Lielu uzmanību gan tradicionālajos, gan sociālajos medijos izpelnījušās Norvēģijas senioru nāves pēc vakcīnas saņemšanas. Norvēģijas Zāļu aģentūra līdz šim izpētījusi 13 gadījumus un secinājusi, ka notikušajam nav tiešas saiknes ar vakcīnu. Norvēģija arī nemainīs vakcinēšanas stratēģiju. Taču pārbaudes vēl turpinās un netiek izslēgts, ka drudzis, slikta dūša vai citas vakcīnu radītās blaknes varēja pasliktināt vecāko un slimāko cilvēku veselības stāvokli.  Iestāde uzsver, ka Norvēģijā pirmie tiek vakcinēti pansionātu  iemītnieki – tajos ik dienu kopumā mūžībā dodas aptuveni 45 cilvēki, tāpēc ir skaidrs, ka nāves šajā sabiedrības grupā neizbēgami ir arī drīz pēc vakcinācijas. 

Janvāra vidū Norvēģijas Zāļu aģentūra (NZA) nāca klajā ar paziņojumu, ka 23 cilvēki miruši īsi pēc vakcīnas saņemšanas. Norvēģu mediji ziņo, ka līdz 18. janvārim izziņotas vēl desmit cilvēku nāves. Norvēģijas faktu pārbaudes medijs Faktisk, atsaucoties uz NZA pārstāvi, raksta, ka līdz šim 13 no šiem cilvēkiem veikta autopsija un nav secināts, ka nāves cēlonis ir vakcīna. Tajā pašā laikā aģentūra norāda, ka nevar izslēgt gadījumus, kad vakcīnas blaknes kā drudzis un slikta dūša, ko jauni cilvēki pārciestu vieglāk, varētu būt pasliktinājušas gados vecu un slimu cilvēku veselības stāvokli. Visi mirušie bija vecāki par 75 gadiem, daļa bija vecāki par 90 gadiem. Daudziem bijušas nopietnas sirds problēmas un citas slimības.

Vakcīnas izstrādātāji Pfizer/BioNTech pauda, ka strādā ar Norvēģijas atbildīgajām iestādēm, lai skaidrotu notikušo.

Pārbaudes joprojām turpinās. NZA norāda, ka Norvēģijā vispirms tiek vakcinēti seniori un pansionātu iemītnieki, kam bieži ir citas smagas saslimšanas. Parasti šādās iestādēs ik nedēļu mirst ap 300 līdz 400 cilvēkiem. NZA skaidrojusi, ka ziņojumi par veselības problēmām pēc vakcīnas saņemšanas nenozīmē, ka starp notikumiem ir saistība. 

Ziņa sociālajos medijos guva arī vakcīnu pretinieku ievērību. Norvēģijas Zāļu aģentūras minētie skaitļi vairākos ierakstos izrauti no konteksta, bet dažos iekļauti arī dažādi nepamatoti apgalvojumi, piemēram, pausta pārliecība, ka nāves saistītas tieši ar vakcīnu. Tāpat teikts, ka Norvēģija pārskatīs savas vadlīnijas vai pat apturēs vakcināciju ar kompānijas Pfizer vakcīnu. 

Ziņas, ka valstī varētu pārtraukt vakcināciju, ir izdomātas.

Norvēģijas Sabiedriskās veselības institūts jau iepriekš pauda, ka pacientiem ar ļoti nopietnām saslimšanām ieguvumi no vakcinācijas varētu neatsvērt problēmas, ko var izraisīt blaknes. Institūts pie rekomendācijām arī norāda, ka tas jāņem vērā, apsverot, vai vakcinēt pacientus, kuru mūžs tuvojas izskaņai. Tātad institūts nerekomendē pārtraukt veco cilvēku vakcināciju, bet norāda, ka rūpīgi jāizsver riski pret ieguvumiem.

Telefonsarunā ar ASV mediju Bloomberg NZA vadītājs pauda, ka vairumam pacientu Covid-19 noteikti ir bīstamāks par vakcīnu un aģentūra neesot satraukta par nāves gadījumiem. Līdz pirmdienai Norvēģijā vakcinēti teju visi pansionātu iemītnieki, kopumā vairāk nekā 48 tūkstoši cilvēku. 

Salīdzinājumam jāpiebilst, ka 13.janvārī Norvēģijā ziņots par līdz šim augstāko nāves gadījumu skaitu no Covid-19 vienā dienā – 27 mirušie.

Apgalvojumi, ka vakcīnas dēļ miruši cilvēki, lai gan patiesībā saikne nav pierādīta, izplatīti arī iepriekš. Piemēram, Krievijas TV kanāli apgalvojuši, ka cilvēki miruši vakcīnas testu laikā ASV un pēc vakcīnas saņemšanas Portugālē un Šveicē, kas nav patiesība. Sociālo mediju lietotāji arī veltījuši ierakstus mirušajiem Islandē, kur arī vispirms vakcinēti vecākie un vājākie cilvēki.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.