Rietumu ietekme un Polijas vēlme paplašināties. Ko Kremļa mediji stāsta par notikumiem Baltkrievijā?
Neskaitāmas paralēles ar Ukrainas Maidanu, ārējas ietekmes piesaukšana un pat Polijas vainošana it kā vēlmē atjaunot lielvalsti Žečpospolitu jeb Polijas-Lietuvas ūniju, kurā savulaik iekļāvusies arī Baltkrievijas teritorija. Šādi un citi faktos nebalstīti vēstījumi pēc 9. augustā notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām skan Krievijas valsts kontrolētajos medijos. Re:Check divas nedēļas sekoja Krievijas valsts televīzijas kanālu ziņām un ziņu portālu vēstījumiem, kā arī apkopoja apgalvojumus un pieļāvumus, kas Kremļa televīziju sižetos un portālu rakstos atkārtojas visbiežāk.
Baltkrievijā 9. augustā notika prezidenta vēlēšanas. Pēc oficiālajiem datiem ilggadējais autoritārais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko saņēma 80% vēlētāju balsu, bet viņa galvenā konkurente Svetlana Tihanovska 10%. Eiropas Savienības valstis vēlēšanu rezultātus neatzina. ES padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels skaidroja, ka vēlēšanas nebija brīvas, godīgas un neatbilda starptautiskajiem standartiem. Taču, piemēram, Krievija tos atzina. Valstī pēc vēlēšanām sākās vērienīgi iedzīvotāju protesti, kas turpinās aizvien. Dažas dienas pēc protestu sākšanās varasiestādes aizturēja kopumā vairāk nekā 6000 cilvēku. Tika masveidā ziņots par varasiestāžu vardarbību un cilvēku piekaušanu. Vēlāk daļu no viņiem atbrīvoja. Protesti aizvien turpinās.
“Viens pret vienu” kā Ukrainā
Lukašenko vairakkārt sacījis, ka protestētājus vada ārēji spēki un piesaucis Ukrainas Maidanu, kura atkārtošanos nepieļaušot. To pašu vēstījumu atkārtoja Krievijas valsts mediji. “Ukraina visam tam secīgi ir izgājusi cauri,” norāda RTR Planeta korespondents ziņu sižetā par 16. augustā notikušajiem mītiņiem. Kā zināms, vienā tika atbalstīts Lukašenko, citos ļaudis daudz lielākā skaitā protestēja pret prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Krievijas mediji gan atšķirīgi ziņoja par protestētāju skaitu abos mītiņos. Tā Pirmais kanāls ziņoja par 60 tūkstošiem cilvēku, kas pulcējās Lukašenko atbalstam, bet nenosauca protestējošo skaitu, kas pārsniedza 200 tūkstošus. Arī medija informācija par atnākušo skaitu uz Lukašenko atbalsta mītiņu drīzāk atbilst Baltkrievijas varasiestāžu teiktajam, kas vēstīja par 65 tūkstošiem cilvēku. Tikmēr Baltkrievijas neatkarīgais medijs tut.by ziņoja par krietni mazāku cilvēku skaitu Lukašenko atbalsta mītiņā – no septiņiem līdz aptuveni 30 tūkstošiem.
Līdzīgi vēstījumi un paralēles tieši ar Maidanu Ukrainā un krāsainajām revolūcijām atkārtojas gandrīz katrā Re:Check skatītajā sižetā par Baltkrieviju gan Pirmajā kanālā, gan NTV Mir un RTR Planeta. Salīdzinājumos nemainīgi tiek uzsvērtas šo notikumu bēdīgās sekas valstīm un to iedzīvotājiem, demonstrējot, ka tas pats gaida arī Baltkrieviju.
Piemēram, Pirmā kanāla 16. augusta ziņu sižetā kāds Lukašenko atbalsta akcijas dalībnieks stāstīja, ka “mēs zinām visas šīs tehnoloģijas” un tās esot pielietotas daudzās valstīs. Par “ārējiem spēkiem” runāja arī sižeta autors, secinot, ka tā ir “vēl viena analoģija ar notikušo Ukrainā.” Kā piemēru viņš minēja Latviju, Lietuvu un Poliju, kas draud ar sankcijām Minskai un piedāvājot būt par starpniekiem starp varu un opozīciju. Korespondents sižetā atgādina par Ukrainas bijušo prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš esot piekritis visām Maidana prasībām, taču: “Visi atceras, ar ko tas beidzies.” Tajā pašā dienā par “Rietumu partneru starpniecību” runāja arī RTR Planeta. Jautājumu komentēja politologs Dmitrijs Abzalovs, kas iepriekš, piemēram, atbalstījis Krievijas prezidenta Vladimira Putina virzītos grozījumus konstitūcijā. Viņš ziņās stāstīja par “starpniecības shēmām” un atgādināja par Vācijas, Francijas un Polijas ārlietu ministru ierašanos Kijevā, norādot, ka jau pēc pāris stundām Janukovičs bijis spiests bēgt no valsts un pie varas nonākuši protestētāji.
RTR Planeta intervētā eksperta teiktais neatbilst patiesībai. Janukovičs aizbēga uz Krieviju 2014. gada februārī pēc protestiem, kas izcēlās pēc viņa atteikšanās parakstīt asociācijas līgumu ar ES. Protestos tika nogalināti vairāk nekā 100 cilvēki. Janukovičs tika gāzts un bēga vispirms uz Krimu, bet dažas dienas vēlāk uz Krieviju. Aizbēgt viņam palīdzējusi Krievija, ko vēlāk atzina arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Vēlāk gan noteiktos Krievijas valsts kontrolētajos medijos tika minētas arī dažas atšķirības starp situāciju Kijevā pirms vairākiem gadiem un Baltkrievijā šobrīd. Taču biedēšana ar Maidanu turpinājās. Piemēram, Pirmā kanāla ziņās korespondents pēc Ukrainas 2014. gada notikumu izklāsta piebilda, ka noteiktos jautājumos starp Baltkrieviju un Ukrainu ir “vesela aiza” – šobrīd akcijas Baltkrievijā notiekot miermīlīgi un neesot pret Krieviju vērsta noskaņojuma.
Turpretī RTR Planeta pieaicinātie eksperti turpināja klāstīt, ka neredz pilnīgi nekādu atšķirību starp notiekošo tagad Baltkrievijā un pirms vairākiem gadiem Ukrainā. Neredzēja atšķirības arī, piemēram, Krievijas ziņu portāla RIA Novosti autors Vladimirs Korņilovs viedokļa rakstā “Kāda ir Minskas Maidana galvenā atšķirība no Kijevas”. Ievadā viņš jau secināja, ka paralēļu ir daudz un pieminēja “standarta “krāsaino revolūciju” tehnoloģijas, kuras ne tik sen izmēģinātas arī Ukrainā”. Par vienīgo atšķirību viņš nosauca to, ka abu Ukrainas Maidanu gadījumā (2004. un 2013. gadā) ārzemju ietekme bijusi slēpta, bet Baltkrievijas protestu gadījumā “neviens pat necenšas kaut kā slēpt vai noretušēt ārzemju ietekmi”, piesaucot konkrēti ietekmi no Polijas.
Tomēr atkārtotie vēstījumi par to, ka viss notiek “viens pret vienu” kā Ukrainā vai citās krāsainajās revolūcijās, nav korekti. Eiromaidanam sākoties 2013. gadā, kā arī 2004. gadā pirmās miermīlīgās “Oranžās revolūcijas” laikā Ukraina nebija autoritāra valsts, kāda ir Baltkrievija. Būtiskās atšķirības no citām revolūcijām uzsver arī BBC, norādot, ka citas valstis nebija tik striktas autokrātijas, kāda ir Baltkrievija. Kā raksta BBC, Ukrainas opozīcija bija legāls un organizēts spēks, tai bija politiskie līderi, pārstāvniecība parlamentā, saiknes ar varu un spēka struktūrām. Savukārt protestētājiem Baltkrievijā nekā tāda nav. Baltkrievijā spēcīgas organizētas opozīcijas nebija gadiem īstenoto represiju dēļ, bet jaunas struktūras veidojušās priekšvēlēšanu kampaņas un protestu laikā.
Tāpat Baltkrievijas gadījumā nav bijis aktuāls arī ģeopolitiskais faktors, kas bija nozīmīgs Ukrainā 2013.–2014. gadā. Maidana dalībnieki bija par ciešāku sadarbību ar Eiropu un pret iestāšanos Muitas savienībā. Savukārt protestētāji Baltkrievijā nevēlas vājināt ciešās saites ar Krieviju, bet gan iestājas pret Lukašenko un vēlēšanu rezultātu viltošanu.
Biedēšana ar rūpnīcu iznīcināšanu
Krievijas mediji arī uzsvēra Baltkrievijas un Krievijas ciešās ekonomiskās saites jeb Baltkrievijas ekonomisko atkarību no Krievijas. Ar Ukrainas piemēru un šajā valstī aizvērtajām rūpnīcām tika biedēts arī šajā gadījumā. “Pēc piemēriem, kas notiek, ja aprauj stabilas saiknes, tālu iet nevajag. Blakus esošajā Ukrainā uz izzušanas robežas ir pat ne vien atsevišķas rūpnīcas, bet veselas nozares,” ziņu sižetā vēsta Pirmā kanāla korespondents. Viņš stāsta, ka aizvēršana draud milzīgajai raķešbūves rūpnīcai Južmaš un citām. Sižetā stāsta arī par “uzjautrinošu vēstījumu” baltkrieviem internetā no Ukrainas Ļvivas Autobusu rūpnīcas (LAZ) darbiniekiem. Televīzijā rāda pussagruvušas rūpnīcas attēlu un ierakstu ar LAZ darbinieku “sirsnīgiem sveicieniem no Polijas dārzeņu laukiem” Baltkrievijā protestējošo rūpnīcu darbiniekiem.
Paralēli oficiālajiem medijiem līdzīgus stāstus par zaudēto rūpniecību un it kā grūstošo ekonomiku arī Latvijā izplatīja dažādi sociālo mediju profili no Krievijas. Re:Check jau rakstīja par nepatiesiem statistikas datiem un biedēšanu ar ražošanas izzušanu Latvijā. Latvijā šim vēstījumam palīdzēja izplatīties Saeimas deputāts no Saskaņas Vjačeslavs Dombrovskis. “Ko mēs varam iemācīt baltkrieviem?” viņš rakstīja Twitter, daloties ar pussagruvušu rūpnīcu fotogrāfijām Latvijā. Deputāts gan nepiebilda, ka vismaz “Radiotehnikas” rūpnīcas ēku nojauca un tās vietā būvē ķēdes veikalu.
Tiesa, šie ieraksti no politiķa Twitter pazuda: “Jā, dažreiz man patīk provocēt.” Vēlāk viņš astoņos jaunos ierakstos skaidroja savu pozīciju un piebilda: “Varbūt šoreiz šī provokācijas bija vai nu pārāk veiksmīga, vai nu ne īpaši veiksmīga. Jums par to spriest. Cerot uz Jūsu sapratni.”
ASV ieinteresētība un NATO spēku koncentrēšana
Lukašenko bieži savos izteikumos vaino ārēju ietekmi, un Krievijas kontrolētie mediji to bieži atkārto – gan piesardzīgi pieminot vārdā nenosauktus “destruktīvos spēkus”, gan norādot Rietumu virzienā un, visbeidzot, nosaucot konkrētas valstis. To vidū Poliju un Lietuvu, dažkārt arī Latviju. Piemēram, Pirmā kanāla ziņās korespondents norādīja uz ekspertu secināto, ka “ASV visvairāk ir ieinteresētas jaunā krāsainajā revolūcijā”, gan nenorādot, kā tieši šis izdevīgums izpaužas. Precīzi tādu pašu vēstījumu par ASV savās ziņās pauda arī RTR Planeta. Krievijas medijos arī piesaukti Lukašenko izteikumi par NATO draudiem pie Baltkrievijas robežas un vēlmi “pārstiept” uz Baltkrieviju “alternatīvu prezidentu”. Vēlāk arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs medijos tika citēts norādām, ka Baltkrievijas opozīciju vada Rietumu partneri.
NATO gan atkārtoti noraidījusi Lukašenko apvainojumus par organizācijas spēku koncentrēšanu pie Baltkrievijas robežām. Šo informāciju tāpat noliedza Polija un Lietuva. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādījis, ka ir nepieļaujami izmantot NATO kā attaisnojumu protestu apspiešanai.
Tihanovska kā Rietumu sabiedrotā
Ar ārējo ietekmi Krievijas mediji saistīja arī Baltkrievijas prezidenta amata kandidāti Svetlanu Tihanovsku, kas pēc vēlēšanām atstāja Baltkrieviju un ieradusies Lietuvā. NTV Mir piesauca Tihanovskas video uzrunu un izcēla viņas gaidas pēc jaunām vēlēšanām, ko pieņemtu pasaules sabiedrība. Korespondents vien piebilda: “Nevis paši baltkrievi.” Televīzijas ziņās arī uzsvars likts uz Tihanovskas saziņu ar ES, kā arī to, ka viņa aizvien biežāk runājot angliski. Tādējādi secināts, ka viņas adresāts ir Rietumi. Tihanovska gan preses konferencē Viļņā 21. augustā aicināja pasaules valstis respektēt Baltkrievijas suverenitāti.
“Baltkrievijā notiekošajā iejaucas arī Latvija”
Savukārt, piemēram, Pirmā kanālā 17. augusta ziņās korespondente secināja, ka “Baltkrievijā notiekošajā atklāti iejaucas arī Latvija”. Pamatojums – 150 000 eiro, ko Latvija iedalījusi Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai.
Latvijas valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 25. augustā patiesi piešķīra Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu atbalstam 150 tūkstošus eiro. No tiem daļa piešķirta biedrībai Latvijas platforma attīstības sabiedrībai, lai sadarbībā ar Baltkrievijas NVO sniegtu juridisko palīdzību pēc vēlēšanām cietušajiem cilvēkiem. Daļa – Resursu centram sievietēm Marta, lai sniegtu psiholoģisku, praktisku, juridisku un medicīnisku palīdzību pēc vēlēšanām cietušajiem un celtu Baltkrievijas psihologu kvalifikāciju. Naudu piešķirs arī Baltijas Mediju izcilības centram, lai finansiāli atbalstītu neatkarīgos plašsaziņas līdzekļus Baltkrievijā.
“Polija vēlas iekļaut Baltkrieviju savā ietekmes sfērā”
Krievijas mediji īpaši izceļ Poliju, pat atgādinot tās vēsturi. “No ārzemēm (konkrēti – no Polijas teritorijas) tiešā veidā vada burtiski katru akciju Baltkrievijā,” teikts minētajā Ria Novosti viedokļa rakstā. Tajā pausts, ka poļi neslēpjot vēlmi ievilkt Baltkrieviju savā ietekmes sfērā, kā arī nostalģiju pēc kādreiz milzīgas un ietekmīgas lielvalsts. RTR Planeta ziņās arī runāja par “Fantoma sāpēm”, kas neatlaiž Varšavu, pēc lielvalsts, kurā kādreiz bijusi arī mūsdienu Baltkrievijas teritorija.
Tāpat par “Polijas nacionālistu sapni” sprieda arī Rossija-1 raidījumā 60 minūtes.
Līdzīgus vēstījumus izplatījis arī Lukašenko, piemēram, par plāniem atšķelt Grodņas apgabalu. Tas robežojas ar Lietuvu un Poliju. Polijas prezidenta kancelejas vadītājs Kšištofs Ščerskis noraidījis Lukašenko apgalvojumus par Polijas vēlmi iejaukties Baltkrievijas teritorijā un nosaucis tos par “skumjiem un pārsteidzošiem”.
Kremlis aicina citus neiejaukties
Kremļa mediji samērā daudz runāja par vārdā nenosauktu ietekmi uz notiekošo Baltkrievijā, bieži to pat nepamatojot. Savukārt Kremlis ilgāku laiku par notiekošo Baltkrievijā izteicās samērā piesardzīgi. Vien vairāk nekā divas nedēļas pēc vēlēšanām Baltkrievijā Kremlis Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova personā sāka sniegt izvērstākus komentārus par notiekošo Baltkrievijā. Aizvien biežāk līdzīgi jau iepriekš Krievijas valsts medijos paustajam sāka izskanēt arī Kremļa aicinājumi neiejaukties. Krievijas ziņu portāls RT 24. augustā vēstīja par Kremļa satraukumu saistībā ar ārēju iejaukšanos Baltkrievijas lietās.
Savukārt 27.augustā izvērstāku viedokli par notiekošo Baltkrievijā intervijā valsts televīzijā sniedza Putins. Arī Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS ziņoja par šo interviju. Putins izteicies, ka pastāv vēlme ietekmēt procesus Baltkrievijā no ārienes noteiktu politisko interešu dēļ. Tāpat Putins paudis, ka Krievija uzvedas krietni atturīgāk attiecībā pret notikumiem Baltkrievijā nekā daudzas citas valstis, tostarp Eiropas valstis un amerikāņi. Tomēr vienlaikus Putins norādījis, ka Krievija pēc Lukašenko lūguma gatava nosūtīt uz Baltkrieviju policijas spēkus kaimiņvalsts līdera atbalstam. Turklāt jau drīzumā pēc vēlēšanām Krievija solīja vajadzības gadījumā sniegt Baltkrievijai tajā skaitā militāru palīdzību. Tāpat Baltkrievijas valstij piederošajā raidorganizācijā Belteleradio streikojošos žurnālistus aizvietoja ar Krievijas žurnālistiem. Vēlāk lūgumu Krievijai pēc divām, trim žurnālistu grupām apstiprināja arī Lukašenko.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
