Latvijā plānots ieviest jaunu nodokli automašīnām, kas jāmaksā, valstī pirmoreiz reģistrējot par 5 gadiem vecāku auto. Gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), gan premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) medijos apgalvo, ka šāda nodeva jau ieviesta abās pārējās Baltijas valstīs. Tā nav taisnība, jo Igaunijā šāda nodokļa nav. Linkaita skaidrojums liecina, ka viņš informāciju par kaimiņvalsti ieguvis nevis ministrijā, bet kļūdainā aģentūras Leta ziņā.

Facebook kopumā vairāki tūkstoši lietotāju dalījušies ar diviem video, kuros apgalvots, ka, būvējot 100 000 eiro vērtu jaunu māju, nodokļos jānomaksā vairāk nekā tā vērta. Re:Check, konsultējoties ar grāmatvedi, pārrēķināja video autora minētās izmaksas. Secinājums – nodokļos būtu jānomaksā 58%, nevis 114% vai pat 163%, kā rēķinājis abu video autors. Turklāt arī pats pricips, kā video autors rēķinājis nodokļu summu, ir nekorekts – viņš saskaitījis nomaksātos nodokļus no vairākiem atsevišķiem naudas aprites cikliem.

Latvijas Ārstu biedrības valdes locekli Pēteri Apini bieži intervē medijos, viņš arī regulāri publicē rakstus un vada veselībai veltītu raidījumu kanālā Riga TV24. Tajos viņš aktīvi izsakās par Covid-19 un kritizē slimības izplatības mazināšanai noteiktos ierobežojumus. Taču vairāki Apiņa publiski paustie apgalvojumi neatbilst faktiem.

Sociālajā medijā Facebook 2,3 tūkstoši cilvēku dalījušies ar ierakstu un foto, kurā bez apsardzes un dārga limuzīna dodamies uz darbu esot redzams Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens. Ieraksts ir maldinošs – lai gan attēlā fiksētais cilvēks patiesi ir van der Bellens, tās tapšanas laikā viņš vēl nebija Austrijas prezidents.

Kādā Latvijas skolā bērniem pusdienās pasniedz saldētu pusdienu paciņas. Tā no Saeimas tribīnes 24. septembrī pavēstīja deputāte Linda Liepiņa. Apgalvojumam gan neizdevās gūt apstiprinājumu. Lai gan par pārtikas pakām, ko skolēni saņem attālināto mācību periodā, sociālajos medijos redzama neapmierinātība, par saldētiem produktiem klātienes mācību periodā nevienai no atbildīgajām iestādēm informācijas nav. Arī Liepiņa pēc jautājuma, kurā tieši skolā tā notiek, bija izvairīga.

Augļu un dārzeņu cenas mums esot zemākas nekā Lietuvā un Igaunijā, kur tiem atšķirībā no Latvijas piemēro pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standarta likmi. Tas ir viens no argumentiem, ar kuriem Zemkopības ministrija un citi atbalstītāji aizstāv samazinātās jeb 5% PVN likmes saglabāšanu šai produktu grupai arī nākotnē. Taču pieejamie dati šo argumentu neapstiprina.