Maltas izmeklētāji lūguši Latvijas naudas atmazgāšanas novēršanas dienesta palīdzību divu pārskaitījumu izmeklēšanā caur ABLV banku skaļākajā nelielās ES valsts korupcijas lietā, kuru pētīja nogalinātā žurnāliste un blogere Dafne Karuana Galizia. Taču pārbaude norisinās lēni un pagaidām nav tikusi tālāk par pirmo stadiju, noskaidroja Re:Baltica.

Aizejošais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas novēršanas biroja direktors Viesturs Burkāns Re:Baltica apliecināja, ka Malta lūgusi palīdzību šā gada februārī, un, pēc pirmējās atbildes sniegšanas pārbaude arvien turpinoties. Burkāns atteicās sniegt sīkākas ziņas, jo viņam to neļaujot likums.

Runa ir par diviem kopumā 1.4 miljonus ASV dolāru vērtiem, 2015. gada novembrī veiktiem, pārskaitījumiem no Seišeļu salās reģistrētās kompānijas Mayor Trans uz Dubajā reģistrēto 17 Black, kurus gan Maltas, gan ASV izmeklētāji klasificējuši kā “iespējamu čaulas kompāniju darbību, aizdomīgiem pārskaitījumiem un naudas atmazgāšanu”.

Saskaņā ar The Times of Malta vēstīto, atsaucoties uz Maltas izmeklētājiem, nauda no šīs kompānijas tālāk aizplūda uz diviem ārzonu uzņēmumiem, kuri saistīti ar ietekmīgiem Maltas politikas spēlētājiem – premjera biroja vadītāju Kītu Šembri (Keith Schembri) un tūrisma ministru Konrādu Mici (Konrad Mizzi). Nogalinātā blogere pētīja ārzonu skandālu, kurā starp ieguvējiem no iespējamiem Azerbaidžānas kukuļiem tika nosaukts arī premjera sievas vārds, taču premjers saistību noliedzis.

Re:Baltica zināms, ka darījumus kā aizdomīgus identificējuši ne tikai Maltas izmeklētāji, bet arī ABLV banka pati, kas ziņojusi Burkāna vadītajam Kontroles dienestam. Banka no komentāriem atteicās, aizbildinoties ar klientu konfidencialitāti, tādēļ nav zināms, kad tas noticis un kas kalpojis par iemeslu darījumu atzīšanai par aizdomīgiem.

Re:Baltica noskaidroja, ka patiesais Mayor Trans labuma guvējs ir Azerbaidžānas pilsonis Rufats Baratzada, mazzināms biznesmenis, kuram pieder daļas arī Net Element, ASV un Krievijā strādājošā mikromaksājumu sistēmā.

Banku regulatorā FKTK, Ģenerālprokuratūrā un Tieslietu ministrijā Re:Baltica paskaidroja, ka tur izmeklēšana saistībā ar Maltas lielāko politisko skandālu unLatvijā reģistrētas bankas lomu tajā nenotiek un/vai tiesiskās palīdzības lūgumi nav saņemti.

ABLV, trešā lielākā Latvijas banka, kuras vārds figurējis daudzos skaļos, starptautiskos naudas atmazgāšanas darījumos, šobrīd pašlikvidējas. Tās beigu cēliens bija ātrs un brutāls. Šā gada 13.februārī par naudas atmazgāšanas apkarošanu atbildīgā ASV iestāde (FinCen) publicēja ziņojumu, kurā nosauca ABLV par institucionalizētiem naudas atmazgātājiem, kuru vienaldzība pret prasībām to nepieļaut novedusi pie bankas izmantošanas starptautiskajā noziedzībā un sankciju apiešanā, ieskaitot pārskaitījumus darboņiem, kas palīdzējuši Ziemeļkorejas ballistisko raķešu pirkšanā vai eksportā. FinCen ierosināja liegt amerikāņu bankām atvērt ABLV korespondējošos kontus un norēķināties dolāros. Pēc paziņojuma sākās masveidīga naudas izņemšana no bankas, kas noveda pie negatīva Eiropas Centrālās bankas lēmuma par tās dzīvotspēju.

NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712