“Baltkrievijai pietrūkst demokrātijas, ja!? Diktators pie varas? Brīvības neesot, ja?” tā kāda Facebook lietotāja sāk ierakstu par to, kādas problēmas Latvijā radušās pēc neatkarības atgūšanas. Viedokli viņa argumentē ar dažādiem lielākoties nepatiesiem statistikas datiem, kas pirmo popularitātes vilni sociālajā medijā piedzīvoja pērn un kurus izplatīja arī Krievijas propagandas medijs Sputnik. Arī tagad ierakstu pārpublicējuši vairāki lietotāji, un kopumā ar to dalījies vairāk nekā tūkstotis cilvēku.
Re:Check pārbaudīja tajā minētos izteikumus.
“Tad lūk, šīs te brīvības un demokrātijas rezultātā 30 gadu laikā Latvijas ārējais parāds ir izaudzis no nulles līdz vairāk nekā 11 miljardiem. Valsts var atļauties maksāt procentos apmēram 1 miljonu dienā! ?”
Valsts parāds būtiski pieauga ekonomiskās krīzes laikā no 8,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2007.gadā līdz 48% 2010.gadā. Pērn to bija izdevies samazināt līdz 37% no IKP, līdz pasauli skāra Covid-19 krīze. Tagad tas atkal pieaudzis. Finanšu ministrija prognozē, ka parāds pieaugs līdz 51,7%. Kopumā parāds ir 12,6 miljardi eiro. Tas gan ir viens no zemākajiem parādiem ES valstīs, kur vidēji tas pērn sasniedza teju 80% no IKP.
Jāpiebilst, ka šo parādu veido gan iekšējais parāds, valstij aizņemoties vietējā finanšu tirgū, gan ārējais parāds, aizņemoties no ārvalstīm. Ārējais parāds sastāda lielāko parāda daļu, teju 10 miljardus eiro, taču ne visu summu.
Parāda apkalpošanai valsts budžetā šogad atvēlēti 228,5 miljoni eiro. Tātad tas neizmaksā miljonu dienā. Finanšu ministrija norāda, ka tuvākajos gados nav sagaidāms izmaksu pieaugums, jo pašreiz naudu iespējams piesaistīt finanšu tirgos ar ļoti zemām likmēm, fiksējot zemas valsts parāda apkalpošanas izmaksas ilgtermiņā.
Tā kā ieraksta sākumā piesaukta Baltkrievija, vērts pieminēt, ka arī Baltkrievijai ir valsts parāds. Kopumā tas sasniedz teju 18 miljardus eiro jeb 34,9% no IKP, bet ārējais parāds – 28,7% no IKP. Baltkrievijas lielākais aizdevējs ir Krievija, tā aizņemas arī no Ķīnas. Jāpiebilst, ka IKP uz vienu iedzīvotāju Baltkrievijā ir gandrīz trīs reizes mazāks nekā Latvijā.
“Mums ir vislielākā ienākumu nevienlīdzība Eiropas savienībā. Džini index pieaugums norāda uz to, ka valdības elite dzīvo uz nodokļu maksātāju rēķina vairāk nekā jebkurā citā ES valstī. ?”
Latvijā nav augstākā ienākumu nevienlīdzība ES, lai gan esam starp nevienlīdzīgākajām valstīm. Pēc pēdējām Pasaules Bankas aplēsēm noslēdzam nevienlīdzīgāko valstu piecinieku, bet mums priekšā ir Bulgārija, Lietuva, Rumānija un Itālija.
Nav arī pareizi, ka Džini koeficients norāda uz valdības elites dzīvošanu uz nodokļu maksātāju rēķina. Koeficients variē no 0 līdz 100, kur 0 nozīmētu vienlīdzīgus ienākumus visiem. Tas kļūst augstāks, ja bagātākajiem valsts iedzīvotājiem pieder vairāk, salīdzinot ar nabadzīgākajiem.
“Mums ir vislielākais IIeN nodokļu slogs ES. Nodokļos no 1000€ algas budžetā iekasē vairāk nekā Anglijā, Luksemburgā, Vācijā… ?”
Latvijā nav augstākais nodokļu slogs darbaspēkam, ņemot vērā visus nodokļus algai, liecina OECD dati. OECD izmanto datus, kur aprēķināts, cik liela daļa no naudas, ko darba devējs tērē darbiniekam, jāiztērē nodokļos. Latvijā tie ir 42.6%, esam 10.vietā no OECD valstīm. Tas ir augstāk nekā valstu grupā vidēji (36%), taču pirmo vietu ieņem Beļģija ar 52.2%. Latvijā arī nav augstākais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kā var secināt no ES apkopotās informācijas par ienākuma nodokli dažādās valstīs.
“Mums ir vislielākā PVN nodokļa likme pārtikas produktiem Eiropas savienībā. ?”
Mums nav vislielākā PVN nodokļa likme pārtikas produktiem ES, liecina Eiropas Komisijas dati. Mūsu standarta PVN likme ir 21%. Tā ir augstāka 11 valstīs.
“Mēs esam trešā vietā pasaulē pēc valsts ierēdņu skaita! Uzņēmēji uztur 3x lielāku skaitu ierēdņu nekā proporcionāli Itālijā un Zviedrijā. 4x lielāku nekā Japānā, Korejā …. ?”
Stāsts par lielo ierēdņu skaitu Latvijā ir mīts. Par to iepriekš rakstījis arī Re:Check. Sabiedriskajā sektorā kopumā strādā apmēram 290 tūkstoši cilvēku. Tikai 11 tūkstoši no tiem ir ierēdņi, puse strādā pašvaldībās un to iestādēs – arī skolotāji, pašvaldības policisti, slimnīcās un pansionātos nodarbinātie. Šādi nodarbināto skaits nav trešajā vietā pat ES, kur nu vēl pasaulē. Eiropā mums priekšā šajā ziņā ir Zviedrija, Dānija, Somija, Lietuva, Igaunija, Horvātija un Francija. Itālijā sabiedriskajā sektorā nodarbināto proporcija ir mazaka, taču ne trīs reizes. Tik liela atšķirība nav starp nevienām Eiropas valstīm.
“Proporcionāli mums ir visaugstākie izdevumi elektroenerģijai. Tie ir 4x augstāki nekā Vācijā, Francijā, Zviedrijā. ?”
Latvijā nav augstākie izdevumi elektroenerģijai, liecina Eiropas Komisijas ziņojums. Mājsaimniecībām cenas ir zem vidējā līmeņa, bet uzņēmējiem – nedaudz virs.
No ierakstā minētajām valstīm mājasaimniecībām cenas ir augstākas Vācijā un Zviedrijā, bet uzņēmējiem – tikai Vācijā. Atšķirība nekur Eiropā nesasniedz 4 reizes.
“Celtniecības izdevumi ir par 326% augstāki nekā ES. ?”
Saskaņā ar Eurostat datiem celtniecības izmaksas Latvijā ir zemākas nekā daudzviet ES, sasniedzot 65.7% no visu valstu vidējā rādītāja.
“Dzīvojamo māju apsaimniekošana par 240% augstāka salīdzinot ar ES bagātajām valstīm. Kaut gan algas ir daudz zemākas ?”
OECD pētījumā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā tērē 21% ienākumu dažādiem tēriņiem, kas saistīti ar mājokli. Tas OECD valstu vidū neizceļas kā augsts rādītājs. Vidējais rādītājs ir apmēram 23%, bet augstākais – apmēram 28% Somijā. To, ka mājokļa tēriņu ziņā neizceļamies arī ES valstu vidū, parāda Eurostat dati. Tiesa, datus atsevišķi par dzīvojamo māju apsaimniekošanu nevarēja atrast ne Re:Check, ne Ekonomikas ministrija.
“Mums ir viszemākais ienākumu līmenis ES. Tas ir tikai 29% no ES ienākumu rādītāja. ?”
Mums ir viens no zemākajiem ienākumu līmeņiem, taču ne zemākais ES, turklāt tas ir 67% no vidējā līmeņa, nevis 29%. Zemāks tas ir Ungārijā un Horvātijā.
“Saskaņā ar EP pētījumu, mums ir viens no visaugstākajiem korupcijas rādītājiem. Korupcijas rezultātā tiek zaudēti apm.5,669€ miljardi gadā. ?”
Tā ir tiesa, ka Eiropas Parlaments 2016.gadā publicēja ziņojumu, kurā Latvijā pieminēta kā viena no valstīm, kura ik gadu korupcijas dēļ zaudē lielas naudas summas. Parlaments piedāvāja divas prognozes – optimistisko un negatīvo. Saskaņā ar optimistisko prognozi zaudējam vairāk nekā trīs miljardus, bet negatīvo – ap pieciem.
“Kopš 1989.gada Latviju pameta ap 800tūkst. iedzīvotāju ???”
Arī šis izteikums ir pārspīlēts. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem kopš 1990. gada no Latvijas aizbraukuši 457 tūkstoši iedzīvotāju. Kopumā iedzīvotāju skaits, tajā skaitā dzimstības un mirstības izmaiņu dēļ, šajā laikā krities par apmēram 760 tūkstošiem cilvēku.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
