Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Facebook vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku dalījušies ar apgalvojumu, ka AstraZeneca Covid-19 vakcīnas pētījumi ar bērniem pārtraukti, jo esot konstatēti nāves gadījumi. Tā nav taisnība – bērnu vakcinācija pētījumā apturēta saistībā ar informāciju par retiem trombu veidošanās gadījumiem pieaugušajiem.

Ieraksta autore pievienojusi atsauci uz angļu valodā tulkotu rakstu no kāda Nīderlandes portāla, kurā galvenokārt tiek publicētas viltus ziņas un pārpublicētai skandalozi raksti no citiem medijiem. Publikācijā un Facebook ierakstā nepatiesi norādīts, ka pētījuma pārtraukšana saistīta ar pētījumā iesaistīto bērnu nāvēm. Ierakstā teikts:

“Ir aizdomas, ka Astr@zeneca eksperimenti uz bērniem Anglijā ir apturēti, jo konstatēti nāves gadījumi. Noformēts tas ir šādi: zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms, pēkšņas negaidītas nāves sindroms.”

Portālā, kur ziņa par bērnu nāvēm publicēta, nav pievienotas nekādas atsauces vai norādes uz informācijas avotu. Portālā par Covid-19 publicētas arī citas viltus ziņas. 

Februārī Oksfordas universitāte sāka pētījumu par AstraZeneca (jaunais nosaukums ir Vaxzevria) vakcīnas efektivitāti bērniem. Tajā piedalās 300 dalībnieki sešu līdz 17 gadu vecumā. Zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms ir mazuļa nāve miegā gadījumos, kad netiek atrasts nekāds ārēji redzams iemesls. Nav iespējams, ka kāds pētījuma dalībnieks miris ar šo sindromu, jo zīdaiņi pētījumā vispār netika iesaistīti. 

Pētījums ar bērniem tiešām tika pārtraukts, taču ne saistībā ar kādām drošuma problēmām pašā pētījumā, vēsta BBC. Oksfordas universitāte skaidro, ka jaunas vakcinācijas netiks veiktas, līdz tiks iegūta detalizētāka informācija par vakcīnas iespējamo saistītbu ar retiem trombu veidošanās gadījumiem pieaugušajiem, kad samazinās trombocītu skaits. 

Gan Lielbritānijas zāļu regulators, gan Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) veica pārbaudi saistībā ar AstraZeneca vakcīnu un secināja, ka tā, iespējams, saistīta ar neparastajiem trombu veidošanās gadījumiem. EZA pētīja 86 trombu veidošanās gadījumus, no kuriem 18 bija nāvējoši. Līdz šim lielākoties šādi gadījumi skāruši sievietes līdz 60 gadu vecumam divu nedēļu laikā pēc vakcinācijas. Pieejamie pierādījumi gan nav pietiekami, lai izdalītu jaunas sievietes kā riska grupu, norāda EZA. Aģentūra lēš, ka problēma varētu skart vienu no 100 tūkstošiem vakcinēto, bet nāves risks ir mazāks nekā vienā gadījumā no miljona. Lielbritānijā vērtēts, ka trombožu risks ir apmēram četriem cilvēkiem no miljona, raksta Bloomberg.  Preses konferencē EZA pārstāvji salīdzinājumam norādīja uz risku, sievietēm lietojot kontracepcijas tabletes – trombi var veidoties četrām no 10 tūkstošiem sieviešu gadā. EMA secinājusi, ka ieguvumi no vakcīnas atsver riskus. Gan Latvijā, gan pasaulē kopumā no Covid-19 mirst apmēram divi no simts inficētajiem. Pasaulē līdz 12.aprīlim ar Covid-19 miruši vairāk nekā 2,9 miljoni cilvēku, bet inficējušies – 135,4 miljoni. Latvijā miruši 1990 cilvēki no 107,8 tūkstošiem inficēto.

Lielbritānijas regulators trombožu gadījumu dēļ aicinājis pacientus, kas nav sasnieguši 30 gadu vecumu, vakcinēt ar kādas citas kompānijas vakcīnu. Arī pētījums ar bērnu piedalīšanos atsāksies, kad pētnieki saņems detalizētāku informāciju un rekomendācijas, raksta Oksfordas universitāte.

Ne AstraZeneca, ne citu vakcīnu ražotāji  sākotnējos Covid-19 vakcīnu pētījumos neiekļāva ievainojamas sabiedrības grupas, piemēram, bērnus un grūtneices. Kad apstiprināta vakcīnu efektivitāte un drošums pieaugušajiem, tās tiek pētītas arī uz bērniem. Piemēram, pirmos rezultātus 12 – 15 gadu vecuma grupā nesen publicēja kompānija Pfizer. Izrādījies, ka Pfizer/BioNTech vakcīna ir 100% efektīva pret apstiprinātu infekciju. Kompānija arī pēta vakcīnas efektivitāti bērniem no sešu mēnešu līdz 11 gadu vecumam. Pētījumus ar bērniem veic arī Moderna. Arī Johnson&Johnson norādīja, ka plāno sākt šādus pētījumus. Zinātnieki pauž, ka pandēmiju varētu neizdoties pilnīgi ierobežot, ja vakcinēti nav arī bērni, ziņo medijs Scientific American. Bērni inficēšanās gadījumā tāpat var inficēt citus, lai arī paši lielākoties pārslimo viegli vai arī simptomu nav vispār.

Raksts kļuvis populārs arī Nīderlandē, kur to pārbaudījuši vietējie faktu pārbaudītāji DPA. Arī Nīderlandes faktu pārbaudītāji nonāca pie secinājuma, ka apgalvojums ir nepamatots.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.