Facebook populārs kļuvis ieraksts, kurā teikts, ka vairāku lielu kompāniju vadītāji vairās no savu produktu lietošanas. Piemēram,  Pepsi un McDonalds vadītāji nelietojot pašu piedāvātos produktus, Stīvs Džobss neļāvis bērniem lietot iPad, Bils Geitss neesot ļāvis vakcinēt savus bērnus. Līdzīgus ierakstus izplata arī sociālo mediju lietotāji citās valodās. Tomēr daļa šo apgalvojumu ir nepatiesi vai tiem nav uzticamu avotu.

Ieraksta autors norādījis: “Vai nav pārsteidzoši? Liek aizdomāties, vai ne?” Pārbaudītajos citātos saglabājam autora pareizrakstību.

“Pepsi ģenerāldirektors kameras priekšā atzinās, ka ne viņš, ne viņa ģimene nekad pat nepieskarsies daļai saviem produktiem.”

Re:Check neizdevās atrast uzticamas liecības, ka šis apgalvojums būtu patiess. Sazinājāmies arī ar ieraksta autoru, lai noskaidrotu šī un citu izteikumu avotus, taču viņš atbildi nesniedza.

“Marks Cukenbergs aizlīmē sava datora kameru un mikrofonu ar līmlenti.”

Facebook dibinātājs Marks Zakerbergs tik tiešām aizklāj portatīvā datora kameru, raksta medijs The Guardian. Pats Zakerbergs to nav komentējis, taču pēc tam, kad to interneta lietotājiem atklāja kāda fotogrāfija, eksperti izdevumam The New York Times norādīja, ka tas ir saprātigi, jo noteikti netrūkst hakeru, kas labprāt novērotu bagāto un ietekmīgo uzņēmēju.

“Stīvs Džobs aizliedza saviem bērniem lietot iPad.”

Ir tiesa, ka kompānijas Apple izveidotājs Stīvs Džobss liedzis bērniem lietot kompānijas ražotos planšetdatorus iPad. Kad The New York Times žurnālists viņam vaicājis, vai viņa bērniem patīk šī ierīce, viņš atbildējis: “Viņi to nav lietojuši. Mēs ierobežojam to, cik daudz tehnoloģijas bērni var izmantot mājās.” Džobss sacījis, ka ierīces lietošana var raisīt atkarību. 

“Bils Geitss stingri ierobežoja laiku, ko viņa bērni pavada viedierīcēs, kā arī atzinās, ka nekad viņus nevakcinēs.”

Informācijas tehnoloģiju lietošanu bērniem ierobežo arī Microsoft dibinātājs Bils Geitss. Viņš teicis, ka jāpievērš uzmanība, kad tās izmanto labiem mērķiem, piemēram, mājasdarbiem vai saziņai ar draugiem, un kad tehnoloģiju lietošana kļūst pārmērīga. Bērniem neesot bijis ļauts lietot telefonus līdz 14 gadu vecumam, liegts tos izmantot pie pusdienu galda, ierobežots arī izmantošanas ilgums vakarā.

Taču teiktais par vakcīnām nav tiesa. Viņa sieva Melinda Geitsa publiski portālā Facebook norādījusi, ka visi trīs bērni ir vakcinēti. Medijs Reuters faktu pārbaudē šķetinājis, kur radies šis mīts. Secināts, ka autors, kurš apsūdzēts viltus ziņu veidošanā, kādā rakstā apgalvojis, ka to pavēstījis Geitsu ģimenes ārsts. Rakstā nav minēts ne ārsta vārds, ne arī atsauces uz kādiem citiem avotiem. Par to nav rakstījuši arī citi mediji. Bils un Melinda Geitsi investējuši un atbalstījuši dažādas vakcinācijas kampaņas visā pasaulē un bieži kļūst par sazvērestību teoriju upuriem. Par dažādām nepatiesībām par Geitsu, ko izplata Facebook lietotāji, bieži raksta arī Re:Check

“McDonalds ģenerāldirektors apgalvo, ka viņš neēd un nekad neēdīs paša kompānijas ēdienus.”

McDonalds izpilddirektors Kriss Kempčinskis, kurš šajā amatā ir kopš 2019.gada beigām,  intervijā izdevumam Financial Times stāstīja, ka McDonalds ēd divreiz dienā, bet, lai saglabātu labu fizisko formu, ik nedēļu noskrien kopumā apmēram 80 kilometrus. Medijs The Daily Mail gan vēsta, ka pirms vairākiem gadiem darbiniekiem ieteikts neēst burgerus, frī kartupeļus vai citu neveselīgu pārtiku, tā vietā izvēloties veselīgākos salātus un sendvičus.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.