Mediju telpā plaši izskanēja ziņa, ka Vakcinācijas biroja vadītājai Evai Juhņēvičai par 40 dienām izmaksāti vairāk nekā 10 tūkstoši eiro. Vēstījums ir maldinošs, jo patiesībā tas ir atalgojums “uz papīra” par vairāk nekā divu mēnešu darbu un atbilst vēl konkursa laikā solītajam. Taču pārpratumi radušies, jo neprecīzu informāciju izplatījuši pašas Veselības ministrijas (VM) pārstāvji, turklāt divreiz un “abos virzienos” – vispirms norādot, ka alga ir lielāka, pēc tam – ka daudz mazāka nekā patiesībā.

Vairāk nekā tūkstotis cilvēku Facebook dalījušies ar video, kurā teikts, ka Covid-19 diagnostikai izmantotais polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR; no angļu val. – PCR) tests ir kļūdains un tiek izmantots, lai nepamatoti ierobežotu cilvēku brīvības. Tas pamatots ar apgalvojumu, ka augsts testa ciklu skaits, pie kura iegūts pozitīvs rezultāts, norāda, ka cilvēks nav infekciozs. Tā nav taisnība.

Populārs kļuvis Facebook ieraksts, kurā teikts, ka Zviedrijas valdība ir aizliegusi 5G mobilo sakaru tehnoloģijas visā valsts teritorijā. Tā nav taisnība.

Facebook vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku dalījušies ar apgalvojumu, ka AstraZeneca Covid-19 vakcīnas pētījumi ar bērniem pārtraukti, jo esot konstatēti nāves gadījumi. Tā nav taisnība – bērnu vakcinācija pētījumā apturēta saistībā ar informāciju par retiem trombu veidošanās gadījumiem pieaugušajiem.

Teju četri tūkstoši cilvēku Facebook dalījušies ar video, kurā no dažādiem avotiem sakompilēta maldinoša informācija par Covid-19 vakcīnām. Iekļauti nepatiesi apgalvojumi par nāvēm no vakcīnas un citām blaknēm, ko tā it kā varot izraisīt.

Latvijā vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku dalījušies ar citās valstīs populāra ieraksta tulkojumu, kurā apgalvots, ka vakcīnas sastāvā esošie smagie metāli ļauj ar ķermeņa temperatūras skeneri noteikt, vai cilvēks ir vakcinējies. Patiesībā vakcīnas sastāvā nav smago metālu un nav ierīces, kas ļautu no malas noteikt, vai cilvēks to saņēmis.