Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Lielu Facebook lietotāju uzmanību izpelnījies ieraksts, kurā apgalvots, ka ar Covid-19 testu var skart un bojāt smadzenes. Lai gan ierakstā paustā informācija nav patiesa, ar to dalījušies 900 cilvēku.

Ierakstā teikts:

“Standarta kovidšova PCR testi – tie ir apmēram 15 cm gari kociņi ar vates pikuci galotnē. Tos iebāž nāsī visā garumā, līdz pat tai vietai, kur notiek saskarsme ar rīkli. Kāpēc šie testi ir tieši tādi? Iespējams, ka tas ir tāpēc, ka tādā veidā tiek aizskarta ļoti jūtīgā vieta, ko angliski sauc cribriform plate [..] Tas ir ļoti smalks un trausls kauls. Tur ir tiešā saskarsme ar smadzenēm, konkrēti pieres daivu, kura atbild par visu to, kas saistīts ar gribasspēku un tā noturēšanu.”

Ieraksta autors secina: “Tāpēc jebkādas vielas, kas tiek berzētas gar šo vietu, tiešā veidā spēj iekļūt cilvēka smadzenēs. Vīrusi, ķīmija, nanotehnoloģijas – jebkas”.

Daļa no ierakstā paustās informācijas aizgūta no līdzīgiem nepatiesiem ierakstiem, ko izplata lietotāji ārvalstīs. Arī Latvijā lietotāji jau iepriekš dalījušies ar līdzīgu informāciju. Ierakstā teikto pārbaudīja Re:Check un toreiz tāpat kā tagad secināja, ka satraukumam par testa ietekmi uz smadzenēm nav pamata.

Kā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja Gunta Sumeraga, gan Covid-19, gan citi vīrusi organismā nonāk kā gaisa pilieni caur augšējo elpceļu – deguna dobuma, aizdegunes, rīkles, balsenes – gļotādu. Visaugstākā vīrusa koncentrācija atrodas aizdegunē, tāpēc no turienes arī ņem uztriepi testam. 

Ierakstā piesauktais cribriform plate (angļu val.) ir sietiņkaula daļa, kas atrodas ļoti augstu deguna dobumā, kur ir deguna dobuma griesti un galvaskausa priekšējās bedres grīda. Ierakstā minēto sietiņkaula daļu ar šo testu traumēt nav iespējams, jo vīrusa materiālu ņem no aizdegunes, nevis deguna dobuma augšējās daļas. “Piekļūt šai vietai ir diezgan grūti pat deguna operāciju laikā,” uzsver Sumeraga. 

Lai pareizi paņemtu paraugu, pacients atliec galvu un ārsts ar vieglām, rotējošām kustībām deguna ejā ievieto kociņu. Pieaugušajiem to ievieto apmēram piecu centimetru dziļumā, kā Re:Check procesu iepriekš skaidroja Centrālās laboratorijas galvenā speciāliste, laboratorijas ārste Jana Osīte. Vates kociņš ir ražots no speciāla, elastīga materiāla, ar kuru nav iespējams traumēt deguna ejas.

Gan Sumeraga, gan Osīte uzsver, ka, lai gan procedūra var būt nepatīkama, tā nav bīstama. Ne sietiņkaulu, ne arī kādu smadzeņu daļu nekādi traumēt nav iespējams.

Arī Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca Re:Check apstiprināja, ka šādi traumēt smadzenes ir anatomiski neiespējami. Pie šāda slēdziena, veicot faktu pārbaudi līdzīgam ierakstam, nonāca arī ziņu aģentūra Reuters

Ieraksta autors arī retoriski jautā, vai testa kociņi “nevar tikt pielietoti, lai cilvēkus kā reizi ar kaut ko inficētu vai tajos var tiek pielietotas ķīmiskas vielas, vai pat nanotehnoloģijas”. Arī tas nav iespējams, jo testa veikšanai izmanto sterilu kociņu, ko no iepakojuma ar vienreizlietojamajiem cimdien izņem tikai pacienta klātbūtnē, sacīja Osīte.

Ieraksta autora komentāru iegūt neizdevās. Faktu pārbaudītāju redzeslokā viņš nonācis vairākkārt, taču uz aicinājumiem komentēt izteikumus neatsaucas un Re:Check žurnālistes Facebook ir bloķējis.

Secinājums: Ar Covid-19 testos izmantotajiem kociņiem nav iespējams traumēt smadzenes vai tajās kaut ko ievadīt. Tas ir anatomiski neiespējami.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.