Kad Uzbekistānas prezidenta radinieks nopirka divas viesnīcas Vecrīgā, viņš nevarēja nojaust, ka kļūs par dalībnieku desmit gadus ilgā trillerī, kurš atgādina jau piemirstos bandītiskos 90.gadus. Tajā ir gan apsūdzības īpašuma zādzībā, gan slepkavības mēģinājums, gan iezīmējas ārkārtīgi netīkams skats uz aizmigušu – vai uzpirktu – Latvijas policiju, prokuratūru un tiesu.
Bija parasts darbdienas rīts, kad uzņēmējam Uldim Skudram piezvanīja kaimiņš. Viņš bija pamanījis, ka pļavā pretī Skudras privātmājai klusā Lielvārdes nostūrī iegājis un nogūlies vīrietis. Abi nolēma noskaidrot, kas svešajam padomā. Drošībai Skudra paņēma līdzi pistoli. Viņam bija ieroča nēsāšanas atļauja, jo pirms pusotra gada viņu pie mājas piekāva svešinieki.
Kaimiņš uzsauca, lai svešais nāk ārā. Apmēram 35 gadus vecs vīrietis, sporta tērpā, skūtu galvu, lēni cēlās kājās un tvēra pie plecā pakārtas somiņas. Skudra izvilka pistoli, uzkliedza, lai vīrietis guļas zemē un nekustas. Kamēr gaidīja policiju, svešais lūdzās, lai viņu palaiž. Stāstīja, ka uzņēmējs esot “pasūtīts”. Policija vīrieti aizveda. Iecirknī viņa somiņā atrada pistoli, atstāsta Skudra.
Tiesa Guntaram Miliņam par pasūtījuma slepkavības mēģinājumu piesprieda gandrīz 11 gadus cietumā.
Kopš šī notikuma pagājuši jau gandrīz pieci gadi, bet joprojām nav zināms, kurš gribēja nogalināt Uldi Skudru. Policija lietu turpina izmeklēt.
Skudra domā, ka gan piekaušana, gan slepkavības mēģinājums saistīts ar viņa bijušā biznesa partnera, Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova sievas māsas dēla Akbara Abdullajeva (Akbar Abdullaev) miljoniem eiro vērto biznesu Latvijā.
Viņš Vecrīgā nopirka divas viesnīcas un zaudēja pār tām kontroli 2012.gadā.
Cīņa par viesnīcām ātri pārvērtās sarežģītā juridiskā strīdā vairākās tiesu instancēs un valstīs, nebeidzamos kriminālprocesos un apsūdzībās par iespējamu tiesnešu kukuļošanu. Tā atklāj arī plaisas Latvijas tieslietu sistēmā, radot jautājumus par valsts spēju aizsargāt privātās investīcijas.
Lietu vēl vairāk sarežģī fakts, ka pats Abdullajevs atrodas cietumā Uzbekistānā par ieņēmumu piesavināšanos no valsts rūpnīcām Ferganas ielejā. Arī Latvijas policija 2012.gadā pret viņu ierosinājusi lietu par naudas atmazgāšanu, bet tā nekustas: policijas ieskatā iemesls esot daudzie Uzbekistānai pieprasītie tiesiskās palīdzības lūgumi.
Iepērkas Latvijā
Abdullajevs bija 23 gadus vecs, kad 2006. gada pavasarī Latvijā ieradās kopā ar savu māsīcu, Karimova jaunāko meitu Lolu un viņas ģimeni. Lola Karimova iekārtojās speciāli viņai nopirktā mājā Jūrmalā, braukāja ar jauniem BMW un Hummer ar personalizētām numurzīmēm. Pēc dēla piedzimšanas 2006.gada augustā Lola pavadīja Latvijā vēl dažus mēnešus un tad ģimene no Latvijas aizbrauca.
Lolas Karimovas brālēns no mātes puses, Abdullajevs, palika. Un vērienīgi iepirkās. Par 1,42 miljoniem eiro jaunu privātmāju ar baseinu un viesu namiņu kaimiņos māsīcai. Vēlāk biroja vajadzībām par gandrīz 300 000 eiro dzīvokli Rīgas centrā pie Daugavas ar skatu uz Vecrīgu, liecina Zemesgrāmatas dati. Iegādājās vismaz 200 000 eiro vērtu “Bentley”, kas togad bija viena no dārgākajām Latvijā reģistrētajām automašīnām.
2007.gadā Abdullajevs uz pusēm ar Gulami ģimeni nopirka pieczvaigžņu viesnīcu Royal Square Hotel & Suites Vecrīgā, Kaļķu ielā par 10 miljoniem eiro, bet pusgadu vēlāk – četrzvaigžņu viesnīcu Garden Palace Hotel Riga Grēcinieku ielā par vismaz 8 miljoniem.
Akbars Abdullajevs nav vienīgais Uzbekistānas elites pārstāvis, kurš iegādājies īpašumus, izmantojis Latvijas bankas vai sācis biznesu Latvijā. Latvijas “zelta vīzu” programmas ietvaros uzturēšanās atļaujas Latvijā ieguvuši 1525 uzbeki. Tas ir trešais lielākais iebraucēju skaits no bijušajām Padomju Savienības republikām. “Zelta vīzu” programma, iespēja brīvi sazināties krieviski un šaubīgiem darījumiem draudzīgās Latvijas bankas ir galvenie iemesli, kas pievilina uzbekus.
Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International atzīst Uzbekistānu par otro korumpētāko valsti Centrālāzijā. Elite piesavinās valsts dabas resursus, bet iegūto peļnu nobēdzina ārzemēs.
Organiska Uzbekistānas pilsoņu biznesa sastāvdaļa ir ārzonās reģistrētu uzņēmumu izmantošana, slēpjot patiesos labuma guvējus. Tieši tas kļuva par Abdullajeva pirmo klupšanas akmeni Latvijā, kad 2012. gadā atklājās, ka viņš un biznesa partneris, paši nezinot, zaudējuši kontroli pār abām viesnīcām.
Iepazīšanās
Pirms desmit gadiem Uldis Skudra bija tikko pametis nerezidentu nodaļas vadītāja amatu “Swedbank”. Aizvedis sievu uz darbu, viņš dzēra rīta kafiju, kad iezvanījās telefons. Tas bija Gulami, viņa kādreizējais klients, kurš nodarbojās ar kokvilnas tranzītu no Uzbekistānas caur Latviju.
“Uldi, klausies, man te atbraucis viens cienījams cilvēks. Gribu jūs iepazīstināt,” viņš teica.
Vecrīgas bārā “TGI Friday’s” Gulami Skudru iepazīstināja ar 23 gadus vecu, kalsnu jaunekli, vārdā Akbars, no Uzbekistānas, un viņa “labo roku”, Vācijā dzīvojošo Borisu Raimišeru. Dažas dienas vēlāk trio satikās Jūrmalas “Baltic Beach Hotel” jau bez Gulami.
Abdullajevu interesēja bizness Latvijā un tāpēc bija vajadzīgs “savs” cilvēks. Saruna atstāja iespaidu, ka Abdullajevam Uzbekistānā ir ietekme un nauda, tādēļ Skudra pajautāja, kuru klanu Akbars pārstāv. Jauneklis atbildēja, ka saistīts ar prezidenta Islama Karimova ģimeni.
Abu sadarbība bija neregulāra un tikās viņi reti. Kad Abdullajevs ieradās Latvijā, par viņu rūpējās Gulams Gulami. Tikai pastarpināti Skudra uzzināja, ka Abdullajevs kopā ar Gulami sievu Valentīnu nopircis divas viesnīcas Vecrīgā.
Telefona zvans, kas maina dzīvi
Trīs gadus pēc abu iepazīšanās atskanēja liktenīgais telefona zvans.
2009.gada aprīlī Abdullajevs zvanīja Skudram neizpratnē, kur paliek viņa nauda. Abdullajevs jau bija samaksājis savu daļu par viesnīcām, bet Gulami prasot vēl un peļņas nekādas, sarunu Re:Baltica atstāsta Skudra.
Kaļķu ielas viesnīcas gada pārskata analīze apstiprināja, ka tā strādā ar zaudējumiem. Grēcinieku ielas viesnīcu nopirka tikai 2008.gada nogalē, tādēļ finanšu datu par to nebija.
Noskaidrojās, ka, saņemot DNB bankā 5 miljonu kredītu Kaļķu ielas viesnīcas iegādei, Valentīna Gulami ieķīlājusi kopīgo uzņēmumu un līdz ar to viesnīca ēku, liecina Komercķīlu reģistra dati. Par otro viesnīcu bija jāmaksā pa daļām. Bija samaksāti jau pieci miljoni, un, ja netiktu samaksāti nākamie 700 tūkstoši, iepriekšējais īpašnieks varētu paturēt gan visu jau samaksāto naudu, gan viesnīcu, liecina dokumenti, ko redzējusi “Re:Baltica”.
Abdullajevs Skudram esot apgalvojis, ka par šīm shēmām nav zinājis un izlēmis, ka jāizpērk no Gulami viesnīcu daļas, lai nezaudētu ieguldīto naudu.
2009. gada jūnijā Abdullajevs kļuva par vienīgo īpašnieku viesnīcai Grēcinieku ielā. Skudra nodibināja firmu “Garden palace”, kas uz nomas līguma pamata sāka darbu viesnīcā. Vienošanās paredzēja, ka Skudras firmai pienākas 25% no viesnīcas peļņas.
Mēnesi pirms otrās viesnīcas izpirkšanas Skudru pie mājas piekāva divi vīrieši. Nevērās automātiskie vārti un, kad Skudra tumsā izkāpa no auto tos pārbaudīt, viņam uzbruka. Policija vainīgos neatrada. Skudra stāsta, ka nākamajā dienā pēc notikušā viņš pēc Abdullajeva ierosinājuma noalgojis miesassargu.
2010.gada februārī Abdullajevs kļuva par otrās viesnīcas vienīgo īpašnieku.
“Līguma parakstīšanas dienā mēs ar Borisu (Abdullajeva sabiedroto) stāvējām viesnīcas vestibilā un par kaut ko pasmējāmies. Gulami, kurš tobrīd sarunājās ar Akbaru, paskatījās uz mani un teica: “Ja ubju etovo pidarasa,”” stāsta Skudra. Šī viņa liecība atrodama arī kriminālprocesa materiālos par mēģinājumu Skudru nogalināt pusotru gadu vēlāk.
Gulams Gulami “Re:Baltica” kategoriski noliedz draudu izteikšanu un jelkādu saistību ar uzbrukumiem Skudram. Abdullajevs neesot ieguldījis nedz viesnīcu sākotnējā pirkšanā, nedz arī vēlāk, izpērkot daļas no Valentīnas Gulami. Abdullajevu kā viesnīcu īpašnieku Gulami esot norādījis aiz labas sirds, lai viņam būtu iespēja Uzbekistānā parādīt, ka pieder bizness Eiropā.
Gulami apgalvo, ka pēc Lolas Karimovas lūguma palīdzējis Abdullajevam uzsākt biznesu un arī devis naudu dažādiem tēriņiem. Gulami advokāts Egons Rusanovs apgalvo, ka kopumā dažādām izklaidēm, apģērbiem, auto – Abdullajevs iztērējis 12 miljonus USD Gulami naudas. Nauda pārskaitīta gan caur ārzonu firmām, gan dota skaidrā, uzticoties, jo “austrumu kultūrās un biznesa vadīšanas tradīcijās dotajam vārdam ir daudz lielāks spēks nekā rakstveida dokumentam,” – iesniegumā prokuratūrai raksta Gulami.
Lolas Karimovas advokāts, lūdzot komentēt Gulami apgalvojumus, informēja, ka viņa kliente nekad neesot lūgusi Gulami palīdzību brālēna biznesa uzsākšanai.
Tikmēr lietu par slepkavības pasūtījumu policija formāli joprojām izmeklē. Pusotru gadu lietā vispār nekas nenotika. Kad Skudra par to uzrakstīja sūdzību Ģenerālprokuratūrai, tā atzina, ka “izmeklēšana ir nepamatoti novilcināta”. Uzraugošajai prokurorei, kas nebija iepazinusies ar lietu divu gadu garumā, izteica piezīmi par nolaidību (Rīgā prokuroru uzraudzībā vienlaikus var būt pat 3000 kriminālprocesu). Abām lietas izmeklētājām izteica mutiskus aizrādījumus par neuzmanības kļūdām, kas lietas izmeklēšanu neesot ietekmējušas. Arī policija attaisnojas ar pārslodzi un vairākiem desmitiem lietu katram darbiniekam. Vēlāk viena no lietas izmeklētājām tika paaugstināta amatā.
Viesnīcu “nozagšana”
2012.gada rudenī Skudra strādāja bankā Maskavā, kad atkal zvanīja telefons. Zvanītājs bija Latvijas nekustamo īpašumu kompānijas līdzīpašnieks, kurš gribēja zināt, vai Skudras draugi no Uzbekistānas negribot pārdot arī otru Vecrīgas viesnīcu. Viņa mākleris dzirdējis, ka vienu viesnīcu uzbeki jau pārdevuši. Viņam esot klients, kas nopirktu otru.
Skudra nezināja, jo no viesnīcu biznesa bija aizgājis. 2010.gadā biznesā ienāca Abdullajeva skolas biedrs un cīņas sportu meistars Eliors Junusovs (Elyor Yunusov), kurš caur Skotijā reģistrētu firmu “Brook Organisation” nopirka viesnīcu Kaļķu ielā un vēlāk arī Skudras operētājkompāniju “Garden Palace”, kas pārvaldīja abas viesnīcas.
Abdullajevs bija kārtējo reizi nomainījis telefona numuru, tādēļ Skudra uzrakstīja Borisam Raimišeram. Pēc dažām dienām sekojusi pārsteigta atbilde – kas pārdots?!
No “Re:Baltica” rīcībā esošajiem materiāliem, ko rakstījuši prokurori vienā no daudzajiem šī trillera kriminālprocesiem, redzama šāda notikumu secība.
– 2012.gada septembrī Gulami, izliekoties par “Brook Organization” īpašnieku, sazinājās ar savu paziņu Latvijā, kas nodarbojas ar ārzonu kompāniju reģistrēšanu. Gulami vēlējās saprast, kā Skotijā nomainīt firmas pārstāvjus, lai vēlāk varētu nomainīt arī firmas pārstāvi Latvijā.
– “Brook Organization” piederēja Junusovam, kurš arī darbojās kā firmas pilnvarotais pārstāvis Latvijā un caur šo firmu iegādājās Kaļķu ielas viesnīcu.
– Ar paziņas palīdzību Gulami nosūtīja skanētus dokumentus uz Skotiju, kas rezultējās ar pārstāvju nomaiņu “Brook Organization”. Gulami kļuva par firmas jauno pilnvaroto pārstāvi, kurš ar “Brook Organisation” (un tātad arī Kaļķu ielas viesnīcu) var darīt, ko vēlas.
– Vispirms Gulami nomainīja Kaļķu ielas viesnīcas valdes locekļus. Tad viesnīcu pārdeva citai, Belizē reģistrētai firmai, kuras īpašnieki arī nav zināmi, bet kurus pārstāv pats Gulami.
– Rezultātā Gulami tiek turēts aizdomās par krāpšanu, “t.i. ar viltu ieguva tiesības uz svešu mantu lielā apmērā,” teikts prokurora lēmumā.
Vienlaikus Gulami puse ieguva kontroli arī otrajā viesnīcā, jo tās operētājkompānija arī piederēja “Brook Organization”. Tas nozīmē – ēka piederēja Abdullajevam, bet viņš tajā neko nevarēja pasākt, kamēr bija spēkā nomas līgums ar operētājkompāniju.
Nebeidzamās tiesvedības
Sākās juridisks cīniņš, kas paralēli notika Latvijā, Uzbekistānā un Skotijā. Vieglākai uztverei Re:Baltica strīdniekus sadalīja “Gulami pusē” un “Abdullajeva pusē”, lai gan runa ir par daudzām fiziskām personām un ārzonu uzņēmumiem.
Pirmais cīņas lauks bija šķīrējtiesas. Tie ir juridiski veidojumi, kas izskata biznesa strīdus ātrāk kā Latvijas lēnā tiesu sistēma. Ja kāds no strīdniekiem nepilda spriedumu, lieta nonāk parastā tiesā.
Abdullajeva puse prasīja, lai izbeidz nomas līgumu operētājfirmai, kas strādāja Grēcinieku ielā. Tiesa prasību apmierināja. Kad Abdullajeva puse 2013.gada janvārī ieradās pārņemt viesnīcas telpas, tajās atradās Gulami, bet pie galdiņa viesnīcas tējnīcā sēdēja 90.gados par reketa karali dēvētais un par izspiešanu notiesātais Ivans Haritonovs, atstāsta aculiecinieki. Gulami atteicās atstāt viesnīcu, jo uzskatīja, ka Abdullajeva pilnvara esot viltota.
Gulami Re:Baltica noliedz, ka tur būtu bijis Haritonovs, bet atzīst, ka viņu pazīstot. Abi sadarbojoties, jo Haritonovs viesnīcas viesiem piedāvājot ar atlaidi noskatīties viņa rīkotos boksa mačus.
Valsts policija uzsāka kriminālprocesu par it kā viltoto pilnvaru. Gan ekspertīze, gan Uzbekistānas atbilde uz Latvijas tiesiskās palīdzības lūgumu apliecināja, ka pilnvaru izsniedzis Abdullajevs. Pēc pusotra gada lietu izbeidza.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis Imants Dzenis atteicās apstiprināt šķīrējtiesas lēmumu par nomas līguma izbeigšanu, jo neuzskatīja to par piekritīgu šķīrējtiesai. Abdullajeva puse lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, kur tiesnese Iveta Bērziņa Dzeņa lēmumu atstāja spēkā.
Pusotru gadu vēlāk Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja tiesnesi Bērziņu un 2016.gada janvārī nodeva lietu kriminālvajāšanai. “Re:Baltica” zināms, ka tiesnese apsūdzēta par kukuļņemšanu vairāk nekā 45 000 eiro apmērā, bet aizdomās par kukuļdošanu lietā tur Gulamu Gulami.
Tiesnese pusdienojusi ar Gulami Kaļķu ielas viesnīcā un tikusies arī otrajā īpašumā, Grēcinieku ielā. Viena kukuļdošanas epizode, iespējams, notikusi lielveikala “Spice” sieviešu tualetē, kāda cita – Gulami automašīnā tā paša veikala stāvvietā. Tajā atradās Gulami un bijusī Jūrmalas prokurore Irina Bogdanova, kas Gulami iepazīstināja ar tiesnesi. No mašīnas tiesnese izkāpusi ar Gulami dāvinātiem ziediem un kompaktdiska vāciņiem, kuros, saskaņā ar izmeklēšanas datiem, bija 5000 lati (7000 eiro).
Gulami apsūdzības kukuļdošanā noliedz. Vienu reizi saticis Bērziņu ar Bogdanovu pusdienojam “vienā no mūsu restorāniem”. Epizodi automašīnā neatceras, jo Bogdanova lūgusi ik pa laikam kur aizvest un viņš nezinot kā sauc viņas draudzenes. Viņš Bogdanovai uzticējies, jo ar viņu “kā labu juristi” iepazīstinājis Ivans Haritonovs.
“Viņš deva, viņam nebija izejas, jo cīnījās par savu biznesu kā mācēja un saprot,” skaidro Gulami advokāts Rusanovs, “Jā, nav attaisnojuma no likuma skata punkta, bet kā biznesmeni viņu var saprast.”
Tiesājās Skotijā, gaida tiesu Latvijā
Šī raksta tapšanas laikā tikai viena tiesvedība bija pabeigta un tā bija lieta Skotijas tiesā. Abdullajeva puse tajā vērsās, lai apstrīdētu Gulami tiesības rīkoties Skotijas firmas vārdā, bet nebija rēķinājusies ar tik milzīgiem tiesas izdevumiem. Tie sasnieguši ap pusmiljonu eiro, stāsta Skudra. Skotu advokāti nesamaksātā honora dēļ atteicās no lietas.
Abdullajeva biznesa partneris Jusunovs, kam piederēja “Brook Organization”, nevarēja iegūt vīzu iebraukšanai Skotijā un līdz ar to pats ierasties uz tiesu, liecina “Re:Baltica” rīcībā esošie dokumenti. Uzbeki palika bez pārstāvības. Tiesa prasību pret Gulami izbeidza, ko viņš Latvijā pasniedza kā uzvaru.
Latvijā cīņa par viesnīcām turpinās tiesībsargājošās iestādēs. Abdullajeva puse vairākkārt lūdza Valsts policiju uzsākt lietu par vismaz 10 miljonu eiro vērtās Kaļķa ielas viesnīcas “nozagšanu”. Policija lietu uzsāka tikai pēc pusgada. Vēl trīs mēneši pagāja, kamēr policija informēja par lietas uzsākšanu. Policijai vajadzēja divas nedēļas, lai pēc Gulami puses prasības sāktu kriminālprocesu pret Skudru par it kā Abdullajeva parakstītas pilnvaras viltošanu.
Abdullajeva puse lūdza policiju arī uzlikt arestu Kaļķu ielas viesnīcai, lai īpašumu nevarētu pārdot tālāk. Izmeklētāja to izdarīja tikai pēc Skudras sūdzības prokuratūrai, kas atzina: “procesa virzītāja nelikumīgi” noraidījusi lūgumu uzlikt arestu un par to jālemj nekavējoties. Tā pati izmeklētāja Oksana Zujeva vienlaikus lēma par labu Gulami puses lūgumam uzlikt arestu otrajai viesnīcai Grēcinieku ielā, jo tā pauda aizdomas, ka Skudra izmanto viltotu Abdullajeva pilnvaru. Centra rajona tiesa vēlāk šo arestu atcēla, bet kriminālprocess par iespējamo paraksta viltošanu izbeigts.
Šobrīd kriminālprocess (par viesnīcas “nozagšanu) atrodas prokuratūrā un tajā ir viens apsūdzētais – Gulams Gulami. Saskaņā ar prokurora lēmumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu, viņu tur aizdomās par apjomīgu krāpšanu un viltotu dokumentu izmantošanu, lai ar viltu iegūtu tiesības uz viesnīcu Kaļķu ielā. Gulami apsūdzību noliedz.
Zelta cilvēks
Sev labvēlīgo Skotijas tiesas spriedumu kā galveno aizstāvības dokumentu Gulams Gulami ir nopublicējis speciāli izveidotā mājas lapā www.gulami.lv. Tās sadaļā “par mani” ir aizkustinošs stāsts par Afganistānā dzimušā “mazā puikas Gulami sapni” mācīties Parīzē, kam svītru pārvilka komunisti, tādēļ viņš vēl padomju laikos atbrauca mācīties uz “mazo Parīzi” Rīgu Aviācijas institūtā. Palika, apprecējās un ar sievu Valentīnu uzsāka muitas termināļu un kravu pārvadājumu biznesu. Tagad noalgota sabiedrisko attiecību firma, kas medijiem piedāvā intervijas ar uzņēmēju.
Gulami advokāts Egons Rusanovs, uzskatot, ka Gulami tiek aizskarts etniskās izcelsmes dēļ, lūdzis tiesībsargu medijiem aizliegt lietot apzīmējumu “afgāņu izcelsmes”. Pēc Gulami iesnieguma sabiedrisko mediju uzraugs sācis administratīvā pārkāpuma lietu pret LTV pētnieciskās žurnālistikas raidījumu “De Facto” par neētisku rīcību, gatavojot sižetus par Gulami. Uzņēmējs norāda, ka LTV rīta programmā laika ziņas lasa Ulda Skudras sieva, tādēļ “De Facto” neesot objektīvs. NEPLP lietu joprojām izskata.
Gulami “De Facto” arī iesūdzējis tiesā par goda un cieņas aizskaršanu un vērsies Eiropas cilvēktiesību tiesā pret valsti par cilvēktiesību pārkāpumiem pret viņu. ECT Gulami sūdzas par izmeklēšanu tā dēvētajā Tadžikistānas kokvilnas lietā (tas ir vēl cits kriminālprocess par 9 miljonus eiro vērtas kokvilnas kravas pazušanu, kurā Gulami un viņa sieva apsūdzēti par dokumentu viltošanu un piesavināšanos lielā apmērā. Gulami apsūdzības noliedz).
Gulami ir sarežģījumi ar arī VID. Jūrmalas mājai, kurā savulaik dzīvoja Lola Karimova, uzlikts aizliegums rīkoties ar īpašumu, jo pret Gulami vērsta 1,5 miljonu eiro nodokļu piedziņa.
Gulami uzskata, ka pret viņu uzsākta nomelnošanas kampaņa.
“Līdz 2013.gadam es biju zelta cilvēks. Politiķi ar mani konsultējās, braucām visur – uz Afganistānu, Uzbekistānu, Turkmenistānu, Tadžikistānu un vienā brīdī, pateicoties šiem te idiotiem..,” Re:Baltica stāsta Gulami, kurš savulaik Šlesera partijai LPP/LC noziedoja 25 000 eiro.
Savās nelaimēs Gulami galvenokārt vaino Uldi Skudru. Kādēļ viņš tā cīnoties par citu cilvēku mantu?
“Kā, kādēļ” – Skudra ir neizpratnē par jautājumu. “Mani mēģināja nogalināt. Man nav pieņemami, ka uzņēmējiem atņem miljonus vērtu biznesu un neviens neko nevar izdarīt,” uzskaita Skudra. Viņš arī neslēpj – cerot, kad kādreiz Abdullajevs viņam atlīdzinās par darbu. Tagad Skudra gaida, ka viesnīcu lieta trīs gadus pēc sāgas sākuma beidzot nonāks tiesā.
Pētījums tapis sadarbībā ar “Radio Brīvā Eiropa”.
Autore: Inga Spriņģe
Redaktore: Sanita Jemberga
Zīmējumi: Aivars Baranovs, mildaslaiks.lv, Mārtiņš Upītis
Grafika: Lote Lārmane
Foto un attēli: Re:Baltica, LTV, DeFacto
Lasiet vēl:
Uzbeku elites bērni Latvijā
Uzbeku specdienestu pēdas Latvijā