Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Aptuveni pirms mēneša ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) jau atkal cēla trauksmi – Krievija mēģina iejaukties vēlēšanu procesā un noskaņot vēlētājus pret Demokrātu partijas kandidātu Džo Baidenu. Tas gan nav nekas jauns. Krievija par labu pašreizējam prezidentam Donaldam Trampam sociālajos medijos darbojās arī pirms iepriekšējām vēlēšanām 2016.gadā.  Kādām metodēm tā iejaucas, un cik lielu auditoriju spēj piesaistīt Krievijas radītie sociālo mediju viltus profili jeb troļļi?  

Iespēju ieskatīties 2016.gada kampaņā sniedzis Twitter. Pēc pagājušajām ASV prezidenta vēlēšanām un ar tām saistītajiem skandāliem sociālais medijs identificēja un publicēja troļļu tvītu datubāzes ar miljoniem ierakstu. Tajās atrodamo pētīja arī Re:Check.

Pirmajā un lielākajā Twitter publicētajā troļļu tvītu arhīvā atrodami teju deviņi miljoni ierakstu jeb tvītu, ko publicējuši apmēram četri tūkstoši kontu ar kopumā 6,4 miljoniem sekotāju. 

Vairumam Twitter troļļu lietotājvārda vietā bija ciparu virkne. Tie dalījās ar citu lietotāju ierakstiem, kā arī Krievijas propagandas mediju, piemēram, RT (agrāk – Russia Today) rakstiem. Visiem viltus kontiem neveicās vienlīdz labi, taču bija arī zvaigžņu līga – 123 troļļu konti tik ticami atdarināja īstus cilvēkus, ka piesaistīja katrs vairāk nekā 10 tūkstošus sekotāju.

“Veiksmes pamatā bija personalizēta lietotāja persona un unikāls saturs, kas vairoja uzticību,” stāsta domnīcas Atlantic Council dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva. Proti, šie troļļi ne tikai publicēja strīdīgus viedokļus saistībā ar dažādām politiskām aktualitātēm, bet arī rakstīja par mājdzīvniekiem, Holivudas slavenībām un pat dalījās ar viltus stāstiem no savas dzīves. Piemēram, par emocionālajām traumām, kas gūtas 11. septembra teroraktu dēļ. Saturs bija tik pārliecinošs, ka pat pasaulslavenu mediju žurnālisti mēdza noturēt troļļus par īstiem viedokļu līderiem. 

Veiksmīgie un neveiksmīgie troļļi

 Kā izpētījis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, viltus konta dzīve sākas kā botam jeb automatizēti pārvaldītam kontam. Ar tādu kontu starpniecību troļļu fermu darbinieki vai nu vienlaicīgi izplata vienādus paziņojumus, vai arī padod tālāk citu lietotāju ierakstus. Notiek sacensība, un izdzīvo stiprākie. Ja kādam kontam izdodas savākt lielāku sekotāju skaitu, to pārņem kāds cilvēks un cenšas iesaistīties sarunās ar īstiem lietotājiem. 

Lai noskaidrotu, kāda veida ziņojumi gūst cilvēku ievērību, tie sākotnēji publicēti mazāk populārā sociālajā forumā Reddit. Pēc tam veiksmīgākie pārpublicēti Twitter.

Kā tas notiek? To parāda dažu populāro troļļu portreti, ko izveidojām no tvītu datubāzē pieejamās informācijas.

Dženna Ābramsa (@Jenn_Abrams), 80 tūkstoši sekotāju

Džennai Ābramsai patika suņi un viņa ik pa laikam dalījās ar amerikāņu rakstnieka Kurta Vonnegūta citātiem. Viņu ļoti kaitināja feministes un Demokrātu partijas prezidenta kandidāte 2016. gadā Hilarija Klintone. Twitter iegūtā atpazīstamība viņai ļāva kā Holivudas zvaigznei organizēt jautājumu un atbilžu sesijas savā blogā – fani iesūta jautājumus, bet atbildēs viņa stāstīja par savu dzīvi un uzskatiem.

Dženna bija fiktīvs jaunas konservatīvas amerikānietes tēls. Viņas profila bilde nozagta Instagram. Tās patiesā īpašniece ir Natālija Redkina no Sanktpēterburgas, un viņai ar Džennu nav nekāda sakara.  

Ābramsas tvīts “#AizvainoVisusČetrosVārdos pastāv tikai divi dzimumi @NatGeo”

Dženna nebija parasts trollis. Medijos viņa pat nosaukta par troļļu princesi. Viņai izdevās ne tikai iemantot 80 tūkstošus sekotāju, bet arī iesaistīt asās Twitter diskusijās vēsturniekus, aktierus un bijušo ASV vēstnieku. Vairāki populāri mediji, to skaitā CNN, BBC, The New York Times un The Washington Post, publicēja viņas viedokli savos rakstos.  

Citi mediji kā Mashable un Variety pat izveidoja ziņas, balstoties uz Džennas tvītā paustu informāciju, ka CNN kļūdas pēc pārraidījis pornogrāfisku video. Šāds eksperiments ar mediju izjokošanu var šķist nevainīgs, taču tvītu datubāzē arī atrodamas liecības, kā vairāki troļļu konti koordinēti un aktīvi mēģinājuši celt trauksmi par izdomātām katastrofām. Piemēram, par it kā notikušu radiācijas noplūdi Ukrainas atomelektrostacijā Zaparožjē.

Džennas Ābramsas fenomenu pētījis arī Viskonsinas-Medisonas universitātes pētnieks Jipins Sja (Yiping Xia). Viņš stāsta Re:Check: “Ieraudzīju Džennas Ābramsas tvītu. Es noklikšķināju un domāju, ka, oho, šim trollim ir blogs. Kāpēc viņa tā cenšas?”

Pētot citus tvītus, viņš domājis, ka viegli sevi var iztēloties kā konservatīvu amerikāni, kas notic, lasa un seko viņas teiktajam. Pētnieks atzīst, ka, vienkāršam Twitter lietotājam ir teju neiespējami saprast, vai šāds konts ir vai nav trollis. Dženna pratusi radīt īstas influenceres iespaidu – asprātīga, patriotiska, gudra sieviete, kas izbauda dzīvi. 

Pētnieks stāsta, ka trollis sekotājus sākotnēji iemantojis, regulāri rakstot komentārus pie populāru lietotāju tvītiem, bet pēc tam komentējot ziņas pats un reizēm stāstot par savu dzīvi. Sja pieļauj, ka nokļūt mediju ziņās bija viens no Džennas mērķiem, lai sasniegtu vēl lielāku auditoriju. Viņš saka, ka troļļi to panākt mēģina un mēģinās, bet žurnālistiem būtu jāpārbauda ieraksta autora identitāte, ja plānots atsaukties uz kāda sociālo mediju lietotāja teikto.

Re:Check mēģināja sazināties ar Džennu, rakstot uz vairākām epasta adresēm, kas bija norādītas viņas tvītos, taču atbildi nesaņēma.

Pamela Mūra, @Pamela_Moore13, 71 tūkstotis sekotāju

Atšķirībā no Ābramsas kāda cita populāra Twitter lietotāja Pamela Mūra neslēpa atbalstu Trampam. Mūrai sekoja un ar viņas tvītiem dalījās pat ar Trampa priekšvēlēšanu kampaņu saistīti cilvēki, piemēram, bijušais prezidenta padomnieks drošības jautājumos Maikls Flins. Arī uz viņas tvītiem atsaukušies mediji.

Twitter rakstīja gan kreisi, gan labēji noskaņoti troļļi, tomēr pastāv būtiskas atšķirības abu pušu metodēs. Labēji noskaņotie konti bieži atbalstīja Trampu un uzbruka Klintonei. Savukārt kreisi noskaņotie troļļi lielākoties izvēlējās rakstīt par strīdīgiem tematiem kā Black Lives Matter – kustību, kas vēršas pret policijas vardarbību pret melnādainajiem. Šo vērojumu apstiprina arī pērn publicēta pētījuma rezultāti.   

Mūras tvīts “Piecas bīstamākās čūskas Ziemeļamerikā. Tā ar lielo muti ir īpaši bīstama.”

Mūra atšķirībā no Ābramsas Twitter rakstīja galvenokārt par politiku. Toties  viņa izmantoja mēmes jeb joku formātus, kas ir populāri un strauji izplatās lietotāju vidū. Mūra arī regulāri publicēja sazvērestības teorijas, piemēram, ka Klintone ir sātanistu un pedofilu kopienas līdere

1-800-WOKE-AF, @GLOED_UP, 29 tūkstoši sekotāji

Šis trollis atdarināja politiski kreisi noskaņotus amerikāņus. Viņš rakstīja par policijas vardarbību pret melnādainajiem ASV iedzīvotājiem, pieminēja upurus un stāstīja, ka valstī nejūtas droši. Reti tvītoja par prezidenta amata kandidātiem, taču, kad to darīja, kritiski izteicās gan par Trampu, gan Klintoni.

Medijs The Atlantic izpētījis, ka Krievija jau ilgstoši izplatījusi propagandu saistībā ar rasu konfliktiem ASV, pat vēl krietni pirms Aukstā kara. Par to uzkurināšanu ar troļļu palīdzību ir bažas arī pirms šīm vēlēšanām. Tāpat mediji ziņojuši par viltus kontiem, kas atdarina melnādainos Trampa atbalstītājus un vēsta, ka kļuvuši par republikāņiem, jo nepiekrīt Black Lives Matter uzstādījumiem.

Tomēr no Krievijas nav viegli pārliecinoši notēlot melnādainu vīrieti Seintluisā. Piemēram, konta agrīnajos ierakstos redzami neveikli mēģinājumi izmantot ASV afroamerikāņu kopienai raksturīgu slengu. Ar laiku autors šiem pūliņiem atmeta ar roku. Pētniece Aleksejeva Re:Check stāsta, ka nav tādu pazīmju, kas nepārprotami ļautu secināt – viens vai otrs profils ir trollis. Tomēr valodas lietojumam pētnieki pievērš uzmanību – reizēm tās ir gramatikas kļūdas, reizēm no krievu valodas tiešā veidā tulkoti frazeoloģismi. Piemēram, šī konta autora titulbildē 2015.gadā bija iekļauts teksts “What do you love about being dark skin?” jeb “Kas tev sevī patīk, esot melnai ādai?”

Daži melnādaino amerikāņu viltus konti ne tikai komentēja valstī notiekošo, bet arī aicināja cilvēkus iesaistīties noteiktu organizāciju darbā un piedalīties protestos. Dažiem Kremļa troļļiem tas arī izdevās, ziņo medijs Buzzfeed.

Troļļa Kristālas Džonsones tvīts “Mēs meklējam labus cilvēkus, kas ir gatavi palīdzēt organizēt pasākumus. Vairāk informācijas, rakstot privāti.”

Par ko troļļi tvīto tagad?

Gan sociālie mediji, gan ASV drošības iestādes apstiprinājušas, ka propagandas kampaņas nekur nav pazudušas. Lai izpētītu izmaiņas Kremļa taktikā, vajadzīgs laiks. Aleksejeva secina, ka Krievija savu darbošanos cenšas rūpīgāk slēpt. Proti, troļļu konti retāk cenšas paši kļūt par Twitter influenceriem, bet drīzāk darbojas nelielās, marginālās grupās. “Viņi ir kā pelēkie kardināli, kas ietekmē cilvēkus, kas pēc tam ar karogu iet un sludina to vēstījumu,” skaidro pētniece.  

Nesen sociālie mediji Twitter un Facebook, sadarbojoties ar drošības iestādēm, nākuši klajā ar vēl kādu spilgtu un svaigu piemēru – viltus ziņu lapu un ar to saistītu sociālo mediju kontu tīklu Peace Data. Tā bija it kā politiski kreisi orientēta ziņu lapa, kuras saturu veidoja arī ASV iedzīvotāji. Ziņojumi kopumā šķietami neatšķiras no tiem, ko kreisi noskaņoti troļļi rakstīja Twitter pirms 2016. gada vēlēšanām. Aprakstītas daudzas dažādas problēmas un netaisnības ASV un pasaulē, taču Demokrātu partijas kandidāts netiek atbalstīts. Baidens un viceprezidenta amata kandidāte Kamala Harisa kritizēti kā pārāk labēji noskaņoti.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.