Pēc dronu uzbrukumiem Pleskavas apgabalam Krievijas propaganda sociālajos medijos izplatīja apgalvojumus, ka tie raidīti no Latvijas vai Igaunijas. Taču tie publicēti bez jebkādiem pierādījumiem un tiem nav nekāda pamata.

Pēc dronu uzbrukumiem Pleskavai sociālajos medijos tika izplatīta dezinformācija, ka tie raidīti no Latvijas vai Igaunijas. Taču šie apgalvojumi publicēti bez jebkādiem pierādījumiem un tiem nav nekāda pamata.

Vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku dalījušies ar video, kurā pazīstams dezinformators staigā pa pārtikas veikalu Parīzē, vedina domāt, ka produktu cenas tur ir zemākas nekā Latvijā, un jautā: “Vai mēs turpināsim klusēt?”. Taču arī šoreiz viņš māna savus sekotājus. Vīrieša stāstītais ir pretrunā ar to, kas redzams gan konkrētā veikala cenu zīmēs viņa paša uzņemtajā video, gan citu Francijas pārtikas veikalu piedāvājumā.

Sociālajos medijos kļuvis populārs video, kurā krieviski ierunāti vairāki fragmenti no kāda sazvērestību teorētiķa Aleksa Džounsa raidījuma. Tajos viņš un kolēģi stāsta, ka Covid-19 pandēmija bijusi ieplānota, kā potes izraisa virkni slimību un to dēļ ASV karavīru nāvju skaits ir vairāk nekā desmitkāršojies. Neviens no šiem apgalvojumiem nav patiess.

Vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku Facebook dalījušies ar video, kurā atkal stāstīti meli par organizācijas Lietusmežu alianse logo uz pārtikas produktiem. Pretēji video paustajam logo ar zaļo vardīti nenozīmē, ka produkti ir indīgi vai satur kādu bīstamu “ģenētiku”.

Latvijā sabiedriskajā sektorā strādā nepilna trešdaļa nodarbināto. Vai viņi ir “birokrātija”, kas “pārtiek no strādājošo un biznesu nodokļiem”? Tā vedina domāt kāda Facebook lietotāja, ar kuras ierakstu dalījušies vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku. Šāds minējums ir aplams, jo sabiedrisko sektoru pārstāv plašs strādājošo klāsts.