantošana saistībā ar aizdomām par vakcīnas ietekmi uz asins trombu veidošanos. Līdzīgu problēmu dēļ iepriekš atsevišķas sērijas vakcīnu izmantošanu īslaicīgi apturēja arī Austrija. Piesardzības nolūkos tā rīkojās Latvija un vairākas citas valstis. Pagaidām gan nav noskaidrojies, ka šīs problēmas tiešām saistītas ar vakcīnu. Pasaules Veselības organizācija uzsvēra, ka nav iemesla apturēt potēšanu. Savukārt Eiropas Zāļu aģentūra skaidroja, ka no vairāk nekā trīs miljoniem cilvēku, kas līdz 9.martam saņēma vakcīnu, problēmas ar asins recēšanu radušās 22 gadījumos. Līdz šim nav apstiprināta neviena nāves gadījuma saistība ar vakcīnu.
Vakcīna izstrādāta aizdomīgi ātri
Arī šo argumentu piemin vairāki intervētie. SKDS aptaujā uzskatu, ka vakcīnas ir nepietiekami pārbaudītas, pauda 66% šaubīgo iedzīvotāju. Piemēram, Jānis, kas strādā nevalstiskajā organizācijā, stāsta, ka ir skeptisks pret Facebook lasāmajām sazvērestības teorijām, taču atzīst, ka tās viņu tomēr ietekmējušas: “Es redzēju lielo brēcēju jautājumus par to, ka vakcīna ir viena gada laikā uzradusies un par to nekas nav zināms.” Viņa domas vismaz daļēji esot mainījis Zāļu valsts aģentūras (ZVA) skaidrojums, tajās izmantotās tehnoloģijas pētītas vairāk nekā desmit gadu, turklāt straujās vīrusa izplatības dēļ pētniekiem bija viegli pieejams finansējums vakcīnas veidošanai.
SKDS pētījums rāda, ka skeptiskāki ir cilvēki, kas ikdienā sarunājas krievu valodā un tajā arī patērē medijus. Kopumā pret vakcināciju ir atturīgāki tie, kas ikdienā iegūst informāciju sociālajos, nevis tradicionālajos medijos.
Atbilde uz jautājumu, vai plānots vakcinēties, dalījumā pēc galvenokārt izmantotajiem informācijas avotiem
Savukārt skaņu režisors Krišjānis uztraucas par kādu blakņu parādīšanos ilgtermiņā: “Tā ir tikko kā pabeigta ražot. Nekad agrāk tā nav bijis. Tagad pēkšņi miljoniem cilvēku viņas vakcinē. Tad cik no šiem cilvēkiem būs sekas tagad, cik būs pēc gada, pēc diviem, pēc desmit?”
Rīgas Stradiņa universitātes profesore infektoloģe Angelika Krūmiņa norāda – nav pamata domāt, ka kādas nevēlamas reakcijas varētu parādīties pēc vairākiem gadiem: “Mēs esam tik daudz vakcīnas gadu gadiem saņēmuši gan pret gripu, gan pneimokoku infekciju, gan difteriju, regulāri revakcinējamies pret ērču encefalītu. Tad jau būtu arī par šīm vakcīnām kādi ziņojumi ar tālākejošām blakusparādībām. Šādu ziņojumu nav.” Arī viens no rotavīrusa vakcīnas izgudrotājiem un ASV Pārtikas un zāļu administrācijas (FDA) vakcīnu padomdevēju komitejas loceklis Pols Ofits skaidrojis, ka pat visbriesmīgākās blaknes parādās sešu nedēļu laikā. Tāpēc arī vakcīnas plašākai lietošanai reģistrētas tika pēc tam, kad pētījuma dalībnieki uzraudzīti vismaz divus mēnešus.
Kurš uzņemsies atbildību par blaknēm?
“Es nekur neredzu informāciju, kurš būs atbildīgs, ja būs kaut kādas blaknes šai vakcīnai vai kaut kādi nodarījumi veselībai,” saka Krišjānis. Tas, ka smagas blaknes ar ilgstošām sekām ir retas, viņu nemierina, jo arī Covid-19 cilvēki biežāk pārslimojot viegli. Viņš norāda, ka pārsvarā uzticas medicīnai, taču par šo vakcīnu esot daudz pretrunīgas informācijas.
Bažas izraisījušas ziņas par to, ka AstraZeneca noslēgtā vienošanās ar ES paredz, ka kompānijai nav jāuzņemas saistības par kaitējumu blakņu dēl, kā rakstīja, piemēram, Reuters. Tāda vienošanās ar ES panākta apmaiņā pret ātrākām piegādēm un zemāku cenu.
Advokātu biroja Sorainen partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone un ZVA Re:Check skaidro, ka gan šo, gan citu vakcīnu gadījumā visus izdevumus, kas saistīti ar to izraisīto komplikāciju ārstēšanu, saskaņā ar likumu finansē valsts, nevis vakcīnu ražotāji. Savukārt, ja cilvēkam pēc vakcīnas radītām blaknēm ir vēlme iegūt kādu kompensāciju, piemēram, par morālo kaitējumu, ir iespēja vērsties tiesā. Ne Covid-19, ne kādas vakcīnas nav izņēmums. Gadījumos, ja kādas problēmas radušās tieši ārsta darbības vai bezdarbības dēļ, kompensāciju iespējams saņemt Ārstniecības riska fondā.
Ko nozīmē ziņa, ka AstraZeneca nav jāuzņemas atbildība? Andersone skaidro, ka no līguma starp kompāniju un ES izriet: “ES dalībvalstis, kas ir šī līguma puses, ir apņēmušās, ka, ja šādas prasības tiks celtas pret AstraZeneca, un AstraZeneca samaksās tiesas sprieduma rezultātā šādam prasītājam, tad dalībvalstis to atlīdzinās”. Tas nenozīmē, ka cilvēki nevar vērsties pret kompāniju tiesā, lai saņemtu atlīdzību. “Indivīdu, kas potenciāli celtu prasību un saņemtu atlīdzību, tas neskar. Viņam ir visas tās pašas tiesības, kas parasti,” apstiprina Andersone.
Ko es saņemšu pretī?
Nevēlēšanos vakcinēties radījusi arī sajūta, ka vakcīnas saņemšana neko dzīvē nemainīs. Tas ir Laura galvenais arguments. Viņš ir karavīrs, un viņam vakcinēties vajadzētu obligāti, taču Lauris nolēmis pret to cīnīties. Iemesls nav uzskats, ka vakcīna varētu kaitēt vai ka medijos par to nestāsta patiesību. Par vakcināciju viņš daudz nav domājis, un ziņām parasti regulāri līdzi neseko, lai gan krīze un biežā ierobežojumu maiņa likusi to darīt vairāk. Vīrieti neapmierina tas, ka vismaz pagaidām nav paredzēti ierobežojumu atvieglojumi tiem, kas vakcinējušies. Veselības ministrija Re:Check norādīja, ka pagaidām neplāno pārskatīt atvieglojumus vakcinētajiem, jo vēl nav pilnīgi skaidrs, vai vakcinācija aptur vīrusa izplatību.
Vakcinācija var nepasargāt no infekcijas izplatīšanas
Iespēja vīrusu izplatīt arī pēc vakcinācijas ir vēl viens iemesls, ko sauc Guntis. Šobrīd vēl tik tiešām nav pilnīgas skaidrības par to, cik lielā mērā vakcīnas aptur vīrusa transmisiju.
Pirmās indikācijas liecina, ka AstraZeneca vakcīna varētu mazināt transmisiju par 67%. Pimšķietami arī Pfizer vakcīna vīrusa izplatību varētu mazināt, secinājušas divas pētnieku grupas no Izraēlas. Savukārt Johnson&Johnson vakcīnai tiek lēsta 74% efektivitāte pret asimptomātisku infekciju, raksta The New York Times, lai gan FDA uzsver, ka secinājums pagaidām izdarīts no neliela pētījumu dalībnieku skaita, tāpēc uz to pilnīgi paļauties nevar. Novavax vakcīnai pētījumos ar makakiem izdevās apturēt transmisiju pilnībā, kas radījis cerību par līdzīgu efektu, arī vakcinējot cilvēkus.
Taču galvenais ieguvums no vakcīnām ir iespēja sevi pasargāt no smagas saslimšanas un nāves. Pētījumu laikā Covid-19 dēļ netika hospitalizēts neviens dalībnieks, bet Izraēla janvārī ziņoja, ka no 700 tūkstošiem vakcinēto slimnīcā nonākuši 16 jeb 0,002% cilvēku, bet miris nav neviens, apkopoja medijs Vox.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
