Huawei delegācija, ieskaitot sabiedrisko attiecību direktoru Centrālajā un Austrumeiropā, un Ziemeļvalstu reģionā Xiaobo Xu (pirmais no labās), ceļā uz tikšanos ar Igaunijas IT ministru Kaimaru Karu 2020. gada 15. janvārī. Foto: Andres Putting / Ekspress Meedia

Cīnoties par iespēju piedalīties Igaunijas 5G telekomunikāciju tīkla būvniecībā, Ķīnas tehnoloģiju milzis Huawei savu interešu lobēšanai nolīdzis uzņēmumu, kurā nodarbināti trīs bijušie kaimiņvalsts ministri. Izmantojot viņu politisko ietekmi, Huawei vēlas panākt, lai tiktu mainīts lēmums par uzņēmuma izslēgšanu no 5G tīkla attīstības drošības apsvērumu dēļ.

2019. gada rudenī Igaunijas valdība plānoja pieņemt izmaiņas likumdošanā, kas praktiski liegtu Huawei piegādāt iekārtas un tehnoloģiju Igaunijas 5G tīkla attīstībai, iepriekš vēstīja Re:Baltica. Lēmuma projekts paredzēja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības un tehniskās regulēšanas iestādei (TTJA) būtu jāapstiprina 5G tehnoloģija, taču, lai to izdarītu, TTJA būtu jākonsultējas ar Igaunijas pretizlūkošanas dienestu KAPO, Ārējās izlūkošanas dienestu un Informācijas sistēmu institūciju. Ja viena no drošības iestādēm 5G tehnoloģiju uzskatītu par ievainojamu vai saskatītu iespējas, ka tehnoloģiju var izmantot, lai iegūtu lietotāju datus, tās izmantošana 5G tīklā būtu aizliegta.

Taču Igaunijas Tieslietu ministrija negaidīti nolēma, ka piedāvātais valdības lēmuma projekts neatbilstu konstitūcijai. Lai jauno kārtību apstiprinātu, vispirms jāmaina Igaunijas elektronisko sakaru likums.

Šis pavērsiens Huawei devis vismaz pāris mēnešus laika, lai cīnītos pret plānotajām izmaiņām.

Ķīnas kompānija nav kavējusies šo laiku izmantot savu interešu aizstāvībai. Huawei nolīgusi PR un lobija kompāniju Powerhouse, kurā nodarbināti trīs bijušie ministri, lai mēģinātu apturēt gaidāmās izmaiņas. Powerhouse līdzdibinātājs un vadītājs ir pieredzējis lobists Janeks Mēgi (Janek Mäggi). Vēl līdz 2019. gada aprīlim viņš bija valsts pārvaldes ministrs esošā premjerministra Jiri Ratasa (Jüri Ratas) pirmajā valdībā.

2019. gadā Mēgi kandidēja Igaunijas parlamenta vēlēšanās, startējot no Centra partijas saraksta, taču parlamentā neiekļuva, un rezultātā atgriezās uzņēmumā Powerhouse. Dažus mēnešus pēc tam viņš uzaicināja divus citus bijušos ministrus pievienoties uzņēmumam.

Viens no viņiem, Marko Pomerants (Marko Pomerants), joprojām ir Igaunijas valdības koalīcijā ietilpstošās nacionālkonservatīvās partijas Isamaa (Tēvzeme) biedrs, kā arī Rakveres pilsētas domes deputāts. Viņš bijis ministrs vairākās valdībās, tostarp ieņemot arī iekšlietu ministra amatu. 2017. gadā pēc izmaiņām viņa pārstāvētās partijas vadībā Pomerants zaudēja vides ministra amatu un atstāja valdību. Otrs politiķis, kurš pievienojies Powerhouse, ir Andress Anvelts (Andres Anvelt). Arī viņš ir bijis ministrs vairākās valdībās, pirms atkāpšanās no amata 2018. gada decembrī viņš vairākus gadus bija iekšlietu ministrs.

Pēdējos divus mēnešus Pomerants un Mēgi ir cītīgi strādājuši, lai atvērtu valdības durvis Huawei. Pomerantam bijusi galvenā loma, organizējot Huawei tikšanās ar Isamaa politiķiem, tostarp ārlietu ministru janvārī un tieslietu ministru šī gada 13. februārī, liecina Delfi un Re:Baltica rīcībā esošā informācija. Tajā pašā dienā Pomerants kopā ar Huawei delegāciju tikās arī ar Igaunijas un Ķīnas parlamentāro grupu.

Martā Huawei ir ieplānota tikšanās ar aizsardzības ministru, arī Isamaa pārstāvi. Uzņēmumam bijušas tikšanās arī ar citiem politiķiem – ekonomikas ministru, IT lietu ministru un Igaunijas parlamenta ekonomikas komitejas priekšsēdētāja vietnieci.

Marko Pomerants (pirmais no labās puses) un Kenets Fredriksens, Huawei izpilddirektora vietnieks (otrais no labās puses) bija daļa no delegācijas, kas lobēja Ķīnas kompānijas intereses, tiekoties ar Igaunijas un Ķīnas parlamentāro grupu 2020. gada 13. februārī. Foto: Kretel Kuusk / Ekspress Meedia

Huawei lobēšanas aktivitātes sagadījušās vienlaikus ar Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ikgadējā drošības ziņojuma publicēšanu. “Mums ir jādomā par to, ar kādu informāciju, ja tāda ir, mēs vēlamies dalīties un vai riski tiek mazināti. Tas jo īpaši attiecas uz arvien plašāk izplatītajām tehnoloģijām, piemēram, viedās pilsētas, 5G un mākslīgā intelekta lietojumprogrammām,” sacīts ziņojuma sadaļā ar nosaukumu “Ķīnas tehnoloģiju slēptās bīstamības”.

“Tādai digitālajai nācijai kā Igaunija sakaru tīkli ir būtisks infrastruktūras elements, un ir jāņem vērā visi riski, kas saisīti ar izmantoto tehnoloģiju. Ķīnai mazas valstis ir vieglāks mērķis, lai veidotu atkarību un vēlāk izdarītu spiedienu,” brīdina izlūkdienests.

Igaunijā nav likumdošanas, kas regulētu lobismu, un ne politiķiem, ne ieinteresētajām pusēm nav jāreģistrē tikšanās vai intereses.

“Es nevaru mainīt faktu, ka viņi ir [mani] partijas biedri,” Pomerants sacīja Delfi un Re:Baltica.

Pomerants apgalvoja, ka viņš ir “tikai daļa no komandas”, kuru Huawei lūgusi palīdzēt “runāt ar dažādiem cilvēkiem par viņu problēmām”. “Ne Powerhouse, ne es personīgi nedarām neko tādu, kas varētu kaitēt Igaunijas drošībai. Tas būtu absurds,” sacīja Pomerants.

Igaunijas parlaments grozījumus elektronisko sakaru likumā plāno pieņemt pirmajā lasījumā šonedēļ. Pēc tam deputāti varēs iesniegt savus priekšlikumus izmaiņām. Parlamenta ekonomikas komitejas priekšsēdētājs Svens Sesters (Sven Sester) sacīja, ka visas ieinteresētās puses – ieskaitot Huawei – tad tiks aicinātas uz diskusijām. Sesters, kurš ir arī Ķīnas parlamentārās grupas priekšsēdētāja vietnieks, pats noraidīja ielūgumu tikties ar Huawei lobistiem janvārī.

Apsteidzot deputātus, Huawei ar Igaunijas advokātu biroja Cobalt palīdzību jau iesnieguši parlamentam savu oficiālo pozīciju. Astoņu lappušu garajā vēstulē kompānija ierosinātos likuma grozījumus sauc par pamattiesībām neatbilstošiem un pārmērīgu regulāciju ar graujošu ietekmi, kas lēmumu par to, kuru tehnoloģiju atļaut vai aizliegt izmantot 5G tīkla būvniecībā, atstātu atsevišķu valsts amatpersonu rokās. Vēstulē, kuru parakstījis Igaunijas Cobalt vecākais partneris Stens Luiga (Sten Luiga), apgalvots, ka, liedzot Huawei dalību Igaunijas 5G tīkla attīstībā, telekomunikāciju sektoram tiks nodarīti zaudējumi 300 miljonu eiro apmērā.

Viens no iemesliem, kādēļ rietumvalstu izlūkdienesti uzskata Huawei par apdraudējumu ir Ķīnas nacionālais izlūkošanas likums, kurš pieprasa organizācijām un cilvēkiem sadarboties ar izlūkdienestiem. Huawei vēstulē Igaunijas parlamentam gan apgalvo, ka šādas prasības nepastāv. “Ķīnā nav tāda likuma, kas atļautu Ķīnas valstij pieprasīt telekomunikāciju ražotājiem ievākt informācija, atstāt iekārtās “caurumus” vai atslēgt klientu sakaru tīklus. Ķīnas valdība neiejaucas mūsu biznesā vai mūsu produktu drošībā.”

Neskatoties uz pēdējā brīža centieniem, varbūtība Huawei panākt sev labvēlīgu lēmumu ir “vāja, ja ne neesoša,” sacīja Andress Reimers (Andres Reimer), cits Powerhouse konsultants.

Pretēji Igaunijai, Latvijā Huawei aktivitātes šobrīd nav novērotas.

Gan premjerministrs, gan satiksmes ministrs, kas atbild par telekomunikāciju jomu, Re:Baltica sacīja, ka viņi pēdējā laikā nav tikušies vai sazinājušies ar Huawei pārstāvjiem. Latvijā arī nebūtu iemesla to darīt, jo valsts nav mēģinājusi ierobežot Huawei iesaisti 5G tīkla attīstībā. Amatpersonas norādījušas, ka 5G kribedrošības riski ir novērtēti un secināts, ka nav juridiska pamata noteikt ierobežojumus Huawei tehnoloģiju izmantošanai 5G tīkla attīstībā.

ASV piegriež skābekli

Pagājušajā nedēļā ASV apsūdzēja Huawei vairākos intelektuālā īpašuma zādzības, reketēšanas un ASV tirdzniecības noslēpumu zādzības gadījumos. Apsūdzībā teikts, ka Huawei apzagusi sešus uzņēmumus. New York Times nosauc Cisco Systems, Motorola Solutions, Fujitsu, Quintel Technology, T-Mobile un CNEX Labs.

ASV aizsardzības ministrs Marks Espers (Mark Esper) Minhenē notiekošajā drošības konferencē brīdināja, ka ASV alianses, ieskaitot NATO, būs apdraudētas, ja amerikāņi eiropiešu lēmuma dēļ ielaist Huawei savos 5G tīklos nevarēs būt pārliecināti par to drošību.

Saskaņā ar apsūdzību Huawei un tās meitas uzņēmumi lietojuši dažādu taktiku. Dažreiz noslēguši konfidencialitātes līgumus ar intelektuālā īpašuma turētāju, bet tad tos pārkāpuši. Ķīnieši centušies rekruitēt gan esošos, gan bijušos ASV kompāniju darbiniekus, kuriem varēju būt pieeja aizsargātajam īpašumam, un mudinājuši arī savus darbiniekus iesaistīties zagšanā. “2013.gadā Huawei izveidoja īpašu bonusu programmu, lai atalgotu darbiniekus, kas ieguva konfidenciālu informāciju no konkurentiem,” sacīts apsūdzībā.

Daži no notikumiem ir pat 20 gadus veci. Viena no epizodēm notikusi 2004.gadā Čikāgas izstādē, kur “Huawei darbinieku nakts vidū atrada citas tehnoloģiju kompānijas stendā (..), kur viņš bija noņēmis tīkla ierīces pārklāju un fotografēja tehnoloģiju zem tā.”

Huawei apsūdzības noliedz un apraksta tās kā daļu no nepārtrauktas ASV kampaņas pret uzņēmumu.


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.

Autors: Holgers Ronemā (Delfi)
Papildu informācija Inese Liepiņa (Re:Baltica)
Redaktore: Sanita Jemberga (Re:Baltica)
Latviski tulkoja Aija Krūtaine