Uzbekistānas politiskā elite mīl Latviju. Viena no Uzbekistānas prezidenta meitām Rīgā laidusi pasaulē bērnu, otra caur Latvijas bankām atmazgājusi korupcijas dolārus. Tikmēr viņu brālēns iekūlies Holivudas trillera cienīgā afērā. Uzturēšanās atļaujas Latvijā iegādājušies ap 1500 uzbeku. Tā ir neredzama un noslēgta kopiena.

Ieraksti “Facebook” liecina, ka  Uzbekistānas ārējās tirdzniecības ministra dēls Azims Ganijevs  (Azim Ganiyev) studenta dzīvi Rīgā izbaudīja, lai gan brīžiem ilgojās pēc mājām.

Ganijeva  profila fotogrāfijās tumšacainais, omulīgais jaunais vīrietis redzams, pusdienojot ar draugiem, bet ģeolokācijas ieraksti rāda ceļojumus pa dažādām Eiropas valstīm

Ganijevs Latvijā ieradās studēt starptautisko tūrismu biznesa augstskolā “Turība”. Studijas viņš nepabeidza, jo jau pēc pirmā mācību gada viņu no augstskolas 2014.gadā izslēdza, “Re:Baltica” informēja “Turībā”. Uz “Re:Baltica” jautājumiem “Facebook”, kādēļ izvēlējās Rīgu un kāpēc mācības pameta, Ganijevs neatbildēja. Viņa profila statuss liecina, ka jauneklis ir atgriezies Taškentā.

Azim Ganiev, pirmais no labās. Attēls: Facebook

Viņa brālis Azizs Ganijevs (Aziz Ganiyev) joprojām studē biznesa vadību Baltijas Starptautiskajā Akadēmijā, “Re:Baltica” apstiprināja augstskolā.

Uzbekistānas jaunieši ir otra lielākā starptautisko studentu grupa, kas izvēlas mācīties Latvijā. Saskaņā ar Izglītības ministrijas informāciju, gandrīz 900 studentu jeb 13,5 procenti no visiem ārvalstu studentiem ir no Uzbekistānas. Vairāk ir tikai no Vācijas.

Latvijas popularitāti uzbeku studentu vidū augstskolas skaidro ar mērķiecīgām reklāmas kampaņām. Izglītība Latvijā ir lētāka nekā, piemēram, Lielbritānijā.  Latvijai vienīgajai no Baltijas valstīm Uzbekistānā ir vēstniecība, kas atvieglo vīzu iegūšanu iebraukšanai Eiropas Savienībā, stāsta “Turības” prorektors Imants Bergs.

Taču brāļi Ganijevi nav vienīgie Uzbekistānas elites bērni, kas saistīti ar Latviju.

Draudzīgā Latvija

Kopš 90.gadu vidus Latvija īpaši kultivējusi attiecības ar  Uzbekistānu. Diplomātisko pasu īpašnieki var ceļot bez vīzām. “Uzbekistan Airways” piedāvā vienīgo transatlantisko reisu: no  Rīgas uz Ņujorku.

Trīs no pieciem atjaunotās Latvijas prezidentiem bijuši oficiālās vizītēs Uzbekistānā, bet tās prezidents  Islams Karimovs Latvijā viesojies trīsreiz. Pēdējā vizīte 2013.gadā izraisīja uzbeku cilvēktiesību aizstāvju dusmas. Viņi aicināja Latvijas diplomātus nepieļaut, ka “viens no nežēlīgākajiem mūslaiku diktatoriem” noliek ziedus pie Latvijas brīvības simbola – Brīvības pieminekļa.

Latvijas prezidenta Andra Bērziņa tikšanās
ar Islamu Karimovu Uzbekistānā 2014.gada maijā. Attēls: LTV

Latvija aicinājumam neatsaucās, jo ir uzņēmusies vidutāja lomu starp Uzbekistānu un NATO, kam ceļš caur Uzbekistānu ilgstoši bija izdevīgākais kravu  piegādei alianses karavīriem Afganistānā. Latvija priecājās, ka var nopelnīt.

Latvija pelna arī pārdodot uzbekiem “zelta vīzas” – piecus gadus derīgas uzturēšanās atļaujas Eiropas Savienībā (ES), ko pamatā iegūst, ieguldot nekustamajos īpašumos vai noguldot depozītā bankās. Kopš 2010.gada, kad programmu ieviesa, termiņuzturēšanās atļaujas ieguvuši 1525 uzbeki. Tā ir trešā lielākā iebraucēju grupa no bijušajām padomju republikām pēc Krievijas un Ukrainas, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.

Atmazgā miljonus

Nerezidentiem draudzīgās bankas ir vēl viens no iemesliem, kādēļ uzbeki mīl Latviju. Kad 2008.gada ekonomiskās krīzes ietekmē valsts nolēma glābt “Parex Banka”, Uzbekistānas prezidenta vecākā meita Guļnara Karimova personiski ieradās atprasīt savus miljonus. Daļa no tiem bija nauda, ko starptautiskā izmeklēšanā atzīst par no Skandināvijas un Krievijas telekomunikāciju uzņēmumiem saņemtiem kukuļiem apmaiņā pret iespēju piekļūt Uzbekistānas tirgum.

Uzbekistānas prezidenta meita Gulnara Karimova. Zīmējums: Mārtiņš Upītis

Saskaņā ar ASV Tieslietu departamenta izmeklēšanas dokumentiem, caur divām Latvijas bankām – “Aizkraukles Banku” (tagad ABLV) un “Parex banku” (tagad “Citadele”), pārskaitīti aptuveni 446 miljoni USD. ABLV atteicās sniegt komentārus, norādot, ka cieši sadarbojas ar izmeklētājiem. “Citadelē” norādīja, ka strādāja saskaņā ar tā brīža likumdošanu.

ASV izmeklētāju dokumenti rāda, ka no 2004. līdz 2012. gadam “Uzbekistānas augsta ranga valdības pārstāvja tuvs radinieks” saņēmis vairāk kā 800 miljonus dolārus koruptīvos maksājumos caur ofšoru kompānijām. Tiesas dokumentos nav minēts Guļnaras Karimovas vārds, taču nav šaubu, ka runa ir par viņu.

Laiž pasaulē bērnus

Lola Karimova (Lola Karimova-Tillyaeva) ir Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova jaunākā meita. Atšķirībā no vecākās māsas, Lola (37) ir mazāk publiski pazīstama.

Ar Latviju Lolu Karimovu saista viņas otrā bērna piedzimšana Rīgā 2006.gada vasarā. Viņu Latvijā uzņēma un par viņu rūpējās afgāņu izcelsmes uzņēmējs Gulams Gulami, kurš ilgstoši dzīvo Latvijā, ir pilsonis, bet latviski nerunā. Gulami iesaistīts vairākos kriminālprocesos par krāpšanu un kukuļdošanu.

Pēdējos grūtniecības mēnešus Lola Karimova ar ģimeni pavadīja jaunā mājā Jūrmalā, desmit minūšu gājienā no jūras. To uz sava vārda par aptuveni diviem miljoniem eiro nopirka Gulami sieva Valentīna, liecina Zemesgrāmatas dati.

Uzbekistānas prezidenta meita Lola Karimova. Zīmējums: Mārtiņš Upītis

Par Uzbekistānas prezidenta meitas drošību rūpējās speciāli nolīgta apsardzes firma. Ap šo laiku Gulams Gulami sāka pārvietoties ar automašīnu “Hummer” ar numura zīmi “TT” – Lolas Karimovas vīra Timura Tilajeva iniciāļi. Savukārt Valentīna Gulami brauca ar jaunu BMW ar numura zīmi “1LK”, atšifrējumā – “vienīgā Lola Karimova”, liecina “Re:Baltica” rīcībā esošā informācija.

Laidusi pasaulē dēlu Stradiņa Universitātes klīniskajā slimnīcā, Lola Karimova Jūrmalā nodzīvoja vēl pusotru mēnesi un oktobrī no Latvijas aizbrauca.

Biznesa saites Lolu Karimovu ar Latviju nesaista. “Lursoft” dati rāda, ka viņas vīrs nodibināja kompāniju “Euro West Invest”, bet tā darbību nesāka. Saskaņā ar BBC vēstīto, Lola Karimova ar ģimeni pārsvarā dzīvo Šveicē.

Brālēnam trilleris

Vienlaikus ar Lolu Karimovu Latvijā ieradās arī viņas brālēns, tobrīd 23 gadus vecais Akbars Abdullajevs, kurš savulaik minēts kā potenciālais Uzbekistānas prezidenta pēctecis. Par 1.4 miljoniem eiro Abdullajevs nopirka jaunu māju ar baseinu un viesu namiņu Jūrmalā blakus māsīcai. Plašajā iekšpagalmā sastādīja egles.

Sekoja ap 200 000 eiro vērts “Bentley”, kas iegādes brīdī 2011.gadā bija viena no dārgākajām Latvijā reģistrētajām automašīnām. Gadu vēlāk viņš par 300 000 eiro nopirka dzīvokli prestižā vietā pie Daugavas, ar skatu uz Vecrīgu, liecina Zemesgrāmatas dati.

Māja Jūrmalā, Kāpu ielā, ko iegādājās Akbars Abdullajevs. Foto: Re:Baltica

Dzīvokli iekārtoja biroja vajadzībām, jo Abdullajevs kopā ar Gulami ģimeni bija iegādājies daļas divās Vecrīgas viesnīcās par vismaz 18 miljoniem eiro. Vēlāk Abdullajevs Gulami ģimenes viesnīcu daļas izpirka, kļūstot par vienīgo īpašnieku. Viņa pārstāvji apgalvo, ka 2012. gadā tās viņam nelikumīgi atņemtas. Nomainot Skotijā reģistrēta uzņēmuma īpašniekus, kam pa ķēdīti ir kontrole arī abās viesnīcās, par to saimnieku kļuva Gulams Gulami.

Akbars Abdullajevs. Zīmējums: Mārtiņš Upītis

Viesnīcu lieta atgādina detektīvseriālu. Tajā ir gan piekaušana, gan slepkavības mēģinājums, aizdomīgi šķīrējtiesu spriedumi, korupcijā apsūdzēta tiesnese un liels skaits kriminālprocesu.

Skaidrību lietā varētu ieviest pats Abdullajevs, bet viņš šobrīd Uzbekistānā ir ieslodzījumā par organizētās noziedzības grupas vadīšanu Ferganas ielejā, ziņo “Radio Brīvā Eiropa”. Abdullajevs piesavinājies ap 800 miljoniem ASV dolāru no valstij piederošām rūpnīcām. No uzņēmumiem piesavināto naudu viņš tērējis labdarībai un ieguldījis nekustamajos īpašumos ārzemēs.

Tikmēr viņa Jūrmalas mājas lietus notekcaurulēs zaļo nezāles.

Ģenerālprokurora znots

Vēl viens Latvijas “zelta vīzas” ieguvējs ir nu jau bijušā Uzbekistānas ģenerālprokurora Rašida Kadirova (Rashid Qodirov) znots Timurs Kerimovs. Viņa sievastēvu no amata atstādināja pagājušā gada aprīlī un norīkoja strādāt konstitucionālajā tiesā.

Kerimovam kopš 2010.gada pieder dzīvoklis jaunajā projektā pie Ziedoņdārza. Viņš reģistrējis arī divas firmas – “ITIR Solutions” un “IVT Solid Energy”, bet vismaz Latvijā tās nav aktīvas. Pēdējā tika pārdota kādam Kipras ofšoram dažus mēnešus pēc dibināšanas 2013.gadā.

Vairākus gadus Kerimovs bija “Uzbekistan Airways” biroja vadītājs Rīgā. Kad “Re:Baltica” nesen centās viņu satikt birojā, tā vienīgā darbiniece atbildēja, ka viņš jau vismaz gadu tur vairs nestrādājot. Tas sakrīt ar laiku, kad amatā tika nomainīts viņa sievastēvs.

Kādēļ uzbeki izvēlas Latviju un kādēļ pērn Uzbekistānā notikuši masveida aresti, nevēlējās atbildēt arī Uzbekistānas vēstniecība Rīgā. Sākotnēji tā solīja tikšanos ar vēstnieku; vēlāk lūdza nosūtīt jautājumus, pēc tiem uz epastiem neatbildēja vispār. Klusēja arī Latvijā dzīvojošie uzbeki.

“Cilvēki ir nobijušies,” skaidro Prāgā dzīvojošais uzbeku žurnālists no “Radio Brīvā Eiropa”, Faruhs Jusufijs (Farruh Yusufiy), kurš piedalījās šīs rakstu sērijas tapšanā. Uzbeku amatpersonas, baidoties no atlaišanas, atsakoties komentēt pat publiski pieejamu informāciju.

Īsi par Uzbekistānu

– Iedzīvotāji: 28,1 miljons

– Prezidents: Islams Karimovs, 78 gadi. Pie varas kopš 1989.gada. Meitas: Lola un Guļnara.

– “Freedom House” Uzbekistānu ierindo starp 10 vissliktākajām pasaules valstīm cilvēktiesību un politisko brīvību ziņā.

– 2005.gadā armija atklāja uguni uz demonstrantiem Andidžanā, nošaujot vairākus simtus cilvēku. ES ieviesa sankcijas, kuras pēc biznesa interešu spiediena pēc trim gadiem atcēla.

Pētījums tapis sadarbībā ar “Radio Brīvā Eiropa”.
Autore: Inga Spriņģe
Redaktore: Sanita Jemberga
Zīmējumi: Mārtiņš Upītis
Foto un attēli: Re:Baltica, Facebook, LTV

Lasiet vēl:
Uzbekistānas prezidenta radinieka kriminālie piedzīvojumi Latvijā
Uzbeku specdienestu pēdas Latvijā