“Esmu mātei acīs pateicis – man bērnības nav bijis”

Mamma Kristapu bērnībā pēra ar siksnu, uzšāva ar roku vai labākajā gadījumā - regulāri kliedza. Viņa uzskata, kas tas palīdzēja izaudzināt veiksmīgu dēlu. Kristaps ir citās domās.

Mamma Kristapu bērnībā pēra ar siksnu, uzšāva ar roku vai labākajā gadījumā - regulāri kliedza. Viņa uzskata, kas tas palīdzēja izaudzināt veiksmīgu dēlu. Kristaps ir citās domās.

Pagājušajā pavasarī bijušais dzīvesbiedrs Santai nogrieza ausi. Viņš to paņēma, mierīgi izgāja pa durvīm un devās uz policiju. Pa ceļam vīrietis ausi izmeta, bet neteica, kur. Līdz ar to tika zaudētas 12 stundas, kurās to varēja piešūt atpakaļ.
Skaties Ingas Sprinģes un Adrianas Rozes dokumentālo īsfilmu #Izdzīvotājas!
Četras drosmīgas sievietes stāsta, kā apjauta, ka dzīvo vardarbīgās attiecībās un kas viņām palīdzēja no tām aiziet. "Žēl, ka to neizdarīju ātrāk," - saka viena no viņām, Natālija, kas vardarbīgā laulībā nodzīvoja 29 gadus. Tagad viņa beidzot sākusi mierīgi gulēt. Vairs nemostas pie mazākā troksnīša, baidoties, no kārtējā skandāla.

Stāstot par pārdzīvoto, viņa vienlaikus histēriski smējās un ik pa laikam slaucīja asaras. Neticēja, ka tas noticis ar viņu. Skaistā un inteliģentā sieviete dzīvoja lielā privātmājā, audzināja trīs bērnus, atbalstīja vīru, kurš attīstīja biznesu. Līdz viņš viņu izmeta uz ielas. Nomainīja mājai atslēgas. Atstāja uz sagraizīta spilvena nazi - tikai pabiedēšanai.

Sievietes slepkavība Tukuma rajonā kļuva par iemeslu, lai policija fundamentāli mainītu veidu, kā strādāt ar vardarbības noziegumiem. Tagad no viņiem mācās citi reģioni.

Pērn 167 vecāki zaudēja aizgādības tiesības, jo viņi bijuši vardarbīgi pret bērniem. Taču divu tiesvedību analīze liecina — Latvijā trūkst kopīgas izpratnes, kā palīdzēt bērniem, kuri paliek vecāku attiecību lauskās.