Vajadzēs noģērbties
Četras sievietes apsūdzēja ārstu seksuālā izmantošanā. Kāpēc šī Latvijas mērogam unikālā lieta beidzās ar neko?
Vardarbība
Pati vainīga, ka izvaroja
Sieviete, kura ziņo par izvarošanu, iecirknī sastop iespējamo varmāku, uzklausa darbinieka mēģinājumu atrunāt no iesnieguma un nevar mazgāties divas dienas, jo policija nevar nodrošināt tiesu medicīnas ekspertu. Ko šis gadījums liecina par policistu attieksmi un prasmēm strādāt ar vardarbības upuriem?
Aicina rakstīt par savu pieredzi “Vardarbības arhīvā”
No pirmdienas, 11. janvāra, katrs, kurš ir pieredzējis vardarbību, var dalīties ar savu pieredzes stāstu vietnē vardarbibasarhivs.lv. Iesniegtie stāsti tiks saglabāti publiski nepieejamā kolekcijā, kas veidota ar mērķi dokumentēt vardarbības vēsturi Latvijā.
Policijas paviršības dēļ varmāka paliek bez soda, cietusī – bez taisnīguma
Kad llze piedzīvoja dzīvesbiedra agresiju, vērsās policijā ar pārliecību, ka viņas tiesības tur aizstāvēs. Taču izrādījās pretēji – pavirša policijas darba dēļ pāridarītājs izrādījās nesodāms. Tiesa uzskatīja, ka izmeklēšanā nav nodrošinātas viņa likumīgās intereses, bet par Ilzes tiesībām uz tiesiskumu piemirsa.
Pierādīt nepierādāmo? Kāpēc Latvijā nevedas ar emocionālās vardarbības lietām
Emocionālā vardarbība ir visgrūtāk pierādāmā vardarbības forma, jo tai nav uzreiz manāmu seku. Nav arī statistikas, kas ļautu saprast, cik tā Latvijā ir izplatīta. Tiesās nonāk tikai lietas, kurās emocionālā vardarbība iet roku rokā ar fizisko.
Tuvāk vidusceļam, lai par vardarbību nepiespriestu lapu grābšanu
Pašlaik par vardarbību ģimenē var vai nu piespriest brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu. Vidusceļa nav, bet likumdevējs sola, ka no 2022. gada tiesas varēs kā atsevišķu sodu piespriest probācijas uzraudzību. Kas ir solītais vidusceļš starp cietumu un lapu grābšanu?