Jaunākās paaudzes mobilo tīklu attīstību gan Baltijas valstīs, gan citviet pasaulē būtiski ietekmē ASV un Ķīnas tirdzniecības karš. Apzinoties gan ģeopolitisko situāciju, gan potenciālos izspiegošanas riskus, Baltijas valstis raugās pēc Briseles padoma, lemjot par Ķīnas tehnoloģiju milža Huawei dalību 5G tīklu attīstībā.

Kad 2013.gada beigās ierēdnis Igaunijas Ārlietu ministrijā atvēra intriģējošu e-pasta pielikumu, viņa datoram piekļuva hakeru grupa, kurai piedēvēta saistība ar Ķīnas valdību. Iebrucēji meklēja īpašas šifra atslēgas, kuras Igaunijas diplomāti izmantoja saziņai ar partneriem Eiropas Savienībā (ES).

Igaunijas iestādes incidentu atklāja pēc vairāk nekā mēneša, 2014.gada sākumā. Igauņi apgalvo, ka, lai gan ķīniešu hakeri sekmīgi iekļuva sistēmā, viņi neatrada, ko meklēja. Igaunija kiberuzbrukumu piedēvē Ke3Chang grupējumam, kas centās ielauzties Eiropas valstu ārlietu ministriju tīklos kopš 2010.gada, bet īpaši aktīvi darbojās 2013. un 2014. gadā. Pikšķerēšanas epastu pielikumi solīja to atvērējiem modeles, bijušā Francijas prezidenta sievas Karlas Bruni kailfoto – vai informāciju par ASV militārajiem plāniem Sīrijā.

Jaunākajā Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par ES un Ķīnas stratēģiskajām attiecībām kritiskās infrastruktūras, tostarp kibertelpas drošība, minēta kā viena no problemātiskajām jomām. Baltijas diplomāti un avoti idrošības dienestos apstiprina, ka Ķīnas izlūkošanas aktivitātes Baltijas valstīs arvien pieaug, un galvenās Ķīnas intereses Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir saistītas ar ES un NATO jautājumiem.

Baltijas valstis šobrīd atrodas krustcelēs, kur tām jāpieņem pirmais būtiskais lēmums tehnoloģiju jomā – vai ļaut Ķīnas telekomunikāciju milža Huawei tehnoloģijas izmantot jaunākās paaudzes 5G mobilo tīklu būvniecībā. Lēmumu apgrūtina fakts, ka Baltijā trūkst speciālistu un zināšanu, lai patstāvīgi izvērtētu tehnoloģiju drošumu, turklāt spiedienu izdara ASV, kas ir galvenais trijotnes drošības garants. Lēmums arvien vairāk sveras par labu netiešam “nē”.

Jaunas iespējas, jauni izaicinājumi

Jaunās paaudzes mobilo sakaru tīkls, pazīstams kā 5G, savstarpēji savienos miljardiem objektu un sistēmu, lai tādējādi nodrošinātu ātrāku datu pārraidi. 5G tīklu drošība ir īpaši svarīga, jo ātrums un datu apjoms to padarīs grūti aizsargājamu.

Margus Normā, Igaunijas Informācijas sistēmu institūcijas vadītājs. Foto: ekrānšāviņš no ria.ee

“Tie vairs nebūs tikai sakari. Līdz ar lietu internetu, viss būs savstarpēji saistīts. Izraisīt paniku sabiedrībā kļūs daudz vienkāršāk. Ja nu kāds piekļūst sistēmai un izslēdz bankomātus, un maksājumu karšu sistēmas? Nolikt valsti uz ceļiem prasītu divas dienas,” saka Margus Normā (Margus Noormaa), Igaunijas Informācijas sistēmu institūcijas vadītājs. “Visticamāk, ķīniešiem šobrīd nav spēju novērot visu datplūsmu, kas ceļos caur 5G tīkliem. Taču, ja tu vari iekļūt ar savu tehnoloģiju tīklos, kad tos būvē, tas ir uz ļoti ilgu laiku.”

Huawei ir pasaulē lielākais telekomunikāciju iekārtu ražotājs, kurš pēdējos gados nonācis krustugunīs aizdomu deļ, ka tā aprīkojums ļautu Ķīnas valdībai spiegot. Dažas valstis, piemēram, ASV un Austrālija, aizliegušas Huawei tehnoloģiju izmantošanu to 5G tīklos.

Izskatās, Igaunija kļūs par pirmo Baltijas valsti, kas izdarīs to pašu, taču netieši, nevienu nenosaucot vārdā, Postimees/Re:Baltica apstiprināja trīs nesaistīti avoti.

Kaimiņvalstī lēmums par to pieņemts jūlija sākumā. Septembrī īpaši šī jautājuma analizēšanai izveidotā darba grupa publiskos rekomendācijas, kam sekos likumu izmaiņas. “Formulējums, visticamāk, būs vispārīgs. Ķīna vai Huawei tajā nebūs pieminēti,” Re:Baltica sacīja avots. Tā vietā varētu noteikt, ka 5G tīklos izmantojamajām tehnoloģijām jābūt ES sertificētām kā drošām.

“Mūsu galvenās bažas ir par to, ka nespējam neatkarīgi novērtēt tehnoloģiju. Tas nozīmē, ka mums jāpaļaujas uz ASV vai citu Rietumvalstu sabiedroto vērtējumu, vai Huawei tehnoloģijas ir drošas vai nav,” sacīja Normā. Lai gan Huawei tehnoloģija ir lētāka un bieži vien labāka nekā konkurentiem, pēc viņa teiktā, “lēmumi par Ķīnu Igaunijā tiek pieņemti, balstoties uz to, ko dara mūsu partneri Eiropā un Amerikā.”

LV un LT izvairīgas

Tikmēr Latvija un Lietuva nesteidzas ar drosmīgu, publisku nostāju par Huawei dalību 5G mobilo tīklu būvniecībā. Pagāja vairākas dienas, kamēr, piemēram, Latvijas atbildīgās iestādes vienojās, kura ir atbildīga par valsts pozīcijas formulēšanu, atbildot uz Re:Baltica jautājumiem. “5G ir kontroles, nevis tikai komunikāciju sistēma. Ja sistēmas būs nesavietojamas, būs problēmas,” jūnijā teica Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis (Raimundas Karoblis).

Lietuvas Aizsardzības ministrija apstiprina, ka neļaus izmantot ķīniešu tehnoloģijas militāri jūtīgu iekārtu uzstādīšanā. 5G tīkla infrastruktūras riska novērtējumā, ko Lietuva, tāpat kā citas ES dalībvalstis, iesniegušas EK, kaimiņvalsts ierosina izveidot melno sarakstu ar neuzticamām kompānijām, ieviest sertifikācijas procedūras un noteikt drošības prasības 5G frekvenču joslu izsolēs.

“Huawei Technologies Vilnius” līdz raksta publikācijai neatbildēja uz tai uzdotajiem jautājumiem.

Savukārt Latvijā par telekomunikācijām atbildīgā Satiksmes ministrija norāda, ka līdz šim nav redzējusi pierādījumus tam, ka Huawei izmantotu savas tehnoloģijas ļaunprātīgos nolūkos, taču jautājums jāskata ES līmenī.

Beigās, Latvijas risinājums varētu būt līdzīgs Igaunijai – un tam, ko šobrīd apdomā ES. Proti, EK apsver izmaiņas 2016.gada kiberdrošības direktīvā, saskaņā ar kuru kritisko infrastruktūru pārvaldošajem uzņēmumiem jāievēro atbilstoši drošības pasākumi. “Mainot kritiskās infrastruktūras definīciju un iekļaujot šajā sarakstā arī piektās paaudzes mobilos tīklus, kompānijas būtu spiestas atteikties no tādu iekārtu izmantošanas, ko piedāvā valstis vai kompānijas, kas tiek turētas aizdomās par spiegošanu vai sabotāžu,” ziņoja Reuters ziņu aģentūra.

Neskatoties uz miglaino publisko nostāju, Latvijas drošības dienesti ar aizdomām raudzījušies uz ķīniešu tehnoloģijām jau gadiem, turklāt ne tikai saistībā ar 5G tīklu. 2010. gadā toreizējam Valsts prezidentam Valdim Zatleram, viesojoties Ķīnā, kā dāvana tika pasniegta Huawei ražotā videokonferenču sistēma. “Lietot to valsts iestādēs nebūtu prātīga doma,” Zatlers atminas drošības iestāžu norādi. Viņš atklāj, ka, lai vērtīgo mantu nelaistu vējā, videokonferenču sistēmu uzdāvinājis Liepājas un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcām, kur tā izmantota, lai mediķi varētu veiklāk savstarpēji konsultēties. “Ar Ķīnas vēstnieku biju klāt pirmajā seansā, viss darbojās,” piebilst bijušais prezidents.

Sētas durvis

Huawei gan vēl varētu 5G tīklu būvniecībā Baltijā iespraukties pa sētas durvīm. Vienam no Latvijas mobilo sakaru operatoriem, Bite Latvija, ir noslēgts sadarbības līgums ar Ķīnas kompāniju par piektās paaudzes tehnoloģiju attīstīšanu Latvijā. To parakstīja 2016.gadā, bet 2018.gadā Bite Latvija atkārtoti nostiprināja sadarbību. Bite pārstāvji vairākkārt uzsvēruši, ka drošības riskus Huawei tehnoloģijās nav konstatējuši un savu partnerību pagaidām pārskatīt negrasās.

“Bite” tehniskais direktors Gints Butens un “Huawei” pārstāvis Ross Čens 2018.gada rudenī Ķīnā paraksta saprašanās memorandu. Avots: “Bite” publicitātes foto

Jūnijā arī tika paziņots, ka Bite sadarbosies ar mobilo sakaru operatoru Tele2, lai uzbūvētu un pārvaldītu mobilo sakaru tīklus, tostarp nākotnē plānotā 5G tīkla attīstīšanu Latvijā un Lietuvā, kas teorētiski dotu Huawei vēl vienu iespēju (Tele2 pārstāvji Re:Baltica apgalvo, ka jautājums ir pāragrs, jo kopuzņēmums pat nav nodibināts).

Lai aizstāvētu Huawei tehnoloģijas, 2019. gada februārī Rīgā bija ieradies uzņēmuma viceprezidents kiberdrošības jautājumos Mika Laude (Mika Lauhde). Laude Rīgā ticies ne vien ar partneriem un medijiem, bet arī ar valdības pārstāvjiem, tiesa, uzņēmums neatklāj, tieši ar kuriem. Satiksmes, Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas, kas vistiešāk saistītas ar telekomunikāciju un drošības jautājumiem, Re:Baltica norāda – ne ar mums. Laudi saticis nav arī premjers un viņa padomnieki.

Huawei viceprezidents kiberdrošības jautājumos Mika Laude. Avots: Skaties.lv

Lai uzbūvētu nākamās paaudzes mobilo sakaru tīklu, telekomunikāciju operatoriem no valsts jāiegādājas 5G pakalpojumu sniegšanai piemērotas frekvenču joslas. Pagaidām tikai Latvijā notikušas izsoles, kurās tās iegādājās mobilo sakaru operatori LMT un Tele2. Abi uzņēmumi 2019.gada vasarā sāka testēt savas 5G bāzes stacijas, un tehnoloģijas ieviešana plānota tuvākajos gados.

Igaunijas 5G tīkla frekvenču joslu izsole vairākus mēnešus iesprūdusi tiesā, jo viens no tirgus dalībniekiem sūdzas, ka valsts pasliktina konkurenci, mākslīgi ierobežojot tirgus dalībnieku skaitu. Spriedums, cik daudz licenču valsts varētu izsolīt, gaidāms 20.septembrī. Pēc tam valsts varētu rīkot izsoli, un tikai vēlāk mobilo sakaru operatori varēs sākt būvēt 5G tīklu.

Arī Lietuvā 5G tīkla pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo frekvenču joslas izsoles atliktas jau divas reizes; tagad izsole ieplānota uz 2020.gada sākumu. Tas gan nenozīmē, ka lietas nevirzās uz priekšu. Telia, viens no trim Lietuvas mobilo sakaru operatoriem, kurš kontrolē platjoslas interneta tīklu un tādēļ iekļauts nacionālajai drošībai svarīgo kompāniju sarakstā, testa režīmā ir pārbaudījis divu 5G torņu darbību. Tagad kompānija gaida vajadzīgo likumu pieņemšanu.

Riska zonā arī privātais sektors

“Pikšķerēšanas mēģinājumi ir mūsu ikdiena,” saka Tāvi Mediberks (Taavi Madiberk), Skeleton Technologies līdzdibinātājs. Viņa kompānija ir viena no pasaulē vadošajiem jauninājumu ieviesējiem enerģijas uzglabāšanas jomā. Skeleton ir daudz ieguldījis kiberdrošībā, taču pikšķerēšanas epasti nav tas, kas sagādā lielākās galvassāpes.

Tāvi Mediberks, Skeleton Technologies līdzdibinātājs. Avots: Eero Vabamägi/Postimees

“Mūsu Vācijas ražotnē bija incidents, kurā īpaši saposusies ķīniešu delegācija pieprasīja piekļuvi, apgalvojot, ka viņiem par to ir vienošanās ar mūsu uzņēmuma valdi,” sacīja Madiberks. Bijusi arī Skeleton darbinieku izsekošana konferencēs un centieni slepus ierakstīt uzņēmuma darbinieku privātās sarunas.

Tā kā Igaunijā kompānijām nav pienākuma ziņot par drošības incidentiem, Ķīnas ekonomiskās spiegošanas apmērs Igaunijā nav zināms. Tomēr ir zināmi vairāki gadījumi.

Cleveron ir Igaunijas uzņēmums, kas ražo ar robotiem aprīkotus paciņu piegādes terminālus. Tās vadītājs Arno Kits (Arno Kütt) norāda, ka Ķīnas kompānija Hangzhou Dongcheng Electronic nozaga vienu no viņu dizainiem un patentēja Ķīnā. Viņi pat nozaga Cleveron produkta reklāmas rullīti. (Abus video var apskatīt šeit.)

Cleveron vadītājs Arno Kits. Avots: Marko Saarm/Sakala

“Mūsu advokāti sacīja, ka mums ir 90% iespējamība uzvarēt tiesā, bet būs jāsamierinās ar zaudējumu pirmaja instancē,” sacīja Kits. Tā kā Cleveron pamatā darbojas ASV, Kīts uzskata, ka iemesls zaudējumam tiesā bija ASV un Ķīnas tirdzniecības karš. “Tas ir saistīts ar politiku.”

Ķīnas kompānija piedāvāja Cleveron tiesības pārdot tās robotus Ķīnā, taču pretī Cleveron vajadzētu ķīniešiem nodot savus Eiropas un Amerikas patentus. “Protams, ka mēs tam nepiekritām,” stāstīja Kits.

Brīdinājumi ir, spiegu nav

Abi Igaunijas drošības dienesti nesen publiskotos ziņojumos brīdinājuši par Ķīnas izlūkdienestu vervēšanas mēģinājumiem, kuri kļūst arvien izplatītāki. Igaunijas pretizlūkošanas dienests KAPO atklāj, ka valsts amatpersonas un profesionāļi tiek uzrunāti internetā, mēģinot tos piesaistīt ar izdevīgiem darba piedāvājumiem un apmaksātiem ārzemju ceļojumiem. “KAPO ir pamats domāt, ka pārsvarā aiz šiem piedāvājumiem stāv ķīniešu specdienesti, un samaksa par it kā nevainīgu informācijas apkopošanu vai analīzi var vest pie ciešākas sadarbības, kuras ietvaros tiek pieprasīts nodot valsts noslēpumus vai citu konfidenciālu informāciju.”

Taču neviena no Baltijas valstīm pagaidām nav noķērusi kādu vietējo Ķīnas spiegu.

Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests savā jaunakajā draudu novērtējumā norāda, ka Ķīna ir kļuvusi daudz aktīvāka tās ietekmes un propagandas veicināšanas operācijās, veidojot kontaktus un pastiprinot saziņu ar politiķiem un valsts amatpersonām citās valstīs. Dienests norāda, ka Ķīna arī veido attiecības ar akadēmiķiem un īsteno sadarbības projektus starp Eiropas un Ķīnas domnīcām. “Šāda attīstība novērojama Eiropā, ieskaitot Igauniju. Kontakti, kas veidoti, pozitīvu motīvu vadīti, vēlāk var attīstīties ciešākā sadarbībā un galu galā novest pie speciālo dienestu vervēšanas mēģinājumiem.”

Ķīnas izlūkošanas dienesti visdrošāk jūtas mājās, un lielākoties, vervēšanas mēģinājumi notiek tieši tur. ‘’Ja mērķis pieļauj kļūdu, tad [drošības dienesti] viņu ātri sašņorē. Ja neizdari kļūdu, tad viņi uzaicinās uz turieni otrreiz,” avots aprakstīja vervēšanas metodes.

Igaunijas politiķiem un amatpersonām, apmeklējot Ķīnu, vienmēr ir jāņem līdzi divi dažādi telefoni, viens no kuriem paredzēts personiskai saziņai. Komunikācijai būtu jānotiek tikai drošos kanālos, piemēram, lietotnēs Signal vai FaceTime.

Viņus aicina neņemt uz Ķīnu personīgos telefonus vai datorus, kuros ir piekļuve ierobežotam lokam cilvēku pieejamai valsts informācijai. Pagājušajā septembrī, kad Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) devās valsts vizītē uz Ķīnu, viens no delegācijas šo prasību ignorēja. Šīs personas dators Pekinā nesalabojami nobruka. Kāpēc – tā joprojām ir mīkla. Ķīnas vēstniecība Igaunijā neatbildēja uz tai uzdotajiem jautājumiem.

Klusās kaujas

Brīdī, kad starp ASV un Ķīnu attīstījās Huawei drāma, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulis Skvernelis) martā tikās ar ASV vēstnieku. Runātais oficiāli netika izpausts, tomēr Reuters ziņoja, ka ASV vēstnieks centies panākt, lai Lietuva “rīkojas pret Huawei, sakot, ka kompānijas 5G aprīkojums varētu radīt ievainojamības draudus sabiedroto spēkiem.”

Nedēļu vēlāk Lietuvas premjerministrs tikās ar Ķīnas vēstnieku.

“Ķīna viennozīmīgi ir mūsu galvenais tirdzniecības partneris Āzijā. Sadarbība lauksaimniecībā starp Lietuvu un Ķīnu ir ļoti svarīga, mēs novērtējam to kā vienu no Lietuvas pārtikas nozares prioritārajiem tirgiem. Ceram, ka tuvākajā nākotnē varēsim palielināt Lietuvas eksportu uz Ķīnu, īpaši kviešu graudu,” pēc tikšanās sacīja Skvernelis.

Viņš atzina, ka Ķīnas vēstnieks gribēja runāt par Huawei, taču tas esot jārisina ES līmenī.

Lietuvas drošības dienesti šogad pirmo reizi publiskoja brīdinājumus par Ķīnas spiegošanu. Pēc dienestu gada pārskata publikācijas Ķīnas vēstniecība Viļņā pauda “šoku un pārsteigumu”, un norādīja, Ķīna nerada Lietuvai nekādus drošības draudus: “Ziņojums par tā dēvētajiem Ķīnas izlūkošanas draudiem ir ļoti neprofesionāls, neobjektīvs un bezatbildīgs.”


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.

Autori: Holgers Ronemā, Mari Esmā (Postimees), Inese Liepiņa (Re:Baltica), Naglis Navakas (Verslo Žinios). Materiāla tapšanā piedalījās arī Sabīne Bērziņa (Re:Baltica)
Redaktore Sanita Jemberga, Re:Baltica
Tehniskais atbalsts un grafikas: Madara Eihe
Ilustrācijas Raivis Vilūns
Latviski tulkojusi Aija Krūtaine