Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Vairāki tūkstoši cilvēku dalījušies ar Facebook ierakstiem par kādas ārstu grupas uzrunu Vācijā. Tajā apgalvots, ka Covid-19 izplatība neesot tik liela, kā vēstīts, un testi ir pārāk neprecīzi, lai tos ņemtu vērā. Tā nav taisnība. Re:Check arī noskaidroja, ka iesaistīti mediķi ir ar apšaubāmu reputāciju un ne pirmoreiz izplata pētījumos nepamatotus apgalvojumus un pat sazvērestības teorijas.
Populārākajā no ierakstiem apgalvots, ka “Berlīnē darbu sāk starptautiskā COVID-19 izmeklēšanas komiteja”. Tam pievienots īss video, kur redzams fragments no šīs ārstu grupas uzrunas. Tajā ģimenes ārste no Nīderlandes Elke de Klerka (Elke de Klerk) stāsta:
“Panika tiek radīta ar viltus pozitīvajiem PCR testiem. 89 – 94% no visiem PCR testiem ir viltus pozitīvi.”
Sociālajos medijos regulāri parādās ieraksti, kuros apgalvots, ka Covid-19 diagnostikai plaši izmantotais polimerāzes ķēdes reakcijas jeb tā sauktais PCR tests (no abreviatūras angļu valodā) ir kļūdains un bieži uzrāda nepatiesu pozitīvu rezultātu. PCR tests nav pilnīgi nekļūdīgs, tomēr nepareizu rezultātu tas neuzrāda ne tuvu ap 90% gadījumu, kā minēts apgalvojumā. Precīzu datu par viltus pozitīvo rezultātu īpatsvaru nav, bet Kembridžas universitātes statistiķis Pols Birels medijam BBC stāstīja, ka tiek pieņemts, ka tas ir ap 0,5% gadījumu. Citos avotos minēts nedaudz augstāks rādītājs – robežās no 0,8% līdz 4%. Lai labāk saprastu, kā infekcija izplatās, vērā tiek ņemti arī dati par stacionēto pacientu skaitu un mirstības pieaugumu vai kritumu, norāda Birels.
Turklāt jāņem vērā Hārvarda universitātes informācijas apkopojumā teiktais, ka biežāk iespējams saņemt viltus negatīvu rezultātu nekā viltus pozitīvu. Tas saistās ar nepareizi paņemtu vīrusa materiālu. Viltus negatīvu rezultātu tests var uzrādīt arī tad, ja saslimšana tikko sākusies vai pacients jau daļēji atlabis. Arī šeit precīzs rādītājs nav zināms, bet dažādos pētījumos tas lēsts divu līdz 33% robežās. Par šādiem gadījumiem ziņots arī Latvijas medijos.
Ierakstam arī pievienota saite uz ziņu kādā dezinformācijas portālā. Tur redzamas arī citu ārstu uzrunas, kurās, piemēram, Zviedrija salīdzinoši vājo ierobežojumu dēļ slavināta kā paradīze. To, cik tādi izteikumi ir pamatoti, iepriekš analizēja Re:Check. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Zviedrijā bija gan ievērojami augstāka mirstība, gan lielāks iekšzemes kopprodukta kritums. To, ka arī Zviedrijā līdzšinējo stratēģiju neuzskata par veiksmes stāstu, liecina plāni to mainīt. Zināms, ka plānots ļaut ieviest stingrākus lokālus ierobežojumus smagāk skartajos valsts reģionos. Tāpat līdz vasarai paredzēts mainīt likumu, lai varētu visā valstī ierobežot cilvēku skaitu sabiedriskajā transportā un citās publiskās vietās, kā arī ātrāk noteikt jaunus ierobežojumus, piemēram, darba laikam.
Video arī apgalvots, ka mediķu grupa plāno sākt tiesvedību pret Nīderlandes valsti un tai esot kontakts ar 87 tūkstošiem medmāsu, kas nevēloties izmantot vakcīnu pret Covid-19. Taču šādam atbalstam nav nekādu pierādījumu.
Vai uzticēties šiem ārstiem?
Vairāki video redzamie ārsti līdzšinējā darbībā bijuši iesaistīti dažādos skandālos un pauduši zinātniski nepamatotus izteikumus.
Kā ārstu alianses dibinātājs pieteikts Heiko Šēnings (Heiko Schöning). Viņš ir arī viens no vācu organizācijas Ārsti par apgaismību līderiem. Tajā apvienojušies ārsti, kas noliedz vakcinācijas nozīmi. Viņu mājaslapā izplatītas dažādas sazvērestības teorijas par vakcināciju un miljardieri un filantropu Bilu Geitsu. Piemēram, vakcinācija esot izmantota, lai sterilizētu sievietes Āfrikā. Par šo mītu iepriekš rakstīja arī Re:Check, un tam nav nekāda pamata. Ar šādiem stāstiem Šēnings arī uzstājies protestos pret Covid-19 ierobežojumiem Vācijā, raksta vācu mediji. Tāpat organizācija ar šiem nepatiesajiem stāstiem baidījusi, izplatot bukletus cilvēku pastakstītēs.
Pasākumā piedalījās arī Dublinas universitātes koledžas (University College Dublin) profesore Doloresa Kahila (Dolores Cahill). Viņa Īrijā izraisīja skandālu, piedaloties galēji labējā aktīvista veidotā raidījumā, kurā noliedza Covid-19 ierobežojumu nepieciešamību un sacīja, ka tie ieviesti, lai padarītu cilvēkus slimākus un uzspiestu tiem vakcināciju. Pēc tam universitāte publiski distancējās no viņas apgalvojumiem, bet kolēģi no inovatīvas medicīnas pētniecības projekta, kurā viņa bija iesaistīta, nolēma pārtraukt sadarbību. Raidījumā viņa apgalvoja, ka stingrajiem ierobežojumiem nav pamata, jo esot pieejami medikamenti Covid-19 prevencijai – vitamīni un hidroksihlorohīns. Nav pierādījumu, ka šīs pretmalārijas zāles būtu efektīvas cīņā pret Covid-19, turklāt tās var izraisīt sirdsdarbības problēmas. Par to rakstīja arī Re:Check.
Vēl kāds dalībnieks Mikaels Nordfords (Mikael Nordford) ir zviedru alternatīvās medicīnas piekritējs. Gan Zviedrijā, gan Dānijā, kur viņam bija klīnika, preses uzmanību viņš izpelnījies ar to, ka ar savu darbību pacientus pakļāvis gan neērtām situācijām, gan dzīvības briesmām. Par to vairākkārt ziņojuši gan pacienti, gan viņa kolēģi. Piemēram, vienā no gadījumiem, kas aprakstīts presē, viņš mēģinājis veikt lokālo anestēziju pie krūšu kaula, taču pārdūris pacienta plaušu. Par to viņam uz laiku liedza darboties Dānijā. Aizstāvībai viņš paziņoja, ka farmācijas uzņēmumiem nepatīkot viņa alternatīvās darba metodes un šādi viņš tiekot sodīts.
Muhamedam Adilam (Mohammad Adil) nesen Lielbritānijā uz laiku apturēta mediķa licence, jo viņš sociālajos medijos izplatījis dezinformāciju par Covid-19. Savukārt Heinrihs Fihtners (Heinrich Fiechtener) ir ne tikai onkologs, bet arī agrākais galēji labējās partijas Alternatīva Vācijai politiķis. Viņš medijos ievērots saistībā ar rasu naidu kurinošiem komentāriem, kuru dēļ reiz viņam policijas pavadībā nācies pamest Štutgartes parlamenta sēdi.
Secinājums:
Nav tiesa, ka Covid-19 tests uzrādītu viltus pozitīvu rezultātu vairāk nekā 89% gadījumu. Vairākiem no ārstu grupas biedriem, kas izplatījuši paziņojumu, ir apšaubāma reputācija, kas saistās gan ar viņu profesionālo darbību, gan citu nepatiesu ziņu izplatīšanu.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.