Publiskotais Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums apstiprina Re:Baltica atklāto: Latvijas banku uzraugs “Krājbankas” gadījumā bijis “pārāk iecietīgs” un nav pietiekami efektīvi darbojies, lai novērstu bankas bijušā īpašnieka Vladimira Antonova “būtiskas līdzdalības gūšanu un amata ieņemšanu” bankas valdē. Komisija arī uzskata, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) Antonova reputācija bija jāizvērtē jau 2005. gadā, kad viņš pastarpināti iegādājās “Krājbankas” kontrolpaketi. Līdz šim FKTK vienmēr aizbildinājies, ka paļāvās uz Lietuvas kolēģu sniegto pozitīvo Antonova novērtējumu.
Izmeklēšanas komisija apstiprina Re:Baltica secināto, ka 2011. gada 11. novembrī Lietuvas Centrālā banka bija vērsusies prokuratūrā ar lūgumu uzsākt „SNORAS” bankas izmeklēšanu, jo vasarā konstatēja 290 miljonu eiro (203 miljoni latu) iztrūkumu divu Šveices banku kontos. FTKT par to uzzināja tikai piecas dienas vēlāk, kad saņēma oficiālu paziņojumu no Lietuvas Bankas par „SNORAS” bankas reorganizāciju un pagaidu administratora iecelšanu.
Re:Baltica jau rakstīja, ka lietuvieši savlaicīgi neinformēja Latvijas kolēģus, jo neuzticējās un baidījās par informācijas noplūdi.
Izmeklēšanas komisijas ziņojums arī ir pirmais oficiālais dokuments, kurā amatpersonas atzīst, ka Vladimira Antonova ienākšana Latvijas finanšu tirgū 2005. gada septembrī, viņa piederošajai Lietuvas „SNORAS” bankai nopērkot „Krājbankas” kontrolpaketi, bija jāizvērtē rūpīgāk. Izmeklēšanas komisija secinājusi, ka FKTK nepamatoti paļāvusies uz Lietuvas banku uzrauga veikto Antonova izvērtējumu, kas neesot bijis pietiekami labs pamatojums, lai FTKT neveiktu paši savu Antonova personības izvērtējumu.
“Tādējādi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atteikšanās izvērtēt V.Antonova personību, iespējamo seku neizvērtēšana, dodot V.Antonovam iespēju gūt būtisku līdzdalību Latvijas Krājbankā, vērtējama kā bezdarbība, kurai bijušas nopietnas negatīvas sekas “Latvijas Krājbankas” turpmākajā darbībā,” uzskata Saeimas izmeklēšanas komisija.
Deputāti norāda, ka FKTK nav efektīvi strādājis arī vēlāk, kontrolējot, kāda ir patiesā Antonova ietekmē bankā.
Re:Baltica jau rakstīja, ka Antonovs izmantoja dažādas shēmas, lai apietu bankas īpašniekam uzliktos ierobežojumus un no “SNORAS” un “Krājbankas” līdzekļiem finansēja savus biznesus. Lielākie no tiem ir “AirBaltic” un “Rīgas Vagonu Būves” rūpnīcu. “AirBaltic” finanšu grūtību laikā 2011.gada vasarā un rudenī, FKTK pārstāvji nepiedalījās un pastiprināti arī neinteresējās, kas ir patiesie īpašnieki firmām, kas kopā ar valsti piedalījās “AirBaltic” glābšanā. Vēlāk Antonovs pats medijiem atklāja, ka viens no “AirBaltic” pastarpinātajiem līdzīpašniekiem, Andrejs Rudeško, ir viņa labākais draugs un baņķiera biznesa pārstāvis.
Saeimas izmeklēšanas komisija vienlaikus atzīst, ka FTKT jau 2009. gada beigās un 2010. gada sākumā konstatēja “Krājbankas” kapitāla nepietiekamību un noteica ierobežojumus. Bankai bija aizliegts kreditēt nerezidentus un bez saskaņošanas ar FTKT izsniegt rezidentiem jaunus kredītus un galvojumus, lielākus par 100 tūkstošiem latu. Tā paša gada 30. maijā FTKT, „Krājbanka” un Akcinė bendrovė bankas „SNORAS” noslēdza administratīvo līgumu, kas paredzēja, ka nepieciešamības gadījumā „SNORAS” banka garantētu „Krājbankas” kapitāla pietiekamību atbilstoši Kredītiestāžu likuma prasībām. „SNORAS” garantēja piecu „Krājbankas” izsniegto kredītu potenciālo zaudējumu segšanu aptuveni 40 miljonu latu apjomā. Administratīvo līgumu Saeimas komisija atzīst par neefektīvu un netālredzīgu un norāda, ka tas nav sasniedzis mērķi, tādēļ reāla kapitāla nepiesaistīšana atzīstama par FTKT kļūdu”.
Izmeklēšanas komisijas locekļi pauduši bažas, ka FTKT attiecībā pret „Krājbankas” kapitāla nepietiekamību ilgākā laika periodā ir bijusi pārāk iecietīga, bet tajā pašā laikā pieļauj, ka radikālāki FTKT pasākumi jau 2010. gadā varēja novest pie „Krājbankas” maksātnespējas, un tās ietekme uz valsts finanšu sistēmu būtu neprognozējama.
Izmeklēšanas komisija arī konstatējusi, ka 16 pašvaldības, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības nav ievērojušas Publisko iepirkuma likumu, kas paredz izvēlēties banku konkursa kārtībā.
Pēc šo pārkāpumu atklāšanas Izmeklēšanas komisija ar iesniegumu vērsās Ģenerālprokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) lūdzot izvērtēt likuma prasību neievērošanas iespējamo saistību ar amatpersonu rīcības pārkāpumiem. KNAB par iesniegumā minētajiem faktiem ir sācis pārbaudi.
Lai pastiprinātu kredītiestāžu korespondentkontu uzraudzību, FTKT 2012. gada 15. martā apstiprināja grozījumus „Banku risku novēršanas rokasgrāmatā”, kuri paredz kredītiestādei atsevišķā apliecinājuma formā norādīt tās ieķīlātos aktīvus, kā arī saņemt apstiprinājumus no korespondentbankām par kredītiestādes aktīvu ieķīlājumu.
Izmeklēšanas komisija izskatījusi nepieciešamību palielināt kredītiestādes valdes locekļu atbildību par darījumiem viņu pārvaldītajā kredītiestādē, piemēram, nosakot, visu valdes locekļu rakstisku apstiprinājumu darījumiem virs noteiktas summas, Krimināllikumā paredzot kriminālatbildību par šīs normas neievērošanu.
Vairāk par Antonova impēriju lasi šeit – Paspēlēja. Antonova spekulācijas ar Baltijas bankām
