Deviņdesmitajos viņu vajāja nikni noguldītāji un prokuratūra, nācās pat pamest Latviju. Taču viņš atgriezās un izveidoja mediju impēriju, kurai Baltijā ir miljonos mērāma auditorija. Rīgas un Tallinas mēri par saviem amatiem var pateikties viņam — Pirmā Baltijas kanāla šefam Oļegam…
Kādēļ Putina fonds “Russkij Mir” neatklāj savas aktivitātes Baltijā? “Mūsu skoliņa strādā jau 19.sezonu,” šo frāzi mūsu tikšanās laikā Jakovs Pliners atkārto reizes četras. Bijušais Saeimas deputāts no PCTVL ir acīmredzami uztraucies. Viņš aicina iekšā paša vadītajā krievu vispārizglītojošajā privātskolā…
Dažas dienas pirms pētījuma “Krievijas nauda Baltijā” palaišanas, ierakstīju par tā tapšanu twitter. Atbildē saņēmu atzinīgu izteikumu no twitter konta Aivars Lembergs ar jautājumu: vai pētīsiet arī citu valstu finansējumu?
Saraksts ar Latvijas organizācijām, kuru projektus apstiprinājis fonds Russkij Mir kopš 2008. gada. Šīs ir organizācijas, kuras varējām identificēt fonda mājas lapā. Lai skatītu sarakstu spiediet šeit – Kas dabūja naudu Latvijā?
Šajā sarakstā ir organizācijās, kuru projektu pieteikumus kopš 2008. gada apstiprinājis Russkij Mir. Publicējam organizāciju nosaukumus krievu/angļu valodā, kuras identificējām fonda mājas lapā. Lai skatītu sarakstu spiediet šeit – Kam piešķīra naudu Baltijā?
“Krievija izmanto tautiešu politiku, lai kaimiņvalstīs realizētu “maigās varas” konceptu. Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ietekmes sfēru, Krievijas politikas veidotāji radījuši “Krievijas pasaules” konceptu,” – tā jau 2010. gadā akadēmiskā pētījumā rakstīja Krievijas politikas eksperts Andis Kudors (Austrumeiropas politikas pētījumu…
Otrdien, 2.oktobrī, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurors atcēlis Valsts policijas lēmumu neuzsākt kriminālprocesu tā dēvētajā “Magņitska lietā”, kuras ietvaros, iespējams, caur Latvijas bankām atmazgāti vismaz 63 miljoni dolāru.
Nesen publiskotie “Karsto rēķinu” (www.karstierekini.lv) akcijas rezultāti rāda, ka cena, ko Latvijas iedzīvotāji maksā par siltumenerģiju, atšķiras ļoti būtiski. Kāda Mārupes nama iedzīvotāji par siltumenerģiju maksā Ls 0.20 par kvadrātmetru, savukārt kādā mājā Garkalnē – Ls 2.63 par kvadrātmetru.
Noslēdzoties Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica projektam Karstie rēķini, tā rīkotāji secinājuši, ka siltuma izmaksas par vienu kvadrātmetru atšķiras vairākas reizes. Cilvēki nezina, kā veidojas apkures izmaksas, nav skaidra ne aprēķināšanas kārtība, ne rēķinu pozīcijas. Nav vienotas apkures aprēķināšanas metodikas,…