Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Līdz ar saslimušo skaita pieaugumu un striktāku ierobežojumu ieviešanu cilvēki arvien biežāk uzdod jautājumus par Covid-19 statistiku, nereti paužot aizdomas par tās “uzpūšanu”. Skaidrojam, vai Covid-19 pacientus pašvaldībai “pieskaita” arī tad, ja cilvēks tajā nedzīvo, bet tikai ārstējas slimnīcā, kā iespējams testēt tik daudz cilvēku dienā un kāpēc datos parādās tik mazs izveseļojušos skaits.

Pēc slimnīcas adreses vai dzīvesvietas?

 Šonedēļ Daugavpils mērs Igors Prelatovs (Mūsu partija) medijos pauda, ka Covid-19 statistika pilsētā tiek “mākslīgi uzpūsta”. Veselības ministre Ilze Viņķele (Attīstībai/Par!preses konferencē pēc 24. novembra valdības sēdes nosauca Daugavpils mēra teikto par viltus ziņām.

Prelatovs medijos pauda pārliecību, ka saslimušo vidū ieskaita visus iedzīvotājus, arī no citām pašvaldībām, kuriem slimnīcā veiktais Covid-19 tests uzrāda pozitīvu rezultātu. Viņš arī apgalvoja: “Dienā, kad tika ziņots par 50 saslimušajiem, patiesībā bija tikai četri no Daugavpils.” Arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs preses konferencē norādīja, ka pilsētas mēra apgalvojumi nav patiesi: “Mēs strādājam ar katru konkrētu cilvēku, un katram konkrētam cilvēkam ir adrese, kur viņš dzīvo.”  

Viņķele preses konferencē piebilda, ka Covid-19 pacientu pieskaita pašvaldībai, kurā cilvēks ir deklarējies. Šo skaidrojumu vēlāk rakstīja mediji. SPKC gan mums precizē, ka Covid-19 pozitīvu cilvēku pieskaita tai pašvaldībai, kurā viņš dzīvo. “Piemēram, deklarēts ir Ventspilī, dzīvo Rīgā – būs pieskaitīts pie Rīgas,” saka SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja. Viņa tāpat apstiprina, ka pozitīva testa rezultātā cilvēku ieskaitīts tās pašvaldības statistikā, kurā viņš dzīvo, nevis tajā, kur veicis testu.

Tāpat vietējā portālā Nasha.lv Prelatovs pauda viedokli, ka Daugavpils tiem pacientiem, kurus ved ne tikai no visas Latgales, bet arī no Rīgas, Ogres, Aizkraukles un citām pilsētām, kļūst par vienīgo iespēju saņemt kvalitatīvu medicīnisku palīdzību cīņā ar Covid-19. Pilsētas domes priekšsēdētājs jautāja: “Būsim atklāti, ministres kundze, vai tad ne tas pievieno Daugavpilij draudīgo statistiku?” SPKC uz to atbild noraidoši. Arāja vēlreiz norāda, ka pacientu tādā gadījumā pieskaita dzīvesvietas pašvaldībai, “jo Daugavpils slimnīcā jau viņš nedzīvos.”

Avots: SPKC

Arāja arī norāda, ka SPKC bijušas atsevišķas sarunas ar pašvaldību vadītājiem. Viņi apgalvojuši, ka zina  saslimušo un izveseļojušos cilvēku skaitu savā pašvaldībā, tāpēc jautājuši SPKC par datiem, ja tie rāda citu ainu. Arāja skaidro, ka pašvaldībai vai pašvaldību vadītājiem netiek sniegta informācija par konkrētu saslimušo identitāti ar vārdiem un uzvārdiem. “Varbūt, ja tas ir ar kādu uzņēmumu saistīts, piemēram, vai kāda skola, kur pašvaldība redz, ka tajā skolā visi ir atgriezušies ierindā, visi ir izveseļojušies, skolas strādā klātienē, klases ir no karantīnas atpakaļ un saslimušie ir izveseļojušies. Bet pašvaldības vadītājs neredz, kādi saslimšanas gadījumi ir, piemēram, ģimenē, no kādiem citiem atzariem, vai no kādām infekcijas izplatības ķēdēm cilvēki ir saslimuši,” piebilst SPKC pārstāve.

Kāpēc izveseļojušos skaits ir tik neliels?

Pēc SPKC datiem, vairāk nekā 15 tūkstošiem cilvēku apstiprināts Covid-19, savukārt izveseļojušies vien nepilni 2000. Arī mums cilvēki iesūta jautājumus, kāpēc ir tik liela atšķirība un kas ir visi cilvēki, kuri tiek skaitīti pie slimniekiem.

SPKC pārstāve Arāja norāda, ka pēc pozitīva testa saņemšanas laboratorija par saslimušo ziņo centram un SPKC sāk darbu ar cilvēku. Tālāk saslimušais ir ģimenes ārsta uzraudzībā, tāpat viņš var nonākt slimnīcā. Re:Check jau skaidroja, ka visbiežāk cilvēks vairs nav infekciozs divas nedēļas pēc saslimšanas. Kad cilvēks izveseļojas, ģimenes ārstam par to jāiesniedz ziņojums SPKC. Centrā pieļauj, ka šobrīd ģimenes ārstiem ir pieaudzis darba apjoms. “Kad Latvijā bija mazāk saslimšanas gadījumu, tad mēs saņēmām raitāk šos ziņojumus. Uz šo brīdi mēs varam apkopot to informāciju pēc tiem ziņojumiem, kurus mēs saņemam,” norāda Arāja. Tātad izveseļojušos skaits statistiski ir tik zems tāpēc, ka ģimenes ārsti, visticamāk, vismaz par daļu pacientu nav laikus snieguši SPKC attiecīgo informāciju.

Arāja no SPKC arī skaidro, ka saslimšanas ierobežošanai svarīgi ir noteikt pozitīvos gadījumus, saslimušo kontaktpersonas. Būtisks rādītājs ir arī stacionēto un mirušo pacientu skaits. “Tas, cik pacienti ir izveseļojušies, no epidemioloģiskās puses nav tik kritiski svarīgs rādītājs,” skaidro Arāja. Par šo un citiem jautājumiem saistībā ar Covid-19 statistiku šonedēļ rakstīja arī sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Covid-19 testus veic ne tikai testēšanas punktos

Sociālajos medijos cilvēki arī apšauba Latvijā vidēji diennaktī veikto Covid-19 testu skaitu. Cilvēki jautā, kā ar esošo testēšanas punktu skaitu diennaktī var testēt 7000-8000 cilvēku. Tāpat Re:Check jau iepriekš atspēkoja nepatiesus apgalvojumus par to, ka Latvijā it kā esot vien 17 testēšanas punkti. Patiesībā tobrīd, novembra sākumā, Latvijā bija 84 punkti.

Šobrīd Latvijā 37 pilsētās darbojas jau 94 paraugu noņemšanas punktu, Re:Check stāsta Latvijas Covid-19 laboratoriju tīkla koordinators Sergejs Ņikišins. No tiem 38 punkti atrodas Rīgā. Taču Ņikišins skaidro, ka lielu daļu testu veic nevis šajos punktos, bet, piemēram, slimnīcās un citur.

Kur, kas un cik daudz testē?

Nacionālajā veselības dienestā norāda, ka ar ārsta vai ārsta prakses nosūtījumu testus veic paraugu noņemšanas punktos, atsevišķās ģimenes ārstu praksēs, kas tam brīvprātīgi pieteikušās, un cilvēka mājās. Uz mājām testēt dodas laboratoriju mobilās brigādes un mājas aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kuri tam pieteikušies. Testus veic arī stacionārajās ārstniecības iestādēs, cilvēku darba vietās, izglītības iestādēs un citur atbilstoši SPKC noteiktajam. Tāpat skrīninga nolūkos testē ārstniecības iestāžu personālu, sociālo aprūpes centru darbiniekus un klientus.

No visām testēšanas vietām minētajos punktos vidēji var noņemt 4500-4800 paraugus dienā, stāsta Ņikišins. Praksē gan šobrīd paraugus vidēji darba dienā noņem ap 3500-3800 cilvēkiem. Uz testēšanas punktiem dodas cilvēki ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu, arī, piemēram, kontaktpersonas, cilvēki pirms plānveida operācijām, izmeklējumiem. Bez paraugu nodošanas punktiem laboratorijas nodrošina izbraukuma paraugu noņemšanu dažādos uzņēmumos un iestādēs. Šādi izbraukumi ir organizēti speciāli pēc SPKC pasūtījuma, ko katru dienu saņem laboratorijas. “Tie ir ap 600-800 paraugi dienā,” lēš Ņikišins.

Papildus šiem izmeklējumiem tāpat pēc SPKC pasūtījuma tiek noņemti siekalu paraugi, piemēram, darba vietās, pašvaldībās, pilsētās, sociālās aprūpes centros. “Faktiski tur, kur ir nepieciešams plašs epidemioloģiskais skrīnings,” skaidro Ņikišins. Šādi testē vidēji ap 2000-2200 cilvēku dienā.

Tāpat ir paraugi, kurus pacientiem noņem slimnīcās, piemēram, iestāšanās brīdī vai simptomu parādīšanās brīdī. Ņikišins norāda, ka tie ir vidēji vēl ap 1200-1300 testiem dienā. Viņš arī skaidro, ka skaits dienu no dienas mainās. Covid-19 laboratoriju tīkla koordinators vērtē, ka šobrīd testēšanas jauda ir jau ap 8000-8500 testu dienā. Tātad testēšanas punktos tiek veikta tikai aptuveni puse vai nedaudz vairāk nekā puse visu testu. 

COVID-19 testu skaits un to procentuālais sadalījums pēc nosūtījuma veida (04.11. – 18.11.)

Avots: Nacionālais veselības dienests

Neieskaita atkārtoti testētos

Tāpat jānorāda, ka sabiedrībai ikdienā par iepriekšējo diennakti ziņotie Covid-19 apstiprinātie gadījumi ir unikāli. Proti, tajos netiek ieskaitīti cilvēki, kas testu veic atkārtoti, norāda SPKC. No laboratorijām SPKC saņem informāciju par visiem pozitīvajiem gadījumiem, arī par cilvēkiem, kas testu veikuši atkārtoti. Taču pēc tam SPKC atlasa informāciju par cilvēkiem, kas veikuši testu pirmo reizi, un statistikā atkārtotie gadījumi neparādās.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.