Share on FacebookTweet about this on TwitterEmail this to someonePrint this page
Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!

Pirmais Baltijas Kanāls (PBK), Centra partijas līderis Edgars Savisārs un Krievijas ietekme Igaunijas politikā.

Lai skatītu karti pilnā izmērā, klikšķiniet šeit – BMA karte.

„Es sazinos un apspriežos ar Rīgu, ar Oļegu Solodovu un citiem. Pat nauda, ko mēs [Tallinas pilsēta] maksājam, aiziet uz Rīgu nevis paliek Tallinā”, stāsta Levs Vaino, atsaucoties uz 425 000 eiro, ko Tallina maksā Pirmajam Baltijas kanālam par trīs dažādu raidījumu veidošanu. Tie ir „Mūsu galvaspilsēta” (“Наша столица”), „Labrīt, Tallina!” (“Доброе утро, Таллинн!”) un “Krievu jautājums “ (“Русский вопрос”). Tallinas pilsēta ir uzticams PBK klients jau gadiem, bet pēdējos divos gados kļuvis zināms, ka maksātās summas PBK sasniedzu teju pusmiljonu eiro gadā.

Tallinas pilsētas preses pārstāvis Levs Vaino
Foto: www.tallin.ee

Levs Vaino ir Igaunijas Centra partijas, kura kontrolē Tallinu, biedrs. Viņš ir Tallinas preses pārstāvis, kura galvenais uzdevums ir sadarbība ar pilsētas krievvalodīgajiem medijiem. Nejaušam vērotājam viņš varētu šķist tipisks valsts ierēdnis – precīzs, runā klusi, bet skaidri un neatklāj savas emocijas. Vaino politiskajā arēnā darbojas jau labu laiku, lai gan lielākā daļa cilvēku nekad nav pat dzirdējuši viņa vārdu, jo viņam nav spožu politisku sasniegumu. Pārsvarā ieņemti zema profila amati. Taču tas ir maldinošs priekšstats. Viņa starpnieka loma starp Tallinas pilsētu un PBK padara viņu par vienu no ietekmīgākajiem cilvēkiem Igaunijas krieviski runājošās politikas apritē. Viņa pagātnē, lai gan tā pārsvarā ir izteikti piezemēta, ir atrodami dažas krāsaini plankumi.

Pirms pievienošanās Centra partijai, Vaino bija Igaunijas Konstitucionālās partijas loceklis un dīvainā kārtā kādu laiku biedrs abās partijās vienlaicīgi. Jānorāda, ka Konstitucionālā partija, lai arī maza un margināla, bija viena no visradikālāk tendētajām partijām Igaunijas politiskajā scēnā. Partijas līderis Andrejs Zarenkovs 2007. gadā bija viens no Bronzas nakts nemieru aktīvistiem Tallinā. Zarenkovs un viņa partija saņēma arī tiešu atbalstu no Krievijas amatpersonām, tai skaitā no tā laika Krievijas vēstnieka Igaunijā, kurš rakstīja vēstules dažādiem Igaunijas uzņēmējiem ar lūgumu atbalstīt Zarenkovu.
Levam Vaino ir arī radniecīgas saites ar PBK. Viņš ir Aleksandra Tšaplogina tēvocis. Tšaplogins ir labi pazīstama personība vietējo krievvalodīgo sabiedrībā, kas ieņēmusi naidīgu, pret Igaunijas medijiem vērstu pozīciju. Viņš ir arī Tallinas apmaksātās PBK programmmas – „Krievu Jautājums” – vadītājs. Nav grūti atrast cilvēkus pat krievu sabiedrībā, kurus atgrūž Tšaplogina agresīvais un musinošais stils.

Atšķirībā  no pārējām Baltijas valstīm, Igaunijā PBK piedāvā visvairāk pašu ražoto saturu. Kopumā programmā ir četru oriģinālraidījumi. Trīs iepriekšminētie, plus vietējā ziņu programma „Ziņas” (“Новости”). Arī šī programma ir tieši saistīta ar Igaunijas Centra partiju.

„Ziņas” pēc PBK pasūtījuma producē uzņēmums „Maurum”, kas daudzus gadus ir bijusi Igaunijas Centra partijas reklāmas partneris.

“Jautājums, vai PBK atbalsta Igaunijas Centra partiju nav interesants, jo tas ir tik acīmredzami,” saka Oļegs Samorodnijs, bijušais “Komsomoļskaja Pravda” korespondents. Viņš nesen publicēja grāmatu par to, kā Kremlis izplatā savu ideoloģiju Igaunijā, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, tostarp PBK. Tādēļ Samorodnijs izceļ citu tēmu: „Interesanti, pirmkārt, ir tas, kurš koordinē darbības, un kā tās tiek saskaņotas starp PBK un Centra partiju? Otrkārt, kurs pieņēma lēmumu, ka PBK ir jāatbalsta Centra partija, un kur šis lēmums tika pieņemts?”

 

Politikā nav ieinteresēti, bet tikai iesaistīti

Saskaņā ar Leva Vaino, Tallinas mediju vadītāja, teikto: visi galvenie koncepti Tallinas apmaksātajos PBK raidījumos – tēmas, formāti un raidījuma vadītāji – viss tiek saskaņots ar Oļegu Solodovu, PBK līdzīpašnieku un faktisko vadītāju.

Oļegs Solodovs. Foto: The Baltic Times

“Tas arī bija iemesls, kāpēc es atstāju “MK-Igaunija”,” saka Pāvels Ivanovs, bijušais laikraksta “MK-Igaunija” (PBK māsas uzņēmums) galvenais redaktors. Viņam traucējusi pārāk lielā kontrole no Rīgas, taču vienlaikus viņš Ivanovs Solodovu raksturo kā gudru un ātru lēmumu pieņēmēju.

PBK birojā Igaunijā vietējie darbinieki ir atbildīgi tikai par ikdienas darbu. Irina Kozorenko ir Igaunijas “Baltijas Mediju Alianse” (PBK mātes kompānijas) vadītāja, bet viņa nav vienīgā persona, ar kuru sazinās Solodovs. “Starp abiem” ir Margus Merimā, kurš gandrīz 10 gadus bija PBK Igaunija vadītājs. 2009. gadā Merima atkāpās no amata veselības problēmu dēļ, taču viņš nav pilnībā nozudis no apvāršņa. Šobrīd viņa pozīcionējas kā “PBK padomnieks”.

Margus Merimā ir BMA Ltd. direktors. Vairāk
kā 10 gadus viņš vadīja Igaunijas PBK. 
Foto: www.postimees.ee

Re:Baltica izmeklēšanā atklāja, ka vienlaikus Merima ir arī Anglijā reģistrētā uzņēmuma “Baltic Media Alliance Ltd” direktors. Lielbritānijas uzņēmuma reģistra dati liecina, ka BMA nedarbojas šajā valstī, tomēr ir izņēmusi apraides licenci trīs tās kanāliem – REN TV Baltija, Mir Baltija un Pirmais Baltijas mūzikas kanāls. Galvenā kanāla – PBK –  licence izņemta Latvijā, lai varētu pārraidīt arī politisko reklāmu, ko neatļauj britu licence. Vēlme ietaupīt uz nodokļiem varētu būt papildu iemesls uzņēmuma reģistrēšanai Lielbritānijā. Latvijas uzņēmējiem ierasta prakse ir reģistrēt Londonā firmas, kas būtībā ir čaula, uz kuru pārskaita samaksu par pakalpojumiem, lai samazinātu ienākuma nodokļa summu. BMA birojs Latvijā nekomentēja, kādus darījumus veic Londonā reģistrētā firma. Toties tās apgrozījums 2010./2011.gadā bija iespaidīgs — aptuveni puse no BMA apgrozījuma Baltijā jeb 6,5 miljoni latu.

Sarunā ar Re:Baltica Merimā cenšas ļoti neitrāli atspoguļot PBK politisko nostāju Igaunijā, tomēr viņš atzīst: Centra partija PBK raidījumos dominē. Tapat Merimā ir diezgan atklāts par iespējamo Centra partijas ietekmi uz programmu saturu, jo par to maksā pilsēta.

“Un jā, Tallina par to maksā…, bet jūs zināt veco parunu – tas, kurš maksā, pasūta mūziku,” stāsta Merimā. Viņš skaidro, ka vispār gan Centra partijas pārstāvība PBK nav plašu shēmu vai stratēģisku lēmumu rezultāts. Tas “vienkārši notika”, un PBK nav ieinteresēti iesaistīties politikā. Tas ir “tikai bizness”.

Merimā pats publiski ir paziņojis, ka viņam nav politiskās intereses. Viņš nav nevienas politiskās partijas biedrs, kā arī nav kandidējis nevienās vēlēšanās. Starp Merimā Facebook draugiem vairums ir reklāmas pasaules darboņi vai suņu audzēšanas interesenti (viņa ģimenes bizness). Vienīgais politiķis starp Merimā draugiem ir Saskaņas Centra priekšsēdētājs, Rīgas mērs un bijušais “PBK Latvija” ziņu producents, Nils Ušakovs.

Tomēr, Merimā “es neesmu ieinteresēts politikā” attieksme nav gluži godīga. Viņa uzņēmumi jau gadiem ir cieši saistīti ar politiku. Paralēli iepriekšējam ilgtermiņa amatam PBK, Merimā piekopa arī citu biznesu. Viņš ir firmas “Telereklaami OU” vadītājs, kas Igaunijā publicē vietējās krievu avīzes. Oficiālais “Telereklaami” īpašnieks ir ārzonas uzņēmums, bet darījumi tiek veikti no tā paša biroja, kurā atrodas “PBK Igaunija”.

Viens no biznesiem ir Narvas pilsētas avīze “Gorod”. Narva ir trešā lielākā pilsēta Igaunijā. Tās iedzīvotāji gandrīz pilnībā ir krievvalodīgie un pārliecinoši atbalsta Centra partiju. “Gorod” ir saņēmis naudu no Narvas pilsētas un atbalsta vietējo administrāciju, kuru pārstāv Centra partija. Īpaši labvēlīga tā bijusi pret Narvas domes priekšsēdētāju, tagadējo Centra partijas parlamenta deputātu Mihailu Staļnuhinu. Staļnuhins ir viens no ietekmīgākajiem Centra partija politiķiem pēc Edgara Savisāra, kā arī kā viens no radikālākajiem. Viņš ir viens no visiemīļotākajiem viesiem visās PBK programmās.

Mihails Staļnuhins. Foto: www.riigikogu.ee

Staļnuhinam ir pieteikami daudzas publiskas saites un kontakti ar dažādiem krievu radikāļiem, piemēram, Modestu Koļerovu, Dmitriju Jermolajevu, Maksimu Revu un Dmitriju Linteru. Visi no minētajiem jau ilgu laiku ir iesaistīti naida kurināšanā pret Baltijas valstīm. Tomēr viņš nav pat centies šīs attiecības slēpt. 2011. gada oktobrī, Staļnuhins piedalījās Baltijas krievu tautiešu konferencē Sanktpēterburgā (Международного Балтийского форума соотечественников). Igaunijas delegācijas sastāvā bija personas (Andrejs Zarenkovs, Dmitrijs Klenskis un Maksisms Reva), kas 2007. gadā iesaistījās Bronzas nakts nemieru organizēšanā Tallinā. 2010. gadā viens no viņiem, Maksims Reva, vainoja Krievijas vēstniecību Igaunijā par pārāk draudzīgu izturēšanos pret Igaunijas Republiku. Viņa paziņojums tika publicēts Regnum.ru ziņu portālā. Saskaņā ar Igaunijas izlūkdienesta informāciju, Revas publicētais paziņojums tika sagatavots kopā ar Dmitriju Jermolajevu. Savukārt, Latvijas Satversmes un aizsardzības birojs 2005.gadā paziņoja Jermolajevu par Krievijas Federācijas spiegu, un kopš tā laika viņam ir aizliegts iebraukt Latvijā.

Uzņēmums “Telereklaami” ilgu laiku publicēja arī citu pretrunīgi vērtētu avīzi “Panorama” pilsētā Kohtla-Jarve, kas ir piektā lielākā pilsēta Igaunijā. Merimā rūpējas par izdevējdarbības pusi, bet visu “Panorama” saturu – stāstus, jaunumus un rakstus – apmaksā uzņēmums Lites LT. Šis uzņēmums pieder Kohtla-Jarves uzņēmējam Nikolajam Osipenko, kurš ir cieši saistīts ar pilsētas valdību un Centra partiju.

Īsumā “Gorod” un “Panorama” laikraksti atbalsta Centra partiju tieši tāpat kā to televīzijā dara PBK.

 

Pašiem savu Ždanoku!

PBK un Centra partijas saistība, kā arī Centra partijas un dažādas krievu radikāļu saistība ir skaidra, bet cik koordinēta ir šī sadarbība?

Nils Ušakovs. Foto: www.young.lv

Latvijā situācija, iespējams, ir vienkāršāka. Nils Ušakovs, Rīgas mērs un Saskaņas centra partijas vadītājs, pats ir bijušais PBK darbinieks. Viņam ir personīgi sakari un pazīšanās ar PBK personālu.

Igaunijā, Edgaram Savisāram, Centra partijas vadītājam, šādu kontaktu ar cilvēkiem PBK nav. Tā vietā Igaunijā parasti tiek pieminēti tikai divi vārdi, runājot par PBK un Centra partiju.

Pirmais ir Vladimirs Velmans, kurš kopš 1995. gada ir parlamenta deputāts, ievēlēts no Centra partijas rindām.  Viņš ir arī bijušais žurnālists un iemīļots viesis PBK raidījumos. Draudzīgās un personiskās attiecības ar PBK personālu palīdz veidot attiecības starp Centra partiju un televīzijas kanālu.

Lielākā daļa cilvēku gan rāda citā virzienā – uz jau minēto Levu Vaino, Tallinas mediju priekšnieku un Edgara Savisāra padomnieku. Oļegs Samarodnijs domā: ja kādu cilvēku var dēvēt par koordinatoru starp PBK un Centra partiju, tas tas ir neviens cits kā Levs Vaino. Vaino pats atzīst, ka viņa darbs kā Tallinas pašvaldības runas vīram ir attiecību veidošana un uzturēšana ar krievvalodīgajiem medijiem un jo īpaši PBK. Viņš gan piemetina, ka tas nebūt nenozīmē iespēju noteikt Centra partijas slavināšanu un atbalstu Tallinas vadībai PBK raidījumos.

“Protams, mēs apspriežam vispārīgas lietas, bet mēs nediktējam savus noteikumus,” saka Vaino.

Daži Re:Baltica avoti gan nav tik rezervēti, kā Vaino. Kāds PBK darbinieks atklāja, ka gadu gaitā Vaino ir ieguvis arvien lielāku kontroli un tagad diezgan tieši nosaka, kā darbosies PBK ziņu raidījums, un ko tas atspoguļos. Cits bijušais BMA darbinieks skaidro, ka vēlēšanu laikā, katrs laikraksta “MK-Igaunija” numurs pirms drukāšanas bija jānosūta Vaino apstiprināšanai.

“Es neticu, ka lēmumi tiek pieņemti PBK Igaunijā un es neticu, ka lēmumi tiek pieņemti arī BMA, Rīgā. Es domāju, ka lēmumi tiek pieņemti Maskavā,” saka Oļegs Samorodnijs. Šo apgalvojumu pierādīt ir diezgan grūti, taču ir dažas netiešas pazīmes, kas liecina par tā patiesību.

2011.gadā Rīgā notika Tautiešu (Соотечественники) Reģionālais kongress, kurā  daudzi vietējie radikāļi no Igaunijas sūdzējās, ka PBK atbalsta Centra partiju, nevis Igaunijas “autentiskās” krievu partijas. Kongress pat pieņēma rezolūciju, tomēr vēlāk no galīgā projekta tā tika izņemta. Šādu lēmumu pieņēma Krievijas vēstniecība Rīgā. Šis fakts vien norāda, kuram šajos jautājumos pieder pēdējais vārds. Pāvels Ivanovs skaidroja, ka laiku pa laikam krievu politiķi un tautieši ir sūdzējušies par PBK atbalstu Centa partijai: „Kāpēc viņi atbalsta Centra partiju, bet ne mūs?”

Centra partijas ciešās saites ar Maskavu jau kādu laiku ir acīmredzamas. Visizteiktākais piemērs ir pats Edgars Savisārs. 2010. gada beigās Igaunijas drošības policija nosauca Savisāru par Krievijas “aģentu” (domāts ietekmes aģents-red.piez.), atklājot, ka Savisārs Krievijai ir lūdzis naudu savas partijas atbalstam.

Edgars Savisārs. Foto: www.riigikogu.ee

Centra partijas ciešās saites ar Maskavu jau kādu laiku ir acīmredzamas. Visizteiktākais piemērs ir pats Edgars Savisārs. 2010. gada beigās Igaunijas drošības policija nosauca Savisāru par Krievijas “aģentu” (domāts ietekmes aģents-red.piez.), atklājot, ka Savisārs Krievijai ir lūdzis naudu savas partijas atbalstam.

Vēl viens piemērs ir no pagājušā gada, kad ТВ Центр televīzija neilgi pirms Igaunijas parlamenta vēlēšanām rādīja pozitīvu propagandas filmu par Edgaru Savisāru. Cilvēki šo kanālu Igaunijā var skatīties gan caur satelīttelevīziju, gan kabeļtelevīziju, taču pats kanāls pieder Maskavas vadībai. Tas atrodas Maskavā, un Igaunijā tam nav biroja, kā arī nav vietējās programmas Igaunijas krievvalodīgo sabiedrībai. Maskavā rādīt propagandas filmu par igauņu politiķi tieši pirms Igaunijas parlamenta vēlēšanām ir dīvains lēmums. Viens no izskaidrojumiem ir, ka Maskavas vadībai tuvu stāvošas personas (ТВ Центр īpašnieki) šāda veida propagandā bija ieinteresēti.

Tā nav pirmā reize, kad Maskavas vadība ir bijusi iesaistīta Baltijas politikā.

2009. gadā, pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām tika meklēts kandidāts, kas varētu  pārstāvēt Igaunijas krievvalodīgos iedzīvotājus.

„Izveidosim savu Ždanoku” – tāds bija sauklis. Maskava izvēlējās Alekseju Semjonovu, Cilvēkstiesību informācijas centra Tallinā priekšsēdētāju. Šī organizācija Igaunijā tiek dēvēta par Krievijas propagandas instrumentu. Georgijs Muradovs, Maskavas administrācijas Starptautisko attiecību departamenta vadītājs, devās uz Tallinu un piedāvāja Semjonova kandidatūrai finansiālu atbalstu. Murodova darbības bija diezgan skaidras: krievu politiķiem jābeidz plēsties savā starpā un jāatbalsta Semjonovs kā vienīgais kandidāts. Tomēr strīdi nerimās, un Semjonovs atkāpās. Ar to gan Semjonova politiskā karjera nebeidzās, pagājušājā gadā viņš pievienojās Igaunijas Centra partijai.

Liekas, ka šis attiecību trijstūris (Centra partija – PBK – Maskavas intereses/ Krievijas radikāļi) nav stingri hierarhiski organizēts. Dažkārt attiecības balstās uz kopīgām politiskajām interesēm, dažkārt uz biznesa interesēm, bet dažreiz tām ir tīri personīgs vai ģimenes interešu pamatojums. Taču skaidra ir tendence, ka Centra partija šo procesu laikā kļūst radikālāka, savās rindās uzņemot cilvēkus, kas pat nemēģina šīs attiecības un kontaktus slēpt. Šiem cilvēkiem PBK būs ļoti noderīgs, lai iegūtu publicitāti un varu. Savukārt, PBK interešu zonā ir tikai nauda. Tas ir “tikai bizness”.

Šis raksts ir daļa no pirmā Baltijas starprobežu pētījuma, ko koordinēja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica. Pārējos rakstus pētījumā jūs varat lasīt šeit – “Krievijas nauda Baltijā”

Share on FacebookTweet about this on TwitterEmail this to someonePrint this page
Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!