“Dānija – nedēļas kauja, un tauta uzvar.” Facebook populārs ir ieraksts par to, ka Dānijā pēc deviņu dienu ilgiem protestiem “izmests atkritumu” tvertnē epidēmijas likums, ar kuru varētu noteikt obligāti vakcinējamo cilvēku grupas. Tā lielā mērā ir taisnība – pēc mediķu, politiķu un sabiedrības protestiem Dānijas valdība nolēma nevirzīt tālāk likumprojektu, kas paredzēja iespēju noteikt obligātu Covid-19 vakcinēšanu noteiktām grupām. Dānija ar šādu plānu gan bija izņēmums Eiropas valstu vidū – vairums jau skaidri paziņojušas, ka vakcinēšanās tajās būs brīvprātīga.

Līdz ar plašāku informāciju par gaidāmajām vakcīnām pret Covid-19 Facebook popularitāti guvis kāds video krievu valodā. Tajā atkārtota virkne nepatiesos faktos balstītu sazvērestības teoriju par miljardieri Bilu Geitsu, vakcināciju un čipošanu. Atšķirība vien tā, ka parasti šos melus izplata dažādi anonīmi avoti, taču šoreiz video autors ir Krievijas valsts televīzija Pirmais kanāls. Sižets tapis pavasarī, kad Krievijas plašsaziņas līdzekļos Covid-19 dezinformācijas bija vairāk, taču arī pašlaik tajos saistībā ar pandēmiju ik pa laikam izskan sagrozīta vai citādi maldinoša informācija.

Covid-19 pandēmijas laikā, kad ievērojami pieaudzis dezinformācijas apjoms un tās auditorija sociālajos medijos, arī mums cilvēki vaicā, kāpēc valsts iestādes pieļauj apzinātu melu izplatīšanu. Savukārt, šonedēļ, kad Valsts policija (VP) aizturēja Valentīnu Jeremejevu un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra Gaiļezers feldšeri Marinu Kornatovsku saistībā ar viltus ziņām par Covid-19, citi pauda sašutumu vai tā netiek ierobežota vārda brīvība. Vērsāmies VP un mēģinājām noskaidrot, kā viņi lemj, kad vajadzētu iejaukties.

Bijušais Daugavpils mērs un partijas Saskaņa valdes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Elksniņš intervijā portālam Spektr izteicies par Baltkrieviju. Viņš pauž, ka Latvija protestētājus iepriekš sodījusi tāpat, kā to tagad dara Baltkrievijas varas iestādes un, lai arī savtīgi izmantota, “sistēma Baltkrievijā ir daudz demokrātiskāka nekā Latvijā”.

Facebook jau atkal popularitāti iemantojuši ieraksti, kuros apgalvots, ka masku nēsāšana saistīta ar bērnu nāvi. Lai to pierādītu, tiek minēti neīsti nāves gadījumi, kas it kā notiek kaut kur ārzemēs, vai arī nāves gadījumi, kurus saistīt ar maskām nav pamata. Šie nepatiesie stāsti arī izmantoti, lai mudinātu cilvēkus portālā manabalss.lv parakstīties pret prasību 1.-4.klašu skolēniem nēsāt masku skolā.

Sociālajā medijā Facebook popularitāti guvis ieraksts, kurā apgalvots, ka policistus janvārī vai februārī sagaida piespiedu vakcinācija. Tā autors raksta: “Ja viņi to nedarīs viņiem būs jāpamet darbs!!!” Valsts policijā gan Re:Check norāda, ka informācija par piespiedu vakcinēšanas plāniem pret Covid-19 neatbilst patiesībai.