Sērijas koordinatore un žurnāliste Inga Spriņģe. Foto: Emīls Kālis

Stāstot par pārdzīvoto, viņa vienlaikus histēriski smējās un ik pa laikam slaucīja asaras. Neticēja, ka tas noticis ar viņu. Skaistā un inteliģentā sieviete dzīvoja lielā privātmājā, audzināja trīs bērnus, atbalstīja vīru, kurš attīstīja biznesu. Līdz viņš viņu izmeta uz ielas. Nomainīja mājai atslēgas. Atstāja uz sagraizīta spilvena nazi – tikai pabiedēšanai. Runāt viņa vēl nav gatava, jo notiek cīņa par bērniem un īpašuma dalīšana. Taču viņas un vēl kādas citas sievietes stāsts, kas nonāca līdz Re:Baltica, bija pēdējie grūdieni tematam, ko vairākus gadus atlikām – vardarbība ģimenē.

Vēlāk, intervējot citas sievietes, sapratu, ka atslēgu nomaiņa ir klasika. Tāpat, kā nemitīga noniecināšana, smagākos gadījumos – grūstīšana vai pat iekaustīšana. Valsts policijas pētījums rāda, ka puse ģimenes vardarbības upuru par notikušo iestādēm neziņo. Gan baidās, gan kauns.

Tieši tādēļ esmu ļoti pateicīga sievietēm, kas piekrita par pārdzīvoto runāt ar savu vārdu un seju. Tā ir liela uzdrīkstēšanās. Esmu brīdinājusi sievietes, ka no paziņām, ģimenes locekļiem, arī sociālajos tīklos noteikti būs arī nosodoši komentāri, jo vardarbība ģimenē Latvijā joprojām ir aizliegtā tēma. Daļai sabiedrības šķiet nepieņemami par to runāt publiski. Daļa metīsies vainot sievietes, kas “pašas izprovocēja” un “nevajadzēja precēties ar dzērājiem”. Daļa vainos Re:Baltica, kas “izplata feminismu”, “sarīda vīriešus pret sievietēm”, neraksta par varmācības upuriem – vīriešiem.

Visus, kas tā neuzskata, aicinu iesaistīties diskusijās pie mūsu rakstiem, lai vairotu izpratni. Man lasītāji regulāri prasa: ko mēs varam darīt? Lūk, šī ir iespēja. Dalieties ar Re:Baltica un mūsu partnera LTV Panorāma materiāliem sociālajos tīklos; iesaistieties diskusijās, aizstāviet drosmīgās sievietes, pārsūtiet draugiem, lai raksti un video sasniegtu sievietes, kas joprojām cieš un klusē.

Manos rakstos fiziska vardarbība ir aprakstīta minimāli. Re:Baltica mērķis nebija šausmināties, bet gan parādīt, kas sievietēm palīdzēja izkārpīties no postošajām attiecībām un kur meklēt palīdzību. Visas cerēja uz brīnumu, ka viņš mainīsies, varēs saglābt ģimeni, bija taču arī labie brīži. Šeit arī slēpjas atbilde uz bieži uzdoto jautājumu – kādēļ viņa neaizgāja ātrāk? Par to sīkāk rakstā Izdzīvotājas un dokumentālajā īsfilmā ar tādu pašu nosaukumu, ko LTV rādīs 7.maijā, bet pēc tam varēs redzēt rebaltica.lv

Rakstā Atņemtie bērni salīdzinām divas dažādas tiesu prāvas, kur vienā tiesa mātei jau četrus gadus liedz tikties ar dēlu, jo viņa neiziet bērna emocionālās audzināšanas un agresiju mazināšanas kursus, kamēr otrajā tiesa prasa nodrošināt saskarsmi ar tēvu, kas sitis bērna māti. Secinājums – Latvijā nav vienotas tiesiskas izpratnes, kas bērnam labāk.

Savukārt trešais stāsts parāda, kā ar relatīvi nelielām lietām – anketu, dažādu pilsētas dienestu nekavējošu sadarbību – Tukumam izdevies kļūt par paraugu citām pašvaldībām. Meklējam atbildi, kas vēl darāms.

Mēs izvēlējāmies pētīt varmācību pret sievieti, jo statistiski vienkārši viņu ir vairāk, kas nenozīmē, ka vardarbība pret vīrieti vai bērni, kas sit savus vecos vecākus, ir mazāka problēma. Bet ar kaut ko ir jāsāk.

#VardarbībaĢimenē. Noderīga informācija, kā atpazīt vardarbību un kur meklēt palīdzību.

 |Visa rakstu sērija|


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Autore: Inga Spriņģe, Re:Baltica
Redaktore: Sanita Jemberga, Re:Baltica
Grafikas un tehniskais atbalsts: Madara Eihe
Foto un video: Reinis Hofmanis, Jānis Vecbrālis, Izabelle Nordfjell
Zīmējumi: Raivis Vilūns
Īsfilmas režija: Adriana Roze
Stāstu montāža: Jānis Orbidāns
Krieviski tulkoja Jara Sizova
Sērijas tapšanā piedalījās Liene Barisa – Sermule, Re:Baltica
Sērijas producente LTV Dagnija Neimane, žurnālistes Zanda Ozola – Balode un Vita Anstrate