Tīrgārtenas parkā Berlīnes centrā nozāģēti visi koki, Hamburgas bibliotēka apkurei aicina ziedot vecas grāmatas, bet kādā citā Vācijas pilsētā taupības nolūkos tagad kremējot vairākus cilvēkus vienlaikus. Savukārt Latvijā slimnīcā aizslēdz radiatorus un cilvēki kurināšanai zog dēlīšus pat no autobusu pieturām. Visi šie izdomājumi Krievijas medijos tiek stāstīti kā patiesība, lai parādītu sabiedrībai, kā Eiropa cieš no Krievijai noteiktajām sankcijām. Kādā veidā tie top un kā sasniedz auditoriju?

Kremļa mediji vēsta, ka Izraēlas televīzijas kanāls INN uzņēmis multfilmu par Ukrainas cūku, kuru it kā glābj Krievijas lācis. Pret Ukrainu vērstais video kļuvis populārs arī sociālajos medijos Latvijā. Taču video nav veidots Izraēlā, bet gan Krievijā.

Vairāk nekā 1000 cilvēku Facebook dalījušies ar video, kurā kāda sieviete ēd sarkanās mušmires un stāsta, kā tas palīdz pret teju katru kaiti. Tas ir maldinoši, jo jo šāds viedoklis nav zinātniski pamatots. Turklāt sarkano mušmiru lietošana uzturā var izraisīt nopietnus veselības traucējumus.

Kopš pagājušās nedēļas jau 1700 cilvēki dalījušies ar Facebook ierakstu, kura autors spriež, vai premjerministrs Krišjānis Kariņš ir “finanšu nejēga” vai “ekonomiskais slepkava”. Autors savas pārdomas pamato ar nepatiesiem datiem un nepilnīgu informāciju.

Latvijas Radio 4 raidījumā Atklātā saruna (Открытый разговор) 24. oktobrī kā vienu no diviem studijas viesiem intervēja Normundu Grostiņu, kurš vairākkārt uzstājies Kremļa propagandas kanālos un aizvadītājās Saeimas vēlēšanās startēja no Latvijas Krievu savienības. Grostiņš kritizēja Latvijas dalību Eiropas Savienībā un sankcijas pret Krieviju, kā arī slavēja Ungāriju, kas tām nepiekrīt. Re:Check secināja, ka raidījuma viesis maldina klausītājus ar sagrozītu un nekorektu informāciju.

Sociālajā medijā Facebook oktobrī atkal sāka izplatīties no konteksta izrauti skaitļi par mirstību Latvijā pēdējos gados. Tajos pērnā gada mirstības pieaugumu saista ar Covid-19 vakcīnām. Kādā citā ierakstā, atsaucoties uz Eurostat datiem, stāstīts, ka valstīs ar lielāku potēšanu bijusi arī lielāka mirstība. Taču šie apgalvojumi ir maldinoši. Lielākai vakcinācijas aptverei valstīs nav saistības ar lielāku mirstību. Tieši pretēji – vakcīnas sargā no smagas saslimšanas un nāves. Savukārt mirstības pieaugums pērn bija gada sākumā, kad iedzīvotāji vēl nebija vakcinēti, bet otrajā vilnī rudenī galvenokārt mira nevakcinētie.