Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Sociālajā medijā Facebook populārs kļuvis video, kurā Latvijas Svarcelšanas federācijas (LSF) prezidents un bijušais Saeimas deputāts no ZZS Viktors Ščerbatihs pauž, ka neviens no Olimpiskās komandas sportistiem nav vakcinējies, tāpat vakcīnas neesot saņēmušas Latvijas augstākās amatpersonas un 50 no 100 vakcinētiem cilvēkiem mirstot. Šie apgalvojumi ir nepatiesi.

Ščerbatihs video sacīja (tulkots no krievu valodas):

“Domāju, ka neviens no Olimpiskās komandas sportistiem nevakcinējas. Treneri – jā.”

Tā nav taisnība – gandrīz visi Latvijas olimpieši pirms Olimpiskajām spēlēm bija vakcinēti, jūlija beigās ziņoja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK). Tobrīd vakcinēti pret Covid-19 bija 29 no 33 Latvijas olimpiešiem un 34 no 37 treneriem. Toreiz Ščerbatihs TV3 ziņām pauda viedokli, ka vakcinācija pret Covid-19 varētu nelabvēlīgi ietekmēt sportistus sasniegt augstus rezultātus un “saviem sportistiem“ vakcinēties pirms Olimpiskajām spēlēm viņš neļautu.

“Vispirms izmēģināsim to reāli uz prezidenta, bet nevis ar šo pipeti, ziniet, kura tika parādīta no liela attāluma – lūk, prezidents vakcinēts, bet palielinot izrādās, ka ar pipeti tas tika darīts, nevis ar adatu.”

Tā nav taisnība. Internetā ir publiski pieejami video un fotogrāfijas, kurās redzams, ka vakcīnas tika ievadītas. Šā gada 11. februārī prezidents Egils Levits, premjerministrs Krišjānis Kariņš, citas valdības amatpersonas un četri bijušie prezidenti Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā saņēma pirmo Covid-19 vakcīnas AstraZeneca devu. LETA publicēja video, kurā redzams, ka injekcija tika veikta. Tāpat vakcīnas devas ievadīšana ir skaidri redzama fotogrāfijā, kas tika publicēta arī plašsaziņas līdzekļos, piemēram, šeit. Apgalvojums, ka amatpersonas un mediķi kameru priekšā tikai izliekas, ka saņem vakcīnu, bet patiesībā tā viņiem netiek ievadīta vai arī injicēts kāds cits šķidrums, ir izplatīts dezinformatoru “arguments” pret vakcīnām gan Latvijā, gan citās valstīs. Tādus iepriekš atspēkojis arī Re:Check. Līdzīgi meli iepriekš tika pausti par Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu un infektoloģi Daci Zavadsku.

“Tur [Saeimā] ir 100 cilvēki, kas nozīmē, ka 50/50. 50 izdzīvos, 50 – neizdzīvos [pēc vakcinācijas].”

Līdz 11.augustam Latvijā pilnībā vakcinēti pret Covid-19 ir jau 712 tūkstoši jeb 37,1% iedzīvotāju, bet vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši vairāk nekā 802 tūkstoši jeb 41,8% iedzīvotāju. 

8.augustā Zāļu valsts aģentūra (ZVA) informēja, ka Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kuram būtu noteikta cēloniska saistība ar vakcīnu.  

Līdz 8. augustam ieskaitot ZVA saņēmusi 24 blakusparādību ziņojumus, kuros sniegta informācija par letāliem gadījumiem, kas ir notikuši divu līdz 24 dienu laikā pēc vakcinācijas. No 24 ziņojumiem 21 gadījumu vērtēšana ir noslēgta. Trijos gadījumos vērtēšana turpinās, jo ir pieprasīti autopsijas rezultāti un cita informācija. Nevienā no tiem nāves iestāšanos nav iespējams ticami saistīt ar vakcināciju, ziņots ZVA mājaslapā.

“Bērni neslimo [ar Covid-19].”

Lai gan bērniem daudz retāk nekā pieaugušajiem Covid-19 saslimstība norit smagi, bērni slimo. Piemēram, Lielbritānijā pirmā gada laikā kopš pandēmijas sākuma no Covid-19 miruši 25 cilvēki vecumā līdz 18 gadiem, raksta BBC

Maija sākumā Latvijas mediji ziņoja, ka Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) līdz maijam ārstējušies 70 bērni ar Covid-19. Tāpat ziņots, ka to bērnu skaits, kuriem  vajadzīga hospitalizācija, kopš janvāra stabili pieauga, un ar akūtu Covid-19 slimo visu vecumu bērni.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule savā Twitter kontā rakstīja, ka valstīs, kur pašlaik dominē vīrusa delta variants, ir pieaudzis stacionēto bērnu īpatsvars, ja salīdzina ar variantiem, kas bija izplatīti pagājušajā ziemā. Tā kā bērni netiek vakcinēti, pieaugušie vakcinējoties viņus pasargā, raksta Cipule.

Pēc Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem uz 12.augustu, Latvijā kopumā apstiprināti 4 982 Covid-19 inficēšanās gadījumi bērniem vecuma grupā līdz deviņiem gadiem un 9 158 gadījumi vecuma grupā no 10 līdz 19 gadiem.

Ko atbildēja Ščerbatihs?

Re:Check sazvanīja Viktoru Ščerbatihu un jautāja, kāpēc viņš izplata nepatiesu informāciju. LSF prezidents atbildēja, ka tas esot viņa viedoklis. Uz norādi, ka vakcinējušies ir 29 no 33 olimpiešiem, Ščerbatihs teica, ka bija domājis vakcinēšanos tieši pirms Olimpiādes. “Tāpēc es tā pateicu. Ja kāds to izdarīja pirms gada – es jau nezināju, ka pirms gada arī taisa.” Viņš arī norādīja, ka pats esot vakcinējies apmēram pirms diviem mēnešiem. Neskatoties uz to, ka medijos publicēti video un fotogrāfijas, kuros redzams, ka Levits un Kariņš tikuši vakcinēti, bijušais politiķis tomēr ir pārliecināts – vakcinācija nenotika. Tāpat viņš domājot, ka bērni ar Covid-19 neslimo, bet statistika, ko publicē mediji, varot būt nepatiesa.  

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Finanšu dienesta vadītāja Aija Buša Re:Check apliecināja, ka Ščerbatihs darba tiesisko attiecību izpratnē LOK nav nekādā statusā. Viņam kā trenerim tiek maksāti pabalsti no Latvijas Olimpiešu sociālā fonda. 

Šī nav pirmā reize, kad Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju. Re:Check iepriekš rakstīja, ka viņš paziņoja par it kā valsts atņemto finansējumu tādējādi slēgšanai nolemtajam Ventspils sporta centram, kurā trenējas svarcēlāji. Nekas no viņa teiktā toreiz nebija taisnība.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.